Pēriens par karogu

2010. gada 18. novembris 08:02

661

Koknesietei Birutai Blauai atmiņā palicis kāds notikums, saistīts ar karogu.

— Tas notika pirms vairāk nekā 40 gadiem — man bija seši septiņi gadi, — stāsta Birutas kundze. — Toreiz mana mīļākā rotaļlieta bija mīksts spēļu lācītis. Viendien skatos: viņam tāds apnēsāts kamzolītis, nu galīgi noplucis. Nolēmu pati saviem spēkiem uzšūt jaunu. Toreiz jau nebija “humpalu” veikalu, un mājās kādu lieku auduma gabalu bija grūti atrast. Slepus nolēmu ielūkoties omammas kumodē. Un tur atradu meklēto — tumši sarkanu garu vilnas auduma strēmeli. Es pat kaut kādu piegrieztni uz tās uzzīmēju, bet tobrīd, kad sniedzos pēc šķērēm, istabā ienāca omamma. Tik dusmīgu es viņu nekad nebiju redzējusi. — Ak, tu, mazais rupuci, ko tu dari? Tas taču ir karogs, varbūt vēl pienāks laiks, kad tas būs vajadzīgs! — viņa kliedza. Bet kā tad es, mazs meitēns, varēju zināt, ka sarkanās un baltās strēmeles ir drošības dēļ izārdīts Latvijas Valsts karogs. Es dabūju pērienu, bet lācītis — citas krāsas kamzolīti. Vecmāmiņas vārdi izrādījās pravietiski. Tiesa, viņa gan to laiku nepiedzīvoja.
Kad pirms 20 gadiem Koknesē notika pirmais atjaunotās brīvvalsts mītiņš, uz to devās arī Biruta. Rokās viņai bija vecmāmiņas kumodē slēptais karogs — nu tas vairs nebija jāglabā strēmelēs.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēriens par karogu

Kategorijas