Lai nav tā, ka vārdos cīnāmies, bet darbos ne

Lauma Āre, Kokneses novada domes izglītības darba speciāliste

2016. gada 21. jūnijs 00:01

317

Lai nav tā, ka vārdos cīnāmies, bet darbos ne

Līdz 10. jūnijam skolām bija jāiesniedz interešu izglītības programmas nākamajam mācību gadam. Lai arī mērķdotāciju sadale būs augustā, programmas jau apstiprinājām. Līdztekus iepriekšējām interešu izglītības programmām Kokneses novadā no jauna būs divas — muzikālais teātris un futbols.
Turpinām gatavoties Kokneses novada svētkiem, esmu darba grupā, kas atbild par viesu uzņemšanu no partnerpilsētas Vācijā — Vitingenas. Ieradīsies septiņu cilvēku delegācija. Svētki ir nozīmīgi, jo pilsētu sadraudzībai aprit 20 gadu. Tās laikā tapuši vairāki izglītības, kultūras un lauksaimniecības sadarbības projekti, šī draudzība ir svarīga un vērtīga.
Piektdien skolēniem, kuri mācību gadu nebija nokārtojuši sekmīgi un bija pagarinājums, tas beidzās. Oficiāli mācību gads 12. klasei beidzās 13. maijā, kad izlika gada atzīmes. Tomēr, lai pabeigtu skolu, vērtējumam jābūt apmierinošam, un tiem, kuriem tādas atzīmes nebija, bija iespēja nokārtot pēcpārbaudījumus mācību gada pagarinājumā. Daudz tādu skolēnu nav, pērn bija viens, šogad četri. Iemesli mācību gada pagarinājumam ir visdažādākie — mācībās neveicas vai ir attaisnoti kavējumi. Pagarinājuma grupai izlaidums bija kopā ar pārējiem beidzējiem, bet izlaiduma dienā dokumentu par mācību pabeigšanu viņi vēl nesaņēma, viņiem gads noslēdzies tikai tagad. Savukārt 30. jūnijā visi 12. klases beidzēji saņems centralizēto eksāmenu sertifikātus.
Gatavojos Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdei 21. jūnijā, kurā spriedīsim par internātskolu turpmāko darbību. Jaunā izglītības reforma paredz, ka internātskolas būs jāuztur par pašvaldību līdzekļiem. Šādam pavērsie-
nam nebijām gatavi, skolas izmaksas pašvaldībai nav pa kabatai, jo pirms dažiem gadiem Vecbebru internātskolu apvienoja ar profesionālo skolu, un, kā zināms, valsts atteikusies arī no pašvaldību profesionālo skolu uzturēšanas izmaksu segšanas. Reforma izglītībā ir vajadzīga, bet mums būtu nepieciešams konkrēts pārejas periods, lai šīm pārmaiņām sagatavotos. Internātskolas valstī ir jāsaglabā, jo ne visiem bērniem ir viegli likteņi — ir gadījumi, ka internātskola ir vienīgais veids, kā bērnu “izraut” no nelabvēlīgas vides. Jautājums par internātskolu nākotni ir satraucošs un neskaidrs, drīzumā jābūt risinājumam. Tomēr vēl līdz šim brīdim nezinām arī to, kāds būs pedagogu algu modelis — jaunais vai vecais.
Aizvadīts “Iespējamās misijas” izlaidums, un jaunajā mācību gadā skolās darbu sāks 20 šīs izglītības programmas jauno dalībnieku. Šogad 70 skolas piedāvā 170 pedagogu vakances, bet mūsu novadā pedagogu netrūkst. Pērn skola meklēja vēstures skolotāju vidusskolas klasēm, bet piedāvājuma nebija ne “Iespējamajā misijā”, ne fakultātē.
Novada skolotāji izmanto iespējas papildināt savas zināšanas. Skolotājiem bija un ir iespēja iegūt otru kvalifikāciju. Pēdējos gados šo izdevību izmanto daudzi, un īpaši aktuāli tas ir mazajās skolās. Proti, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar vēl vairākām organizācijām plāno karjeras projektu, kurš paredz, ka katrā izglītības iestādē konkrētam skolēnu skaitam būs viena karjeras konsultanta likme, 400 bērniem — viena slodze. Nevienā izglītības iestādē nav paredzēta pilna slodze, bet novadā vairāki cilvēki mācās par karjeras konsultantiem. Ir jūnija apmācības, un tādas būs arī augustā. IZM šo projektu plāno sākt oktobrī.
Ir jauna veselības ministre — Anda Čakša. Viņas vārds nav īpaši populārs, zināms, ka viņa nāk no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Mana pieredze ar šo iestādi ir laba, nevaru teikt sliktus vārdus, tāpēc, ja cilvēks var sakārtot veselības sistēmu tā, kā sakārtotas lietas bērnu slimnīcā, lai notiek! Savukārt Gunta Belēviča gadījums vistiešāk parādīja, kas notiek Latvijā. Vai tas ir ministrs vai vienkāršs cilvēks, veselības problēmu gadījumā pie speciālista gribas tikt uzreiz, nevis gaidīt, piemēram, divus mēnešus rindā. Tīri cilvēcīgi G. Belēviču saprotu, bet, ja esi solījis sakārtot sistēmu, ir jādomā par to, ko dari — lai nav tā, ka vārdos cīnāmies par, bet darbos ne. Tomēr viņa gadījumā lielākā kļūda bija mēģināt slēpt rindu apiešanu. Ja būtu atzinies — rindu apgāju, kļūdījos, saprastu!
Medijus pāršalca ziņa par iespējamiem terora draudiem Eiropā, tomēr Valsts prezidents un aizsardzības ministrs uzrunāja tautu, sakot, ka Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas zems, pat neraugoties uz ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes informāciju par iespējamu teroraktu gatavošanu Varšavā. Latvijas drošības dienesti strādājot pastiprinātā režīmā, un situācija tiek kontrolēta. Man nav pamata tam neticēt. Kokneses gaisa telpā ik pa laikam lido kāds militārais lidaparāts. To redzot, rodas drošības izjūta, jo tas sasaucas ar to, ko raksta — arī par NATO karavīru lielāku klātbūtni valstī. Tomēr mūsu modrība nedrīkst iemigt, ir jādomā par to, kas notiek pasaulē, piemēram, vai ir droši ceļot? Kurā brīdī mainās citu cilvēku acu skatieni? Nedrošās situācijās skatieni mainās, tā notika arī barikāžu laikā — cilvēkiem bija cits acu skatiens.
Latvija uzņēma sešu personu ģimeni, kurā ir četri bērni, no Sīrijas. Vecākiem ir svarīgi, lai bērni dzīvo drošā vidē. Bet, ja bēgļu laivās brauc jauni vīrieši bez ģimenēm, tad man jājautā — kas aizstāvēs viņu valsti, kas par to cīnīsies? Nedomāju, ka bēgļu krīzes jautājumi tiek risināti pareizi — cilvēkiem ir jāpamet sava zeme, tradīcijas, kultūra, mājas un jādodas uz citu realitāti. Vai viņi te jutīsies labi? Vai Eiropa spēs piedāvāt to, ko viņi gaidījuši? Lielajiem politiķiem būtu jāizvērtē, vai viss ir izdarīts, lai nodrošinātu mieru un dzīves apstākļus valstī, no kuras nāk bēgļu plūsma.
Svarīgi lēmumi vēl tikai būs — Lielbritānijā 23. jūnijā ir referendums par to, vai palikt Eiropas Savienībā (ES), kurā pašlaik ir 28 dalībvalstis. Tā būs britu izvēle, bet, ja rezultāts būs — izstāties no ES, tas ietekmēs ne tikai tautiešus ārzemēs, bet arī mūs.

Staburags.lv ARHĪVS

Lai nav tā, ka vārdos cīnāmies, bet darbos ne

Kategorijas