Poļu vai latviešu?

2016. gada 21. jūnijs 00:01

288

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki pagājušajā nedēļā veica kontroli Aizkraukles tirgū. “Jums vajadzēja redzēt, cik ātri kāds tirgotājs no letes novāca kastes ar zemenēm, ķiršiem, tomātiem un citiem produktiem, atstājot vien kartupeļus!” redakcijai stāsta kāda lasītāja.

Pārbauda preču izcelsmes dokumentus
VID pārbaudi sāka vienā tirgus galā, līdz ar to otrā tirgus galā esošajam pārdevējam palaimējās — viņš ieguva laiku, lai preci noslēptu kravas automašīnā. Kad VID pārbaudi pabeidza, tirgotājs visas preces atkal sakrāvis atpakaļ uz letes. Konkrētais pārdevējs “Staburagam” gan noliedza, ka būtu no letes ko novācis, lai gan tam ir pat vairāki liecinieki.
VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību daļas pārstāve apstiprina, ka VID darbinieki veikuši kontroles pasākumus Aizkraukles tirgū. “Tirgotāji tā mēdz darīt — uzzinot, ka tirgū ieradies VID pārstāvis, pazūd,” viņa stāsta.
Aizkraukles tirgū VID darbinieki ieradušies ar mērķi pārbaudīt, vai personas, kas tirgū nodarbojas ar preču tirdzniecību, ievēro tirdzniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, vai tirdzniecībā esošajām precēm un produktiem ir attiecīgie preču izcelsmes dokumenti, vai tie ir reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai tirgotāji par pirkumiem izsniedz pircējiem darījumus apliecinošos dokumentus —
kases aparāta čekus vai kvītis. “Pārbaužu laikā vairākos gadījumos tika konstatēta minēto noteikumu un prasību neievērošana,” informē VID pārstāve. “VID veic gan plānotus, gan neplānotus kontroles pasākumus dažādās tirdzniecības vietās Latvijas teritorijā, balstoties gan uz nodokļu nenomaksas riska analīzes rezultātiem, gan saņemtajām sūdzībām, gan publiski iegūstamo informāciju un citiem aspektiem. Konkrētas vietas, kurās plānots veikt kontroles pasākumus, netiek izpaustas.”
Noteikumi pašmāju un importa produktu pārdošanai atšķiras
“Atgādinām, ka pastāv vairākas būtiskas atšķirības prasībām, kas jāievēro lauksaimniecības produktu tirgotājiem atkarībā no tā, vai tiek tirgota vietējā jeb pašaudzētā vai ievestā lauksaimniecības produkcija,” uzsver VID pārstāve.
“Tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju, tas ir, piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Ja paša audzētu vai ražotu preču tirgotājs nav reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, viņam nav jāizmanto arī kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas — sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, parka vīngliemežu ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Taču šīm personām pēc pircēja pieprasījuma ir jāizsniedz stingrās uzskaites kvīts, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem.
Savukārt tām fiziskajām personām, kuras tirgū vai nakts tirdzniecības vietā pārdod iepirktas lauksaimniecības preces, obligāti jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāizmanto elektroniskais kases aparāts. Kases aparāts ir jāizmanto arī gadījumā, ja paša audzētu vai ražotu preču tirgotājs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.”
Svešās par Latvijas tirgus cenu
Preci parasti cenšas slēpt tie pārdevēji, kuri tirgo nevis vietējos, bet ievestos lauksaimniecības produktus, piemēram, Polijā audzētas zemenes, tomātus, ķiršus. Parasti Polijas un Latvijas zemenes var noteikt pēc cenu atšķirības, taču ir arī tādi pārdevēji, kuri Polijā audzētas zemenes uzdod par savām, pārdodot tās pat par Latvijas zemeņu tirgus cenu, īpaši sezonas sākumā. Zinātāji teic, ka šiem pārdevējiem ir kāds zemes pleķītis, kurā viņi kaut ko audzē vai neaudzē neko, galvenais esot “papīri”, ka viņiem ir zeme īpašumā vai nomā.
