No pudelēm būvē tiltus

2016. gada 28. jūnijs 00:01

320

Laistās saulē un svilpo
“Pirmo uzbūvēju pudeļu sienu aizvējam, jo vīrs Mārtiņš teica, ka pagalmā jūtams caurvējš. Vakarpusē, kad riet saule, tad pudeļu siena laistās un spīguļo dažādās krāsās,” stāsta liteniete Anna Zīle. Pēc tam tapa mājas piebūve jeb neliela darbnīca, kurā vīrs var glabāt savus instrumentus. Piebūves siena būvēta ar pudeļu kakliem uz āru, lai telpa būtu nedaudz plašāka. “Kad vējš pūš pudelēs, tad tās svilpo un gaudo. Ziemā šurp atnāca rubenis un meklēja, kas tur tā dūdo. Apstaigāja un, neko neatradis, aizgāja.”
Kā radās ideja? Kad sakrājās pudeles, saimniece domāja, kur tās likt. Nolēmusi sākt mūrēt, lai gan nav zinājusi, kā tas jādara. Pudeles viņai piegādā radi, draugi, paziņas un kaimiņi gan no Litenes, Alūksnes un Annas pagasta, gan no citām vietām, kur nu jau gadiem ir informēti, ka ‘‘Ainažos” tās ir vērtīgs būvmateriāls. Anna pamatos iemūrē akmeņus, pēc tam kārtu kārtās liek pudeles, kuras iecementē. “Tas ir tāds mākslinieka darbs, kam vajadzīga pacietība. Daudzi secina, ka nespētu tā darboties.” Acīmredzot viņai taisnība, jo argentīniešu mākslinieks Tito savas mājas būvei “celtniecības materiālus” krāja 19 gadus un mājas būvniecībai izmantoja sešus miljonus pudeļu.
Nevar saskaitīt pudeļu “ķiegelīšus”
Cik astoņu gadu laikā izlietots pudeļu “Ainažos”, neviens nav skaitījis. Zināms, ka tilta trīsstūru margās ir iebūvēti apmēram 16 maisi pudeļu. Reizēm ciemiņiem rīko konkursu, kurā jāatmin, cik pudeļu ir tiltā vai citā objektā. No šampanieša pudelēm, piemēram, ir būvēts galds, no tumšajām alus pudelēm soliņi. Tā radīta jauka atpūtas vieta, kur svaigā gaisā pasēdēt gan pašiem, gan ciemiņiem un mazbērniem. Turpat ir puķudobe, ko ietver ovāla pudeļu apmale. Pēdējais ir tapis pudeļu koks, kurā redzama formu un krāsu daudzveidība. Pudeļkoku dabā Anna nav redzējusi, taču tas ir izdevies stipri līdzīgs. Tā bijusi znota ideja, ar kuras izpildījumu viņš ir apmierināts. Siltumnīcas pamati veidoti no caurspīdīgām stikla pudelēm. “Tomātus neviena salna neskar, jo pudeles dienā saulē sasilst, tāpēc siltumnīcā arī naktī nav jūtami mīnus grādi,” uzsver Anna.
Uzbūvē tiltu ar Dieva zīmēm
Nesen pabeigts tilts uz saliņu dīķa vidū. Tilta margas katrā pusē veido divas piramīdas, kas savienotas ar ķēdēm. “Izrādās, ka trīsstūris ar pamatni uz leju ir Dieva zīme, lai gan nebiju iepriekš par to domājusi. Šo vietu ļoti iemīļojuši putni, kas pulcējas uz tilta,” secina Anna. Nav brīnums, jo visapkārt bērzos ir salikti putnu būri.
Pērnajā rudenī izrakts otrs dīķis un sakopta apkārtne, kas pirms tam bija kā džungļi. Uz dīķa saliņas no pudelēm būvē laivu un arī bāku, kam vieta jau iezīmēta. “Vedīšu akmeņus pamatiem, uz tiem būvēšu pudeļu laivu. Saliņas galā būs Aleksandrijas bāka minatūrā. Jau krāju šampanieša pudeles.” Anna secina, ka pudeles ir celtniecības materiāls, kas daudziem patīk un ir diezgan izturīgs. Uz atpūtas namiņu “Plosts”, kur rīko viesības, veda koka tiltiņš, kas sapuva. Pēc Mārtiņa ieceres Anna uzbūvēja pudeļu tiltu, kas vislabāk skatāms no dīķa saliņas. Savukārt skurstenis no stikla kafijas burciņām ir dāvana vīram dzimšanas dienā. Pie tā fotografēties patīk viesiem, bet virs skursteņa ir ligzda ar stārķu pāri.
Dabā enerģijas darbam netrūkst
Anna visu dara viena pati, jo vīrs jau ilgāku laiku ir invalīds. Pļauj divus hektārus plašo teritoriju, ravē un mūrē. “Visu esmu iemācījusies, dzīve piespieda apgūt darbus. Vīrs man ir komandieris, kas pamāca.”
Kad viņa dāvanā saņēma “Husqvarnu”, bija sazāģētas un nomizotas apses, no kurām šopavasar uzceltas četras siltumnīcas. Tajās aug tomāti, gurķi un zemenes. “Dažs brīnās, kā no apaļiem kokiem var uzcelt siltumnīcu. Ja trūkst naudas, ir jādomā, kā to izdarīt,” atzīst A. Zīle. Uz lauka šajā vietā gandrīz neko nevar izaudzēt, jo ir neauglīga zeme. Tāpēc iekopta pavisam neliela teritorija, kurā var izaudzēt gan sarkanās bietes, gan burkānus. Tā kā nav mājlopu un mēslojuma, Anna nopļauj zāli, apliek to ogulāju krūmiem un dārzam. Kad rudenī saknes novāktas, zāli iestrādā zemē, jo tā ir labs mēslojums.
Pirms pieciem gadiem A. Zīle iestādījusi bērzu birzi, kas krietni sakuplojusi. “Jaunie man netiek līdzi. Varu strādāt visu dienu bez atpūtas un pusdienām. Galvenais — brokastis kārtīgi paēst. Vakarā vienmēr redzu, cik daudz esmu izdarījusi,” atklāj “Ainažu” saimniece. Viņa domā, ka saslimtu, ja būtu mierīgi jāsēž mājās. “Man ir jākustas, jo visu mūžu to esmu darījusi. Pēc darba skolā vakarā šķita, ka visa enerģija ir atņemta. Tagad esmu dabā, varu nostrādāt visu dienu un vakarā man vēl ir enerģija.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

No pudelēm būvē tiltus

Kategorijas