Staburags.lv ARHĪVS

Zem viena jumta ar iršiem

Līga Patmalniece

2016. gada 28. jūnijs 00:01

279
Zem viena jumta ar iršiem

“Kur vēl citur, ja ne Iršos, vislabāk rādīt un stāstīt par iršiem,” saka Danuta Kiopa, vides gide no Ērgļu puses. Nesen, ciemojoties Kokneses novada Iršu pagastā, viņa līdzi atvedusi milzīgu iršu māju, ko kukaiņi izveidojuši dzīvojamās mājas verandā.

“Paskatieties, kāda varena māja — redz, ko irši spēj! Lai Iršu pagasta ļaudis zina lepoties ar to spēku, varēšanu un kolektīva garu, kas piemīt iršiem! Kā viņi viens par otru pastāv un kopā spēj paveikt tik grandiozas lietas,” saka Danuta.
Lielo pūzni Danuta ļāvusi kukaiņiem būvēt mājas priekšnamā. Katram bijusi sava dzīve, iztikuši bez konfliktiem. Pirms rudens divas trīs reizes kāds ziņkārīgais ielidojis pa atvērto logu, bet tikai tādēļ, ka tolaik istabā jau bija siltāk nekā ārā. “Nekādi uzbrukumi nav piedzīvoti, lai gan šis ir jau otrais pūznis, ko esmu “izaudzējusi”. Pirmais bija šķūnī, tālāk no pašiem, bet šo “izaudzējām” zem viena jumta. Irši katru gadu būvē jaunu mitekli, vecos pūžņus neizmanto.”
Danuta teic, ka pūznis ir īpašs ek­sponāts un vismaz pusstunda nepieciešama, lai kārtīgi izstāstītu par tā veidotāju dzīvi, paradumiem. Pūzni veido dažāda platuma svītras atšķirīgās krāsās, kādēļ tāds tonējums? Vides gide skaidro, ka mājas celtniecībā izmantotais materiāls rada atšķirīgu tonalitāti. “Dažādas krāsas pūznī ir tādēļ, ka ikvienu kārtu veido no atšķirīga materiāla. Līdzīgi kā mums garšo kļavu, bērzu sulas, arī iršiem tās garšo. Vēloties piekļūt sulai, jaunajiem bērziņiem šie kukaiņi var radīt lielus bojājumus. Pavasarī, kad zied visi koki, tek sulas, irši pārtiek no koku izsvīdumiem, putekšņiem, sulām. Un tad no šiem dabas materiāliem taisa arī savu celulozi, ko izmanto, būvējot māju.”
Lielais pūznis ir vienas vasaras darbs, rūpīgāk to aplūkojot, Danuta secina, ka aizvadītajā vasarā ir izvestas piecas paaudzes. “Irši ir ļoti piesardzīgi kukaiņi — sākumā uztaisa vienu šūnu kārtu, sadēj oliņas un aiztaisa katru ciet. Kad jaunā paaudze — darbaspēks — izaug, nav nekādu traucējumu no malas, šūnu kārtiņu noēd, uzbūvē nākamo kārtu, atkal kārtīgi aizvāko ciet, un tā ikreiz no jauna,” stāsta Danuta.

Interesanti

◆ Latvijā dzīvo lielākais lapseņu dzimtas pārstāvis sirsenis jeb Eiropas irsis. 
◆ Iršu saime dienā apēd puskilogramu kukaiņu — dundurus, odus un mušas.
◆ Ilgdzīvotāja ir tikai iršu karaliene — viņa vienīgā no visas saimes pārcieš ziemu. 
◆ Vairākās Eiropas valstīs irši ir aizsargājama suga.