Staburags.lv ARHĪVS

Rindā ar ministru

Elita Brovacka

2016. gada 9. jūnijs 00:23

234
Rindā ar ministru

Viena taisnība, vienas tiesības visiem — šis dažādi locītais un pārfrāzētais bauslis no Mozus grāmatas atkal ieguvis mūsdienīgu skanējumu saistībā ar veselības ministra Gunta Belēviča rīcību. Ministrs, kurš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, maijā Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), iespējams, apgājis rindu, lai viņam veiktu maznozīmīgu ķirurģisku operāciju — vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.

Mediji saņēmuši anonīmu e-pasta vēstuli no personas, it kā LOC ārsta, ka slimnīcā ieradies Belēvičs un vēlējies, lai viņam veic operāciju, kādu par maksu varētu veikt privātklīnikās, turklāt šīs operācijas neveikšana nekādas ļaundabīgas sekas neizraisītu. “Pacientiem, kam nav naudas, šādas operācijas neveic neviens. Mums onkoloģijas slimnīcā rinda jeb melnais koridors ir pat pacientiem ar maligniem ādas jaunveidojumiem. Lai operētu Gunti Belēviču, operāciju zāles tika iztīrītas no slimniekiem un arī no neuzticama personāla,” rakstījis anonīmais e-pasta sūtītājs, aicinot publiski pajautāt Belēvičam, vai viņš uzskata, ka viņam pienākas viss, bet tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav naudas — nekas?

Veselības ministrs nav atbildējis ne uz šo, ne uz citiem žurnālistu jautājumiem, kaut pierādīts, ka viņš slimnīcā patiešām bijis. Arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kuras paspārnē ir LOC, atteikusies atbildēt uz jautājumiem, vai ministrs ir pierakstījies pie speciālista tāpat kā parastie pacienti, saņēmis speciālista norīkojumu un tad gaidījis rindā?

Šī ziņa izraisījusi cilvēku sašutumu, izsakot ministram gan pārmetumus par divkosību, gan pieprasot viņa demisiju. Saslimt var katrs, un šajā ziņā šķirots netiek ne pēc kādiem morāliem vai materiāliem kritērijiem. Taču man liekas, ka tikpat ierasta, kaut ne katram pieņemama, Latvijā, šķiet, prakse, ka tiem, kuriem ir vara un nauda, visas durvis ir vairāk pavērtas nekā tiem, kuriem šo abu ieroču nav. Arī veselības iestāžu. Vai esat redzējis, ka kāds augsts valsts ierēdnis nīcis rindā poliklīnikā? Vai esat vienā slimnīcas palātā pavadījis dienu ar kādu ievērojamu politiķi? Diez vai kādam tā laimējies. Droši vien lielākā daļa šo cilvēku arī ārstējas privātklīnikās, nevis vietās, kur cilvēki mēnešiem gaida, lai viņiem izglābj dzīvību. Un reizēm nesagaida…

Taču šoreiz jādomā par šādas rīcības iemesliem un arī zināmu cinismu. Klusējošu cinismu pret saviem principiem, pret saviem tautiešiem. Varbūt, ka šie fakti nemaz neatbilst patiesībai? To taču būtu tik vienkārši pierādīt, paskaidrot, izklāstīt. Guntis Belēvičs klusē. Tikmēr tauta domā, lasa starp rindām un krāj sarūgtinājumu par to, ka trīsarpus tūkstošu gadu vecais teiciens par vienādo tiesu visiem atkal un atkal nedarbojas.