Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

www.staburags.lv

2016. gada 17. jūnijs 12:14

77
Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

(15. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
190. diena
Esam mazā ciematiņā, no kurienes autobusi nekursē, taču esam nolēmuši doties uz parku. Jāpārvar 90 kilometru līdz lielceļam, un tad jau aizies! Stāvam ceļa malā trīs stundas, domājam, ka esam te iesprūduši uz mūžīgiem laikiem. Piestāj viens smagais un paved kādu gabaliņu. Paliek vēl 75 kilometri. Ejam stundu, divas... Trešajā stundā mūs izglābj garāmbraucošs šoferītis. Mašīna pilna, bet mēs lienam piekabē. Un tā visus 75 kilometrus. Lielajā pilsētā ejam gar šosejas malu un stopējam atkal. Pēc stundas mums garām pabrauc viena mašīnīte, kura nākamajā līkumā apgriežas un riņķo, kamēr nokļūst pie mums. Iekšā superīgs puisis, un ātrums viņam arī patīk. Īsti nesaprotam, cik tālu viņš brauc, bet mums viss der.

Sarunājamies un ar laiku sākam izprast valodas atšķirības, saruna veidojas tīri sakarīga. Šodien ir piektdiena, ceļš šaurs, daudz smago un ātruma mīlētāju, daudz avāriju. Smagie brauc kā traki, spoguļos neskatās, apdzen, kad pretī brauc mašīna. Mēs arī braucam ar 150 kilometriem stundā. Vakarā esam pusceļā līdz parkam, izskatās, ka pa divām dienām ceļu pievarēsim. Beigās vēl ar vienu mašīnu nobraucam 30 kilometru līdz nākamajai pilsētai.

Vakarā mazā Brazīlijas ciematiņā sēžam bārā — plastmasas krēsli, lēts vietējais aliņš, kurina krāsni — jācep gaļa. Te tādas vietiņas viena pie otras. Sanitārās normas? Ha! Mūsu “sanitārie” paģībtu — prusaciņi, moskītiņi. Taču atmosfēra ir forša.

Visu rakstu lasiet "Staburaga" 17. jūnija numurā vai e versijā šeit.