Muitā iestrēgusi dzīvība

2016. gada 26. maijs 00:01

521

“Valsts zaudē ienākumus, bet es zaudēju iespēju dzīvot,” ar šādu izmisuma saucienu atklātā vēstulē pie Latvijas prezidenta vērsusies ilggadējā laborante un piecu dēlu māte Valija Miezīte. Vēstulē, kura publicēta interneta vietnēs, sieviete atklāj, ka slimo ar C hepatītu. Divas reizes viņai bijis ārstēšanās kurss, taču pusotru gadu ilgusī ārstēšanās bijusi nesekmīga un slimība progresē. Uzzinājusi, ka Indijā ražo un pārdod jaunas zāles šīs slimības ārstēšanai, un saņēmusi arī savas ārstējošās ārstes akceptu, viņa steigusi tās iegādāties. Noformējusi kredītu, sazinājusies ar zāļu tirgotāju Indijā, pārskaitījusi naudu un elektroniski aizsūtījusi izrakstītās receptes. Pagājušajā nedēļā zāles iesūtītas Rīgā, tikai sieviete saņēmusi muitas uzraudzes paziņojumu, ka viņai zāļu atmuitošana un izsniegšana ir atteikta… Nupat, martā, Latvijā stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz: fiziskai personai pasta sūtījumā nav atļauts saņemt zāles no trešās valsts.

“Augsti godātais prezidenta kungs, es nelūdzu no valsts nekādu materiālu palīdzību vai kaut kādus ekskluzīvus labumus. Es lūdzu iespēju saņemt zāles, kas ir mana vienīgā cerība dzīvot un ko es pati par savu naudu esmu nopirkusi. Vai tiešām par ilgajiem apzinīga un godīga darba gadiem un piecu dēlu uzaudzināšanu es neesmu to pelnījusi?” skan sievietes izmisuma sauciens.

Neesmu vienīgā, kurai kārtējo reizi jādomā par to, cik mūsu valsts likumi ir absurdi un nekādi neiekļaujas prātam aptveramā loģikā. Te vairs nav runa par to, ka slimniece zāles citā valstī nopirkusi krietni lētāk, ar tādām ārstējas C hepatīta slimnieki visā pasaulē, un zālēm ir arī pievienoti dokumenti, ka tās ir oriģinālas. Ja tā nav interešu lobēšana, kas tad tas ir? Aizliegums mēģināt dzīvot! Pat par savu, ne nodokļu maksātāju, naudu. Satversmē teikts: ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Šis un šajā gadījumā noteikti nē.

Izrādās, citi latvieši jau pamanījušies arī šo likumu apiet ar līkumu — pasūtījuši zāles uz kaimiņvalsti Krieviju un aizbraukuši pakaļ. Tā pat sanākot lētāk. Taču šai sievietei patlaban tas vairs nav risinājums — viņas dzīvība nu jau iestrēgusi muitā…

Interesanti, vai šī vēstule sasniegs dzirdīgas ausis? Vai kaut vienam cilvēkam Latvijā, kurš saskāries ar antihumāniem likumiem, vairosies sajūta — neesmu savai valstij vienaldzīgs?

Staburags.lv ARHĪVS

Muitā iestrēgusi dzīvība

Kategorijas