Līgos Iecavas brunčos

2016. gada 22. jūnijs 00:01

Kad tev vārdadiena? — tādu jautājumu Jāņos nereti dzird aizkraukliete Līga Ciematniece. Parasti faktu, ka Jāņi ir vārdu —
Līgas un Jāņa — atzīmēšanas diena, piemirstot tieši vīrieši. Kur nu vēl gribēt, lai atceras, ka Līgas ir 23., nevis 24. jūnijā.

Kas Līgodienā galvenais?
Tomēr fakts, ka Līgas Jāņos tiek piemirstas, svētku svinēšanai skādi nedara, jo “savus svētkus garām palaist nevar”, saka gaviļniece. Ja ierasts, ka vārdadienā viesus neaicina — tie paši nāk, Līgas gadījumā ir citādāk — kopā tiek saukti radi, draugi pavakarēt, dziesmas padziedāt, dančus lēkt un visu, kas uz sirds, izrunāt. Sak, ja grib svinēt, pūles svētku organizēšanā netiek žēlotas — ir pīlādžu zariņi, meijas, vainagi, ir ugunskurs un bagātīgi klāts galds — cik sieru uz tā var salikt, tik to arī ir. Jāņu nakts Līgai īpaša — var svinēt uz nebēdu, jo visiem brīvdienas, bet svētki nebūtu izdevušies, ja šajā dienā nelītu lietus, viņa joko. “Līst kaut reizi dienā, bet līst,” novērojusi Līga un spriež, ka svarīgāk par lietus līšanu vai nelīšanu ir, lai nav drēgns. Vienus Jāņus pavadījusi ‘‘velteņos’’ un ‘‘vatenī’’, salušas rokas, viņa atceras.
Vai vārdadienā Līgai dāvina sieru? “Ir arī tā,” iesmejas meitene un skaidro, ka lūgtie viesi nekad neaizmirst, kas šajā dienā galvenais. Bet par vārda došanu jāpateicas tētim. Bija tā: tētis ar mammu mēģināja vienoties, kā saukt jaundzimušo, nespēja, nolēma vilkt lozes. Bet tēvs ieminējās: “Lai ir Līga!”, un vārds bija dots.
Rotā, meitiņ, uguņa plostu
Šī gada Jāņi Līgai varētu būt īpaši ar diviem notikumiem. Pirmais — laika vērotāji sola, ka būs tveicīgi svētki, vietām ar lietu, bet īslaicīgu. Otrkārt, Līga pirmo reizi svētkus svinēs tautastērpā. Doma par savu tautastērpu viņai galvā maisījusies jau sen un nav likusi miera. Kad pirms diviem gadiem sākusi dejot tautasdejas pie Unas Stakles, bijis skaidrs — svārkiem būs būt. “Bet kādus šūt? Nīcas, Bārtas?” viņa domājusi un atklāj, ka noskatījusi Iecavas brunčus: ievērojusi krāsu salikumu audumā — koši. Arhīvos ir iespējams atrast arī Aizkraukles brunčus, atklāj Līga, bet norādi, kādi tie ir, viņa neatrada. Vai tautastērpā uzraus kādu tautisku danci? “Pērn Jāņu rītā tā arī notika. Uznāca luste, un sākām lēkt Līgo dančus,” viņa stāsta. Savukārt deju kolektīvā, kurā ir kopā ar vīru, vislabāk patīk “Rotā, meitiņ, uguņa plostu”. Deja nav grūta, bet, lai izpildītu, jābūt lielai precizitātei. To radījis horeogrāfs Jānis Ērglis, mūziku — Raimonds Tiguls. Deja bija redzama Aizkraukles novada svētku izskaņā stadionā. To noskatos youtube.com vietnē. Cēla! Deja, kas latvisko identitāti augšupceļ! Ar Līgo noskaņu!
23. jūnijā Līgu dejojam varēs redzēt “Kalnu Ziedu” pilskalnā, kur kopā ar deju kolektīvu viņa iesildīs publiku Jāņu svinēšanai. Pēc pasākuma ielīgos Jāņus ugunsdzēsēju depo, jo vīram šajā dienā iegadās maiņu darbs, bet Jāņu dienā, kā viņa saka, savos “fazendas plašumos” sagaidīs viesus. Un, ja kāds šajā naktī dzird līgodziesmas un tādus meldiņus kā “Zīlīte” vai “Amors — Superstārs”, ziniet, ka labos laika apstākļos dziesmas nenorims, tās dziedās līdz pat rītausmai. Svinētāji elpu atvilks vien pēc svētkiem — šogad Jāņos taču četras brīvdienas. Atpūta būs! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Līgos Iecavas brunčos

Kategorijas