“Staburags” saņēma informāciju, ka Aizkraukles tirgū kāda sieviete, iespējams, pārdod Polijā audzētas zemenes, kuras uzdod par savām. Viņa pircējiem stāsta, ka no Aizkraukles novada pašvaldības nomā zemi, kā arī zeme esot Jaunjelgavā, un tur audzējot zemenes, kopā ir apmēram hektārs zemes. Taču daļa cilvēku apšauba, vai var izaudzēt tik daudz zemeņu, ko kastu kastēm pārdot Aizkrauklē divās vietās.
“Man nav iebildumu — lai pārdod Polijas zemenes, bet lai godīgi pasaka, ka tās ir no Polijas, kā to dara citi pārdevēji, pie cenu zīmes pierakstot izcelsmi,” redakcijai sašutusi sacīja kāda aizkraukliete.
Sieviete, “Staburaga” uzrunāta, paaugstinātā tonī sašutusi noliedza, ka viņai būtu poļu zemenes, un parādīja zemes nomas līgumu ar Aizkraukles novada domi — viņai esot iznomāti 0,6 hektāri. Viņa parādīja arī ar tālruni uzņemtas fotogrāfijas, kurās mamma laista dārzu. Izsaucās, ka viņai cilvēku baumas “ir noriebušās” un nolamājās, lai viņi visi iet uz vienu vietu (paši ziniet — kādu), kā arī sacīja, ka nevēlas, lai par viņu “Staburagā” rakstītu.
Citi zinātāji teic, ka 0,6 hektāros varot izaudzēt daudz zemeņu, ja nopietni nodarbojas ar to audzēšanu, bet, lai pārliecinātos, ka tā ir, būtu jāapskata lauks dabā, taču šāda iespēja “Staburagam” netika piedāvāta. Vietējie zemeņu audzētāji gan teic, ka šogad laika apstākļi nav tik labvēlīgi, lai iegūtu bagātīgu ražu, un platībām būtu jābūt ļoti lielām, lai tirgū regulāri pārdotu lielu daudzumu vietējo ogu.
Izcelsme jānorāda pie cenu zīmes
Vai pircējam ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas apliecinātu preču izcelsmi?
“No nodokļu nomaksas viedokļa tirgotājam ir pienākums pircējam izsniegt dokumentu, kas apliecina saņemto samaksu, proti, kases aparāta čeku vai VID reģistrēto kvīti, atsevišķos gadījumos tirgotājam pienākums izsniegt VID reģistrētu kvīti ir pēc pircēja pieprasījuma,” stāsta VID pārstāve.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumzemgales pārvaldes vadītāja Dace Lazdāne skaidro, ka dienesta pārstāvji preču izcelsmi pārbauda pēc pavaddokumentiem un preču izcelsme ir jānorāda pie cenu zīmes. “Pagājušajā gadā ir saņemtas iedzīvotāju sūdzības par preču izcelsmi Aizkraukles tirgū, pārbaudījām, bet pārdevējs varēja uzrādīt pavaddokumentus,” stāsta Dace Lazdāne. “Mēs pārbaudām arī, vai pārdevēji ir produkcijas audzētāji vai nav, vai viņiem īpašumā vai nomā ir zeme. Pārbaudes gan visur neveicam. Parasti cilvēki uztraucas par zemenēm, bet tirgū ir arī no Polijas ievestie kartupeļi un tomāti, arī par to izcelsmi vajadzētu painteresēties. Ja iedzīvotājiem ir kāda konkrēta sūdzība, aicinu zvanīt pārvaldei pa tālruni 65235466. Ja pircējus māc šaubas par tirgus stendā esošo zemeņu izcelsmi, vienmēr ir izvēle, tās pirkt vai nē, kā arī produktu iegādāties veikalā, kur to izcelsme ir zināma.”
“Diemžēl, veicot pārbaudes Latvijas tirdzniecības vietās, VID konstatē dažādus pārkāpumus, kas saistīti ar prasību neievērošanu, tajā skaitā Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, maldīgi uzdodot to par pašu izaudzētu, savukārt ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, neievērojot prasības,” informē VID pārstāve. “Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, tādēļ arī VID aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem tirdzniecības pārkāpumiem Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās, zvanot uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070 vai rakstot e-pastā: parkapumi@vid.gov.lv.”
Vajag kontroli dabā
Aizkraukles tirgū sastaptajiem lauksaimniecības produktu pārdevējiem par mānīšanos ar preču izcelsmi ir dažāda attieksme. Vieni teic, ka žēl godīgo, kuri norāda izcelsmi, izmanto kases aparātu un maksā nodokļus, jo salīdzinājumā ar negodīgajiem viņu ienākumi ir krietni mazāki. Kāds pārdevējs sacīja, ka ikdienā maksājamo nodokļu slogs, tajā skaitā PVN, ir liels, un cilvēkiem ir jāizdzīvo, jāaudzina un jāskolo bērni, tādēļ mānīšanos īpaši nenosoda. “Labāk lai pērk un pārdod, tajā skaitā Polijas preci, nevis iet zagt. Es gan nevarētu, skatoties acīs, pircējiem pateikt, ka Polijas preci esmu audzējis pats, bet, ja kāds tā dara, tas ir sirdsapziņas, godīguma jautājums,” sacīja kāds pārdevējs.
Vēl citi pārdevēji stāsta, ka pārdod ja ne pašu audzētus, tad Latvijā audzētus pārtikas produktus, kurus lielākoties iegādājas no lielsaimniecībām.
Tie, kas Aizkraukles tirgū godīgi pārdod tikai pašu audzētu preci, gan domā, ka te var līdzēt vien stingras kontroles — jāpārbauda dabā, vai tiešām konkrētais pārdevējs produktus audzē pats.
“Mēs pārdodam tikai pašu audzēto, bet ir pa kādam pircējam, kas saka — tā jau Polijas prece! Mēs necenšamies pārliecināt, jo nav vērts. Tie, kas mūs pazīst, arī uzticas, un Aizkrauklē daudzi mūs zina. Citreiz mums prasa, kāpēc mums vēl nav tomātu, jo citi tirgū tos pārdod. Bet tie ir Polijas tomāti, mūsu siltumnīcā raža vēl nav ienākusies! Esam sākuši pārdot pirmos pašu audzētos kāpostus. Katru gadu Lauku atbalsta dienestam elektroniski iesniedzam zemes plānu, ko cik lielā platībā audzējam. Pie mums ir bijuši pārbaudītāji un skatījušies dabā, ko audzējam. Tādām pārbaudēm vajadzēt būt regulārām saimniecībās, kuru pārstāvji pārdod lauksaimniecības produktus tirgū un apgalvo, ka tos audzē paši,” uzskata Sanita un Gunvaldis Zariņi no Sērenes piemājas saimniecības “Zemgaļi”. “Pārbaudes ir svarīgas, jo tas, ka cilvēkam īpašumā vai nomā ir zeme, uzreiz nenozīmē, ka viņš konkrētos produktus audzē, tur var būt arī aizaugusi pļava, ganības. ”
Skrīveros stingra kārtība
Skrīveru novada domes zemes lietu speciāliste Anita Krusta stāsta — ja cilvēki pašvaldībai lūdz tirdzniecības atļauju, viņa pārbauda dabā, vai teiktais atbilst patiesībai. “Par cilvēku mānīšanos esmu pārsteigta. Kad jautāju, vai ir zeme, man pārliecinoši atbild: “Jā, ir!” Kad braucu skatīties, mani aizved līdz dobei, taču tajā ir tikai daži zemeņu stādi. Saku — bet te taču nav nevienas zemenes! Cilvēks atbild — jā, tā ir, bet vai es nevarot atļauju izrakstīt tāpat? Nē, nevaru! Citreiz atkal mani aizved uz kaimiņa dārzu, jo ar kaimiņu ir sarunāts. Bet es ikdienā redzu, kurš dārzu kopj. Arī šādos gadījumos atļauju neizsniedzu. Atļaujā ir arī norādīts, kur cilvēks zemenes vai citus produktus drīkst tirgot, piemēram, Skrīveru tirgus laukumā, pie Klidziņas, Rīgas tirgū vai kur citur.”
Savukārt Aizkraukles novada pašvaldības kancelejā informēja — ja cilvēks, piemēram, zemenes vēlas pārdot Aizkraukles tirgus teritorijā, tad saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem tirdzniecības atļauja nav nepieciešama. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Poļu vai latviešu?

Kategorijas