Pēc “papīriem” lietus līst vienmēr

2016. gada 24. maijs 10:28

174

Rīgas pilsētas pašvaldība pagājušajā nedēļā satracināja ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotāju prātus. Ieviesto papildu maksu par lietusūdeņu attīrīšanu Rīgā piemēros Centra, Āgenskalna un Čiekurkalna iedzīvotājiem. Maksājumu, ko sociālajos tīklos ironiski nosauktu par “lietus nodokli”, piemērojot visā Eiropas Savienībā.

Twitter lietotāji sašutusi saka: “Vispār, ko te tik sīkumaini un neperspektīvi — “lietus nodoklis”? Latviju reāli var glābt tikai “stulbuma nodoklis!” Aleksejs Loskutovs, izdzirdot šādu vārdu salikumu, atceras itāļu rakstnieka Džanni Rodari pasaku “Sīpoliņa piedzīvojumi”. Tur 28. nodaļā “Tomāts apliek ar nodokli sliktu laiku” rakstīts: “(..) Pamatojoties uz to, viņas pieprasa liru par vienkāršu lietusgāzi, divsimt liru par negaisu ar pērkonu un zibeni, trīssimt liru par sniegputeni un četrsimt liru par krusu.”

Par “lietus nodokli” pirms diviem gadiem rakstīja ietekmīgākais biznesa žurnāls pasaulē “The Forbes” — “Lietus Merilendā ieskalo nodokļu dolārus” (“When it rains, it pours tax dollars in Maryland”). Šī nodokļa ieviešanu dažos ASV štatos nosauca par iespēju vietējiem varas pārstāvjiem turpināt segt izmaksas izšķērdīgajiem tēriņiem.

Nodokļa ieviešanas pamatojums rīdziniekiem — apmaksāt papildu radīto slodzi notekūdens attīrīšanas iekārtām. Rīgā, īpaši Centra rajonā, lietus neiesūcas zemē, bet no jumtiem, pagalmiem un citām virszemes daļām nonāk kopējā kanalizācijas sistēmā, kas savukārt visu ūdeni novada attīrīšanas iekārtām. Piemēram, 15 dzīvokļu nams Merķeļa ielā ar 141 kvadrātmetru asfalta, bruģi un 500 kvadrātmetru jumta mēnesī veido ap 25 m3 notekūdeņu. Katram dzīvoklim tie mēnesī veidos 1,24 eiro pie rēķina. Maksājums atkarīgs no nokrišņu daudzuma, tomēr arī pēc ļoti sausas vasaras notekūdens attīrīšanas cena tiks aprēķināta. Būvnormatīvā noteikts vidējais nokrišņu daudzums — 636 mm gadā Rīgā.

“Lietus nodokli’’ apņēmusies ieviest arī Jelgava. Pašlaik no tā atteikusies Daugavpils. Vai tādu varētu sagaidīt arī aizkrauklieši? Pat ļoti iespējams. Piemēram, Vācijā par šāda nodokļa nepieciešamību iedzīvotājiem jautājumi nerodas. Var izklausīties absurdi — lietus ir taču tik pašsaprotama, no cilvēka gribas neatkarīga parādība, un kādēļ lai par to maksātu? Tomēr industrializācijas ietekmei, komfortablākas dzīves garantijai ir sava cena — lai arī pirmajā brīdī tā izklausās kā pasakā. Vai lietus dēļ attīrīšanas iekārtām radītos papildu izdevumus varētu apmaksāt no jau esošajiem valsts vai pašvaldības budžeta ieņēmumiem, tas jau ir politisks un labās gribas jautājums.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc “papīriem” lietus līst vienmēr

Kategorijas