Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2016. gada 22. jūnijs 00:01

Anita Liepiņa
Dzeja zem jūnija debesīm
Fonā klusināts Debisī...
Visapkart pilnziedā elpo pļavas, —
Katrs zieds, katra smilga
No oktāvas savas.
Neuzkrītošiem skaņu glāstiem,
Skarot vējam, stāsta, stāsta...
Iekrīti ziedos — jau saulriets tvīkst,
Skan “Mēnessgaisma”,
Pār upi mēnesstilts.

Ārija Āre
***
Ne no teikām,
ne no pasakām nācis,
ne sameklēts zemēs svešās.
Tas ir skanīgais Līgovakars —
jūnija zaļākā rota,
kurš katram mums
kā ziedoša dāvana
no sentēvu pūra dota.
Vakars atvērs mums
goda vārtus,
ar meijām un ziediem
izrotātus.
Iesim tam pretim
ar dejām un dziesmām
šo ziedošo vakaru
pieskandināt.

Maija Vegnere
Jāņu reps
Saule Jāņu vainagā
Varavīksni pin,
Gada kārtas ritumā
Savu ceļu zin.

Rīts un vakars blakus stāv —
Tuvinieki īsti
Īsākajā naksniņā,
Mīli tos vai nīsti!

Es tev dodu sauli,
Tu man nakti sniedz.
Dvēselē līdz kaulam
Mīlestība kliedz.

Margrietiņu ziedlapām
Pienākumi doti —
Mīl vai nemīl, jāzin tām,
Plūkāt taču protam!

Naula Dzirkale
***
Atkal pļavās smaržo jāņuzāles,
Diena naktij labvakaru teic,
Pusnakts noraugās uz ausmas pusi,
Kur jau blāzma jaunu rītu sveic.
Klāt ir vasara un saules grieži,
Atkal gaiši jāņugunis degs,
Ziedus nobērusi līgotājiem ceļā,
Vasara pār ugunskuru lēks.

Maija Vegnere
***
Rīts un riets drīz sados rokas,
Satīs nakti kamolā.
Nopietni vai vien pa jokam
Ieaugs ausma vakarā.

Kamēr zaros ziedi riešas,
Kairā smarža zemi vij,
Ilgās tevi skauju ciešāk,
Nekā patiesībā bij’.

Lakstīgala, miglas mēle,
Kaislā pavasara balss,
Tu ar sirdīm spēli spēlē!
Lūdz, lai nepārtrauc to sals!

Naula Dzirkale
***
Jāņunakts ugunskurā
Sadedzināsim savu
Tumšo vakardienu,
Lai pāri mežu galiem
Paceļas gaišas dzirkstis
Un iebirst paparžu ceros
Un jāņuzālēs.
Lai uzzied tas brīnišķīgais
Papardes zieds,
Pēc kura
Tik sen jau
Un veltīgi iets.

Anita Liepiņa
Aizgājis klusēdams
Šis nav tas soliņš.
Nav.
Kā raganai degot uz sārta,
Sen atdevis dzīvību savu.
Par to, ka noklusēja
Mūsu neizteiktos vārdus.
Par to, ka neizstāstīja,
Kā īsti bija, kad lija
Un nenodeva nevienu no mūsu pieskārieniem.
Šis nav tas soliņš.
Šis — nav.
Dzeltenajai inkvizīcijai — savi.

Gina Viegliņa
Kamēr
Kamēr Svētupītes krastos
Naktsvijoles zied,
Zemes čukstā mīļums zogas,
Nakts uz rītu iet.

Var jau mīlēt baltu miglu,
Izsmaržot, kas rūgts,
Var jau uzkāpt augstā kalnā,
Kaut gan ceļš šis grūts.

Var jau iet kā Dullais Dauka
Tur, kur kaijas kliedz,
Taču mājas, savas mājas,
Sirdī nenoliedz.

Atgriezies, kur ir tavs sākums,
Krastus vieno tilts,
Uzzied ievas, naktsvijoles,
Straujāk pukst tev sirds.

Maija Vegnere
Rīta sonets
Tu atnāci sapnī
Un neteici neko.
Mums vēl nav vārdu,
Vai jūtam klusējot?

Rītam aizgāji līdzi.
Diena — ikdiena — būs.
Vai cerību stīga
Saistīs vēl mūs?

Tevi negaidu
Uz nobružāta sola;
Dzīvei neprasu
Kā zelta olu.

Vien nojaušu —
Tu kaut kur esi...

Gina Viegliņa
Mana dvēsele
Mana dvēsele krūtīs
Kā avotiņš plūst,
Kā ledus tā saulē
Lēnītēm kūst.

Mana dvēseles ligzda
Kuplajos ozolos dus,
Kur stārķi ar knābjiem
Bīda mākoņus.

Mana dvēsele sirdī,
Kur Latvija mana,
Te manam mūžam
Visa ir gana.

Anita Liepiņa
Vienas mūžības pietiks
(Veltījums Rasmai un Leonam)
Viena mūža man bija par maz,
Lai Tev izdziedāt savu sirdi,
Kas kā pāri plūstoša upe, —
Krastam nespējot aizturēt mirkļus.
Viena mūža tev bija par maz
Ienirt dvēseles dzīlēs manās,
Iepazīt pērli, kas apslēpta mirdz, —
Reti tās mirdzumam pērlene vaļā.
Dziļas vienatnes brīžos tā aug,
Rētas slēpjot, gūtas kas jūrā.
Viena mūža mums bija par maz
Vārdos atplaiksnīt atklāti tuviem,
Vienam otru nolasīt acīs.
Tikai sajust, nojaust un prast
Kliedēt bažas, manot slēptas asaras ritam,
Nelaikā lieku nepasacīt,
Būt vienmēr līdzās un stipram...
Viena mūža mums bija par maz.
Vienas Mūžības pietiks.

Sarmīte Rode
***
No rudzupuķu uzticības,
Sentēvu ozolu spīts,
No liepu lapu mīlestības
Vasaras vainags pīts.
Rudzu lauku Dieviņš brien,
Arājam rokas svētī,
Ar dziesmu puķes dvēseli sien —
Iet Latvija saulgriežiem pretī.

Iluta Reimarte
***
Tavu astrālo pirkstu
es iemērcu savā kafijā.
Un baudu.
Uzberu cukuru un eiforijā iesmejos.
Vai raudu.
Tie trīs kailie vadi...
Tev jāizdomā, kuru pārgriezt.
Laiks un telpa, prāts
vai viena elpa.
Un, jā, man tomēr garšo ar medu!

Ārija Āre
***
Mums apkārt vasara zied —
zied lauki, pļavas un dārzi.
Soļi vieglāki ejami, šķiet,
smiekli daudz skanīgāk skan.
Acis mirdz spožāk — ziedošāk,
jo mums apkārt vasara zied.
Ziedi līdzās, priecājies, smej,
lai viņa garām tev nepaskrej.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas