Tautasdziesmās var atrast visu nepieciešamo

Pagājusī nedēļa aizvadīta Līgosvētku noskaņās. Vasaras saulgrieži man ir mīļākie gadskārtu svētki. Tāpēc, ka ir vasara un silts, var izbaudīt gatavošanos šiem svētkiem ar zāļu lasīšanu un pušķošanos, pirtī iešanu un siera siešanu. Tas viss ir saistībā ar dabu, jo dažādu augu vākšana vasaras saulgriežu laikā ir svētīga. Tie pamatā ir auglības svētki. Šobrīd mēs no šīs būtības esam tālu un varbūt pat īsti neizprotam to nozīmi, jo lielveikali ir pilni, un par daudz ko mums nav jāaizdomājas. Tomēr senatnē tam visam bija ļoti liela nozīme, lai dzimtas būtu kuplas, vairotos lopi un lauki būtu ražīgi. Tāpēc cilvēkiem bija svarīgi ievērot Saules ritumu brīdī, kad ir īsākā nakts un garākā diena.
Visi gadskārtu svētki katram pašam ir jāizjūt, un man šķiet, ka tas var notikt, tikai pašiem darbojoties. Ne vienmēr jābūt lielā pasākumā vai plašā pulkā, lai gūtu īpašo svētku izjūtu. Var vienkārši izcept pīrāgus vai nopīt skaistu vainagu, izpušķot māju un izjust saulgriežu būtību. Svētīgi ir arī vienkārši pasēdēt pie ugunskura un pavērties dzīvas uguns liesmās. Varbūt tas ir tikai mirklis visu šo svētku laikā, un arī tas ir ko vērts. Pati to esmu pieredzējusi, bet tie ir tikai īsi brīži, lai gan ļoti spilgti. Tomēr tas var būt ar pašu aktīvu iesaistīšanos, nevis gaidot, kad citi radīs svētku sajūtu tavā vietā.
Saistība ar folkloru man ir jau vairākus gadu desmitus, un arī šogad kopā ar folkloras kopu “Āre” ielīgojām svētkus dažādās vietās — Koknesē, Aiviekstē, Pļaviņās un Klintainē, un piedzīvota tā īpašā svētku gaisotne, kad jūties vienots ar dabu un Saules ritu. Sagatavoties šiem pasākumiem ir liels darbs, visu laiku jāmācās un jāmeklē līgotnes. Tomēr pamazām krājas pieredze, zināšanas un sasaiste ar tautasdziesmu. Tad visu, ko esam mācījušies un uzzinājuši, atdodam citiem. Katra mūsu tautasdziesma vai līgotne ir kā buramvārdi, tāpēc kādu zināt vai dziedāt vajadzētu katram. Turklāt par Jāņiem un saulgriežiem tautasdziesmu ir visvairāk. Tajās var atrast visu, kas sadzīvei nepieciešams.
Mēs nereti sūkstāmies, ka Jāņos līst. Tomēr ūdens dod auglību un dabas pilnbriedu. Dažkārt bijis tā, ka no jāņuzāļu plūkšanas atgriezies slapjām drānām un pilniem ar ūdeni zābakiem. Šogad gan jāņuzāles nav tik raženas, jo ir bijis pārāk sauss. Gads no gada atšķiras, un katrs nes ko savu.
Es neesmu aktīva zāļu tēju baudītāja. Man vairāk patīk sagatavot zāļu un ziedu pušķīšus, ienest telpās, kur to smarža jūtama vēl labu laiku. Augus var ielikt auduma maisiņos, un pēc tam ziemā ar tiem ierīvēt sāpošās vietas. To ieteiktu katram. Agrāk saulgriežu laikā plūktos augus deva arī lopiem, jo līdz Ziemassvētkiem tie satur visas vērtīgās vielas. Ne velti tautasdziesmā teikts, ka Jāņu pušķī vispirms jāliek buldurjānis jeb pazīstamais baldriāns, jo tā ir viena no mūsu spēcīgākajām un ārstnieciskajām zālēm.
No savas bērnības spilgti atceros Jāņus laukos, kad man bija pieci vai seši gadi. Visi kaimiņi sanāca kopā un svētīja šo nakti. Kad sāku nodarboties ar tautasdziesmu dziedāšanu, atmiņā Jāņu svinēšana Klintainē, pie Stukmaņu muižas, un Jāņu mācības kalnā pie manas mājas, kā arī pirms vairāk nekā desmit gadiem kurtie trīs ugunskuri. Arī šogad, pirms svētkiem plūcot jāņuzāles, piedzīvoju izjūtu, kad saplūsti ar dabu.
Aktīvi turpinās tūrisma sezona, kas man arī ir tuva joma. Pļaviņu novadā ir vietas, kurām līdzīgas nav nekur citur. Piemēram, Zviedru skanstis, Stukmaņu Sikadele ar Buļļu ceļu, mūsu pilskalni, arī Oliņkalns. Tās ir vietas, par kurām var runāt un stāstīt, un citu novadu viesiem tas ir interesanti. Mums ir ļoti skaista daba pie Daugavas, lai gan ne vienmēr tik sakopta kā citviet. Šopavasar izbraucu Valmieras apkārtni, kur neredzēju nevienu nesakoptu lauku vai ceļmalu. Braucot līdz Rīgai, tomēr ne viss ir acij tīkams. Lai cilvēki gribētu kaut kur braukt un piestāt, vides sakārtotībai ir ļoti liela nozīme. Tāpēc žēl mūsu Stukmaņu muižas, kas stāv pamesta, bet ar žēlumu vien nekas nav līdzēts, jo tas ir privātīpašums. Tomēr patīkami, ka atdzimst Odzienas muiža un parks, un tur gribas iegriezties.
Pēdējā laikā par daudziem Pļaviņu novada tūrisma objektiem tūristiem ir liela interese. Cilvēki piestāj pie “Liepkalniem”, kur var gan kaut ko nopirkt, gan arī veldzēt dvēseli. Braucot garām Pļaviņām, cilvēku skatus piesaista dambis un sakoptā teritorija ap to. Vadot ekskursijas, vislielākā sajūsma gan bērniem, gan pieaugušajiem ir par dolomīta atsiju kalniem, jo skats no to augšas ir pārsteidzošs.
Šajā saulgriežu svētku laikā negribas klausīties negācijās un arī politikā. Protams, zinu par notikumiem Lielbritānijā. Grūti pateikt, kāds ir labākais lēmums un kā tas viss tālāk attīstīsies. Nezinām arī, kā tas ietekmēs mūs, bet gribas, lai Latvijā valda miers un pozitīvisms. To lasu arī latvju dainās, kur netrūkst stipro vārdu.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra