Radīts Latvijā, lietots pasaulē

2016. gada 21. jūnijs 00:01

Iecienītākais pašmāju zīmols Latvijā jau stabili piecus gadus ir inbox.lv. Uzņēmums dibināts 2000. gadā un klientu skaitu ik gadu dubultoja. Tas nozīmē izaicinājumu tehniskajam personālam, nemitīgu izaugsmi. Šobrīd uzņēmumā ir 35 darbinieki, kuri ikdienā nodrošina e-pasta un citus pakalpojumus ap 1 000 000 klientiem.

SIA “Inbox.lv” ir divi īpašnieki — Jevgenijs Kuzņecovs un Andris Griķis. Jevgenijs pārzina visu, kas saistīts ar tehnisko nodrošinājumu, Andris — ideju ģenerators, darbojas ar jauno projektu ieviešanu, pārdošanu, mārketingu un citām “dzelžiem” mazāk saistītām lietām.
Uzņēmums ir Ķīpsalā, tās tālākās — Matrožu — ielas klusajā galā, apaļā, bākai līdzīgā, septiņu stāvu ēkā. Birojs, darbinieki un testa laboratorija izvietoti ēkas trīs virszemes stāvos un pagrabstāvā. Serveri, kas uztur e-pastu un citus inbox.lv pakalpojumus, agrāk bija izvietoti pazemes bunkurā Grīziņkalnā — 12 metru dziļumā, telpā, noslēgtā ar svina kupolu. Vēlāk tos pārcēla uz Rumbulu, Ziemeļeiropā modernāko datu centru “Rīga”. Serveru darbību nodrošina Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC).
Nopērk studenta
projektu
Kādi bija šīs terabaitu, serveru armijas, milzīgās datu plūsmas apstrādes pirmsākumi? Andris stāsta, ka sākotnēji, 2000. gadā, kopā ar Jevgeniju strādājuši antivīrusu kompānijā “Kaspersky”. E-pastus pasaulē, tajā skaitā Latvijā, tolaik nodrošināja serveri Hotmail.com, AOL.com, Mail.ru, bet Latvijā tobrīd populārākais bija Yahoo.com. No pašmāju produktiem — parks.lv un navigator.lv, kā arī pirmos soļus spēra inbox.lv un mail.lv. Tagadējie inbox.lv īpašnieki uzrunājuši divu pēdējo vadītājus. Darījumam piekritis Miks Ustinovs, tolaik students, kurš mājas apstākļos bija izveidojis pirmo serveri, nosaucis to par inbox.lv un cīnījās ar klientu pieplūdumu. Andris stāsta, ka, ierodoties pie Mika, skats bijis interesants — jauniem cietajiem diskiem nebija vietas, tos izvietoja uz galda, apakšā liekot datorpeļu paliktnīšus. “Uptime” jeb servisa nodrošinājums bija 50%, kas nozīmē — strauji palielinoties e-pasta lietotāju darbībai, sistēma “uzkārās”. Andris un Jevgenijs neatklāj darījuma cenu, bet tiem laikiem tā bijusi pieklājīga summa, par kādu Miks šo saimniecību piekritis pārdot.
Jāiztur milzu slodze un avārijas
Šobrīd lielākajam e-pasta servera nodrošinātājam Latvijā inbox.lv DEAC serveru telpās izvietota datu glabātava ar 7680 TB (terabaitu) apjomu, ko sauc arī par “Back End”. Salīdzinājumam — tas tikpat, cik uzglabāt 830 tūkstošu augstas kvalitātes pilnmetrāžas filmas. Atsevišķas iekārtas nodarbojas ar ārzemju interneta satura, pārsvarā mēstuļu, pārvaldību. No kopējā ārzemju satura mēstules ir 97%. Ārzemju datu plūsma ir aptuveni 500 megabaiti (MB) sekundē, Latvijas — 25 reizes lielāka. Datu centrā “Rīga” izvietots arī tā saucamais “Front End” — informācija, kurai piekļūst katrs inbox.lv lietotājs. Četri serveri atvēlēti mobilo ierīču lietotājiem. Datu mākonī darbojas arī MX jeb “mail exchange” serveris, kurš pārbauda iesūtītā un nosūtītā e-pasta saturu vīrusiem un mēstuļu saturam. Septiņi serveri atbild par iekšējo, proti, inbox.lv, klientu savstarpēji sūtītajiem e-pastiem, kā arī uz citiem, piemēram, gmail.com, sūtītajiem e-pastiem. Atsevišķi no visa iepriekš nosauktā darbojas arī datubāzes serveri, kas īpaši šifrētā veidā uzglabā lietotājvārdus, paroles, kontaktus. Lielā piesardzība, katra pakalpojuma dubultošana nepieciešama gan, lai neatkārtotos 2000. gadu pieredze ar strauju lietotāju aktivitāti, gan dažādu likstu, piemēram, elektrības pārrāvuma gadījumā, gan ikdienā cīnoties ar mēstuļu sūtītāju un hakeru uzbrukumiem.
Visas ierīces savā starpā savienotas tā, ka, sabojājot vai izslēdzot pat pusi no tām, inbox.lv lietotājs nejustu traucējumus e-pasta un citu pakalpojumu darbībā.
Reizi nedēļā naktī notiek inbox.lv datorsistēmu apkope — no aprites izņem “beigtos” dzelžus un to vietā liek jaunus.
Inbox.lv arī Lietuvā un Igaunijā
Otrs lietotākais produkts pēc e-pasta ir sadaļa “inboxSpēles”. Tad “inboxFoto”, kam 150 tūkstošu, un “inboxFaili”, kam 100 tūkstošu aktīvo lietotāju. Auditorijas analīze liecina, ka “Spēles” lieto lielākoties sievietes pusmūžā, nevis jaunieši, kā varētu domāt. Jevgenijs teic, ka sākotnējā ideja, no kuras neatkāpjas arī tagad, ir pašiem veidot augstas kvalitātes servisu ar ļoti lielu lietojamības procentu, kas pašlaik ir 99,999% gadā. Nosacīti ilgā laikā inbox apdzina mail.lv, kurš necentās kļūt par stabila servisa sniedzēju. Vēlāk apsteidza arī delfi.lv e-pasta servera lietotāju skaitu. Andris saka — tas bija liels izaicinājums, kad lietotāju skaits astoņus gadus pēc kārtas dubultojās. 2001. gadā bija pirmo 100 000 reģistrēto pasta kastīšu. No tām nedaudz vairāk par pusi — aktīvi lietotāji. Šobrīd kopā ar ārzemju lietotajiem inbox.lv ir 1 200 000 klientu. Tas nozīmē, ka 15% no valsts iedzīvotājiem ir ārzemēs, jo maz ticams, ka kāds ārzemnieks, piemēram, īrs vai anglis, ielogosies savā kontā caur latviešu valodas interfeisu. Inbox.lv darbojas arī Lietuvā un Igaunijā ar savu .lt un .ee domēna adresi.
“Mirusī” adrese
jāatdod aktīvajiem
Kas nosaka unikalitāti, kādēļ mūsdienās, kad e-pastu iespējams reģistrēt visdažādākajos veidos, liela daļa Latvijas iedzīvotāju paliek uzticīgi inbox.lv? Andris saka — tāpēc, ka mēs esam te, Latvijā. Mūs var sasniegt, zvanot, rakstot e-pastu, vienmēr nodrošināsim palīdzību neskaidrību gadījumos. Mēnesī kopējais palīdzības pieprasījumu skaits ir ap 3000 e-pastu un 300 telefonzvanu. E-pasta paroles atjaunošana ir biežākie, ap 70%, no visiem zvaniem tehniskajam personālam.
Vai profili, kuri ir gadiem neaktīvi, tiek izdzēsti? Andris saka, ka pēdējos gados un arī turpmāk šos profilus nedzēsīs. Pēc noteikumiem tie būtu jādzēš pēc trim gadiem, bet praksē līdz šim to darīja reizi piecos gados. Vienīgais iemesls, kādēļ notiek šo “mirušo” profilu dzēšana, ir lietotājvārdu atgūšana, jo, piemēram, Latvijā ir desmitiem Jāņu Bērziņu, un kāpēc kādam no viņiem nedot iespēju tikt pie šādas adreses, nevis, piemēram, lietot JanisBerzins1964....
Atgādinājums tiem, kuri reti lieto savu inbox.lv pastu — pēc deviņiem mēnešiem, ne reizi šajā laikā neatverot savu e-pastu, tas nonāk statusā “neaktīvs”. Līdz ar to šī pasta kastīte nesaņem jaunus ziņojumus.
Atgādinājums e-pasta lietotājiem par e-vēstules satura apjomu — inbox lietotājiem Latvijā savā starpā, kā arī ārzemju serveriem, piemēram, gmail.com, ir 50 MB. Lietotāji varētu nezināt, bet, piemēram, 10 MB bilde, sagatavojot sūtīšanai e-pastā jeb pārkodējot, palielinās par 30% un ir 13 MB.
