Staburags.lv ARHĪVS

Pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Sandra Pumpure

2016. gada 27. maijs 09:52

339
Pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Tuvojas vasara, un atkal aktuāls ir jautājums — kur jauniešiem strādāt, lai viņi būtu ne tikai nodarbināti, bet arī spētu kaut ko nopelnīt. Arī šogad  Nodarbinātības valsts aģentūra aicināja darba devējus pieteikt vakances un jauniešus tām pieteikties. Situācija atklājas dramatiska — vēlmi strādāt izsaka divtik vairāk skolēnu, nekā ir reālu darba vietu. Vienā pēc otras pašvaldībās pienāk informācija no Nodarbinātības valsts aģentūras, ka visas vēlmes apmierināt nevarēs. Kā izvēlēties, kuri būs tie laimīgie, kas tiks pie darba? Pļaviņās, piemēram, nolēmuši, pat rīkot izlozi.

Neapšaubāmi, ir arī dabīgais “atbirums”, jo ne jau visi jaunieši ir gatavi strādāt, bet realitāte Latvijā joprojām ir tāda, ka darba vietu trūkst arī pieaugušajiem, kur nu vēl jauniešiem.

Reāla konkurences cīņa — tā šo pieteikšanos vasaras darbam nodēvēja kāda jaunieša māmiņa. Viņas dēls arī palicis “aiz strīpas”, bet tomēr ieteikts visu laiku sekot līdzi situācijai, jo darba vieta var arī rasties. Sieviete jau laikus pati meklējusi dēlam darba iespējas, bet mazpilsētā visur pieklājīgi atsaka — vajadzīgi pastāvīgi darbinieki. Arī darba devējiem, kuri iesaistījušies šajā pasākumā, par to visu ir dažāds viedoklis. Viens no viņiem atzinis, ka ideja ir laba, bet birokrātija pārāk liela. Lai to paveiktu, jāraksta papīru kaudzes, un vajadzīgs arī darbinieks, kurš sadarbojas un pieskata  jaunieti. Nedod Dievs, ja atgadās kāda sīka trauma! Tā kā ieguldītā atdeve nebija tā vērta, vismaz viņam nav vairs vēlmes vēl reizi pieņemt darbā nepilngadīgos.

Vēl tagad atceros gadījumu, kad Aizkrauklē kāda vērīga iedzīvotāja ziņoja Valsts darba inspekcijai, ka nabaga bērniņiem jācilā pārāk smagi bruģakmeņi. Pēc tam nelaimīgi bija visi — jaunieši, kuriem vairs nebija darba, vecāki, kuru gandrīz jau pieaugušajiem bērniem tika liegta iespēja pašiem nopelnīt, un darba devējs, kurš samaksāja sodu. Jā, bruģakmeņu svaru un to, cik jaunietim atļauts celt, iedomājās noteikt, bet skolas somas ikdienā gan neviens nesver, un tās noteikti ir smagākas par vairākiem akmeņiem kopā...

Ir, protams, arī labie piemēri, kā ik gadu labprāt izmanto jauniešu darbaspēku. Ne vienmēr gan tas saistīts ar cēliem mērķiem, jo tā vienkārši ir lētāk. Skolēni, protams, nav kvalificētākais darbaspēks, bet tādi savulaik mēs esam bijuši visi. Kādam jāmaksā par mācībām, un saprotama darba devēja nevēlēšanās to darīt, jo runa nav tikai par naudu, bet arī atbildību. Tomēr katrs ieguldījums jaunietī ir ieguldījums nākotnē, lai viņiem būtu tā pieredze, kas tik ļoti nepieciešama darba devējiem, un jaunie cilvēki netiektos doties labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm.