Izplatītākais koks Latvijā — parastā priede

2016. gada 28. jūnijs 00:01

Izplatītākie koki Latvijā ir nevis tautasdziesmās tik daudz apdziedātie ozoli un liepas, bet gan parastās priedes (Pinus sylvestris). Mūsu valstī to audzes aizņem 34 procentus no mežu kopplatības — stāsta akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” dabas parka Tērvetē vides izglītības speciālistes Inese Namniece un Inaida Jagučanska.
Priede ir mūžzaļš skujkoks ar taisnu, slaidu, bezzarainu stumbru un spēcīgu, dziļu sakņu sistēmu. Priedes augstums var sasniegt 40 metru, un tā var augt pat 350 gadu. Jaunaudzēs kociņiem aptuveno vecumu var noteikt pēc zaru mieturu vietām — katrs mieturis — viens mūža gads. Sasniedzot otro gadu desmitu, stumbra lejasdaļā veidojas tumši brūna kreves miza, bet augšdaļā — sarkanbrūna plēkšņaina miza. Koka zaru vainags ir ovāls, bet, sasniedzot 100 gadu, sāk noapaļoties, šādi jau no attāluma var novērtēt aptuveno audzes vecumu. Priedes skujas pie dzinuma sakopotas pa divām, līdz septiņus centimetrus garas, klātas ar vaska kārtiņu, tāpēc ūdens no tām iztvaiko tikai nedaudz. Šī īpatnība kokam ļauj paturēt skujas pie zariem arī ziemā.
Pasaulē zināms vairāk nekā simts priežu sugu, kas aug Ziemeļu puslodē līdz pat polārajam lokam. Siltāka klimata joslās tās aug kalnos, bet mērenā un aukstā klimatā veido plašus mežus.
Viena no Latvijā zināmākajām ir Zauskas priede, kas līdz 1954. gadam kuploja Smiltenes pagastā un ir nepārspēta rekordiste. Zauskas priedei, kad tā vēl bija dzīva, deva 500—600 gadu, bet, kad nokalta, atklājās, ka koks dzīvojis 370 gadu un sasniedzis 4,63 metru apkārtmēru. Jau senatnē priedei nocirsta galotne, jo tās stumbrā bija izdobta bišu dore. Un vēl tas bija krusta koks, kura stumbrā aizgājēja piemiņai iegrieza krustu.
Priežu īsto vecumu gan samērā grūti noteikt, jo atsevišķu koku augšanas apstākļi mēdz būt visai atšķirīgi, un veciem īpatņiem bieži ir bojāta serde, kas arī traucē veikt precīzus mērījumus. Daži pētnieki apgalvo, ka vecākā priede aug Dundagas pagasta mežā pie Pāces upītes un tai esot 450 gadu, bet Valles pagastā Seržu tīrelī nesen atklātajā vecākajā Latvijas mūžamežā augot apmēram 400 gadu vecas priedes, kuras izstiepušās vien 15—16 metru garumā un sasniegušas tikai nedaudz vairāk par metru apkārtmērā.
Savukārt dabas parkā Tērvetē aug izcilu priežu audze 20 hektāru platībā, kuras vecums tuvojas 300 gadiem. Šajā parka daļā atrodamas Baltijas garākās priedes, kuru augstums pārsniedz 41 metru, bet stumbra apkārtmērs atbilst dižkoka statusam. Šo dižpriežu garums līdzinās 14 stāvu mājas augstumam!

Ziedi un čiekuri
Priedes parasti zied jau maijā. Zara jaunā dzinuma galā redzami sīki, sārti čiekuru aizmetnīši. Uz cita zara dzinuma vidū sakārtojušies vārpiņā dzelteni putekšņu maciņi. Siltā laikā putekšņi kā zeltains mākonītis izlido un paceļas gaisā. Kopā ar vēju tie var aizceļot kilometriem tālu, nonākot pat pilsētās. Pēc lietus izveidojušos peļķu malās sakrājas dzeltena ziedputekšņu kārtiņa, to dažkārt maldīgi nodēvē par “sēra” lietu. Sēklas čiekuriņā nogatavojas vien nākamā gada oktobrī, pārziemojot čiekuros. Priežu sēklas ir brūni raibas, trīs četrus milimetrus garas un izbirst pavasarī — aprīlī, maijā. No kilograma sēklu varētu izaudzēt pat 70 000 jaunu priedīšu. Priedīte, kas pati iesējusies mežā, savas pirmās mūža vasaras beigās būtu vien nepilnu sprīdi gara, tāpēc parasti izcirtumos izstāda stādaudzētavās izlolotus lielākus izmērus sasniegušus kociņus.

Augšanas vietas
Priedes ir izteiktas saulmīles, un citu koku apēnojums tām ir traucējošs. Citādi tās ir neizvēlīgas — spēj dzīvot gan kāpu smiltājos, gan slapjās un purvainās augsnēs. Auglīgās lauksaimniecības augsnēs koks izaug zarains, ar seklāku sakņu sistēmu. Tādas zarainas un strupas priedes dēvē par “cūku” priedēm.

Izmantojums
Priedes koksne skaitās viena no vērtīgākajām Latvijā. Tā ir gaiši sarkanā vai dzeltenā krāsā ar labi saskatāmām gadskārtām. Koksne ir mīksta un viegli apstrādājama, izturīga, labi pretojas mitrumam, jo satur sveķus.
Priedi var izmantot stabiem, celtniecības materiāliem, finiera iegūšanai un zāģmateriāliem, savukārt koksni lieto celulozes rūpniecībā, šķiedru un skaidu plātņu ražošanā. Koksne tiek izmantota logu, durvju, mēbeļu izgatavošanai, grīdu klāšanai un pat guļbūves māju būvniecībai. Senāk no Latvijas nākusī “Rīgas priede” atzīta par īpaši piemērotu burinieku un kuģu mastu gatavošanai.

Ticējumi
Kad rudenī priedēm birst skujas vecā mēnesī, tad nākamā vecā mēnesī snigs sniegs.
Ja priedes ziemā smagi šņāc, tad būs atkusnis.

Staburags.lv ARHĪVS

Izplatītākais koks Latvijā — parastā priede

Kategorijas