Atvērts un visiem saprotams
Kā izskaidrot inbox.lv lielo pastāvīgo popularitāti Latvijā? Andris Griķis nosauc vairākus iemeslus. Pirmkārt atšķirībai starp sociālajiem tīkliem un e-pasta servisu. Sociālie tīkli, piemēram, Facebook, ir noslēgta vide, tehnoloģiski slēgta platforma. Cilvēki nevar komunicēt starp dažādiem tīkliem, aizsūtīt vēstuli no Facebook uz draugiem.lv, Whatupp nekomunicē ar Viber. Turpretī e-pasta vide ir universāla, standartizēta platforma. Ķīnā, Latvijā vai Kanādā e-pasts darbojas pēc vienota standarta, tāpēc informācija var plūst brīvi.
Katru gadu parādās publikācijas par e-pasta ēras beigām, bet patiesībā ar katru šādu rakstu e-pasta aktualitāte tikai palielinās.
Agrāk reizi piecos gados notika cilvēku rotācija no viena sociālā portāla uz citu. Facebook savu darbu sāka tieši šī viļņa sākumā, līdz ar to strauji ieguva popularitāti. Vēl pirms desmit gadiem katrs sociālā tīkla uzturētājs baidījās pazaudēt savu nišu, lietotājus, līdz ar to reklāmas devējus. Šobrīd notiek pārmaiņas, tīkli kļūst atvērtāki, veido aplikācijas, kas apvieno dažādus produktus. Tāpēc tie, kas turpinās būt noslēgti, riskē šajā spēlē zaudēt.
Arī inbox veido dažādas, tajā skaitā mobilās, aplikācijas, kas sinhronizējas. Šobrīd izstrādes stadijā ir inbox kalendārs. Būs arī jauna sākumlapa. Nedaudz piebremzēts projekts ar failu sinhronizāciju starp datoru un mobilo iekārtu jeb mobilais draivs.
Bet inbox.lv jau tagad ir populārākā mobilā aplikācija Latvijā. Jebkurai mobilajai operētājsistēmai var viegli pievienot savu inbox e-pasta adresi. Tomēr e-pasts bezmaksas variantā nevarētu citādi nopelnīt kā tikai ar reklāmu.
Diploms nenozīmē labu IT speciālistu
Inbox.lv regulāri praksē uzņem IT nozares studentus, veic jaunu personāla atlasi. Līdz šim nav bijis būtisku problēmu ar radošo potenciālu arī jau esošajiem. Ne mazāk būtiski ir spēt Latvijā nodrošināt pašmāju augsti kvalificētos speciālistus ar darbu un atbilstošu atalgojumu. Tieši tāds ir viens no inbox.lv mērķiem. Uzņēmuma vadītāji piekrīt, ka ne vienmēr labs IT speciālists ir cilvēks ar augstskolas diplomu. Vislabākie speciālisti ir tie, kas paši dara, mācās programmēt un paralēli studē. Šobrīd Latvijā IT speciālistu netrūkst, bet labus, kuri vēlas cītīgi strādāt, apgūt jauno, atrast ļoti grūti. Pieņemt darbā programmētāju, kurš strādātu attālināti, nav izdevīgi. Viņus nav iespējams vadīt, organizēt, līdz ar to darba rezultātu neiespējami sasniegt.
Pārējos amatos, piemēram, IT projektu vadībā, augstākā izglītība ir nepieciešama. Lai labās idejas, kādas rodas speciālistiem, nonāktu līdz vēlamajam mērķim, un kas ne mazāk būtiski, ātri.
Protams, ir tādi, kuri savā dzīvē kaut ko vēlas mainīt, bet tas nav saistīts ar izaugsmes neesamību. Kāds no darbiniekiem izvēlējās pamest inbox.lv un Latviju, pārcēlās uz Spāniju klimata dēļ, gribēja vairāk saules. Viņš bija viens no mūsu pirmajiem programmētājiem, kurš 1997. gadā “uzlauza” Honkongas IT tīklu un divas dienas valsti atstāja bez interneta.
Revolūcija nav vajadzīga
Stabili jau vairākus gadus Latvijas e-pasta vidē inbox.lv piesaista 67% , Gmail — 33% lietotāju. Sievietes ir lielākā daļa no visiem inbox.lv klientiem, un Latvijā ir reģioni, kur inbox.lv videi ir uzticīgi ap 90% lietotāju.
Andris teic, ka ikdienas e-pasta lietotājam nav nepieciešama revolūcija, pēc kuras, atverot e-pastu, viss jāmācās kā no jauna.
Nereti nākas uzklausīt replikas, ka inbox e-pasta serviss nemainās gadiem, pretēji citiem e-pasta sniedzējiem. Andris iebilst, sakot, ka izkārtojums inbox.lv ir draudzīgs latviskajai mentalitātei. Tas mainās, bet ļoti lēni, saudzīgi lietotājam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Radīts Latvijā, lietots pasaulē

Kategorijas