Vai Zalves skolas liktenis izlemts?

2010. gada 21. novembris 07:41

1090

Vēl pirms diviem gadiem Zalves pamatskolā skanēja skolēnu balsis. Viņu nebija daudz — skolā mācījās 46 apkaimes bērni, un vietējās pašvaldības deputāti izlēma skolu slēgt. Šobrīd tā ir vienīgā no slēgtajām skolām bijušajā Aizkraukles rajonā, kuras ēka netiek izmantota un atstāta likteņa varā. Iespējams, Neretas novada domes vadība cer to izdevīgi pārdot, taču maz ticams, ka izdosies atrast investoru, kas nomaļā vietā vēlētos pirkt ēku, kuras atjaunošanas izmaksas varētu pārsniegt sešciparu skaitli.

Klusums un pamestība
Baltajā skolas ēkā jau otro gadu valda klusums. Vien reizi nedēļā nodarbības apmeklē trīs, četrus un piecus gadus veci bērni. Tas arī viss, kas te notiek. Pie bijušās skolas ēkas piestiprināta melna marmora plāksne ar uzrakstu “Šī nav iešana projām, šī ir nākšana šurp”. Šie dzejnieka Imanta Auziņa dzejas vārdi tika iegravēti ar cerību, ka nākotne skolai būs. Ar cerību, ka ēka, kurā skola darbojās 87 gadus, netiks nolemta aizmirstībai.
Diemžēl, laikam ritot, cerības pamazām gaist. Skaudrā realitāte vēsta ko citu. Atverot ēkas durvis, uzvēdī mitruma un pelējuma smārds, pārņem pamestības izjūta un skolai neraksturīgs klusums.
Krīt apmetums
Izstaigājot skolu, redzams, ka daudzviet caurā jumta dēļ ēkā iekļuvis ūdens, tas noskalojis no sienām krītu, plaisā apmetums, un bioloģijas un fizikas kabinetos tas gabaliem krīt nost. Pirmajā stāvā daudzviet nolobījusies un uz grīdas nobirusi krāsa, iespējams, jau nākampavasar tai sekos apmetums. Labi, ka elektrība ir atslēgta. Pretējā gadījumā varētu notikt īssavienojums.
Daļu mantības aizveda uz Sproģu pamatskolu, daļu — uz Neretas vidusskolu, bet daļa palika. Arī vecais kopētājs, kurš nevienam vairs nav vajadzīgs. Bibliotēkā ēkas trešajā stāvā vēl palikušas grāmatu kaudzes. Arī tās pamazām piesūcas ar mitrumu un pelē. Uz postažu no portreta pie sienas noraugās Rainis...
Otrdienās uz nodarbībām pulcējas daži pirmsskolas vecuma bērni. Reizi nedēļā iekurina krāsni un apsilda divas nelielas telpas ēkas pirmajā stāvā, tāpēc var uzskatīt, ka ēku prakstiski neapkurina. Tā bija pagājušajā ziemā. Tā būs arī šajā. Tas nozīmē, ka ēka nolietosies arvien straujāk.
Apsīkst labas idejas
2008. gada nogalē, kad Zalves pagasta padome nolēma skolu slēgt, iedzīvotājiem solīja ar laiku skolas telpās izveidot sociālo prasmju attīstības un izglītošanas centru. Tam gan būtu vajadzīgas lielas investīcijas, kuras diemžēl piesaistīt tā arī nav izdevies.
Tolaik ieradās komisijas, tika mērīts un rēķināts, apsvērta iespēja ierīkot centrālapkuri. Izstrādāja pat projektu jumta maiņai. Taču tajā laikā Zalves pagasts iekļāvās Neretas novadā, un tā vadība nolēma līdzfinansējumu nepiešķirt. Pamatojums šķietami loģisks — kāpēc ieguldīt naudu ēkā, kurā nekas nenotiek? Iespējams, jau tad novada vadība bija izlēmusi ēku pamest aizmirstībai. Bet varbūt cerēja uz krietnu peļņu, to pārdodot? Lai kā arī būtu, visi zalviešu centieni saglābt bijušo skolu līdz šim nav raduši Neretas novada pašvaldības atsaucību, un domes sēdēs oficiāli ne reizi nav spriests par ēkas turpmāko likteni. To “Staburagam” apliecināja vairāki Neretas novada domes deputāti.
Paši zalvieši mēļo, ka skola iznīcībai pamesta apzināti — bērni skološanos turpināja citu novadu izglītības iestādēs un Neretas vidusskolu neizvēlējās. Tā kā šobrīd “nauda seko skolēnam”, notiekošais, iespējams, ir mēģinājums mainīt situāciju.
Pagastā runā, ka arī vietējā draudze savulaik bijusi ar mieru uzņemties ēkas apsaimniekošanu, lai tur varētu izmitināt vientuļos, bez pajumtes palikušos cilvēkus. Tomēr šis projekts nav īstenots. Sociālās istabas vēlējās ierīkot arī vietējā pašvaldība, taču nekas uz priekšu nevirzās.
Cerību nezaudē
Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika neizprot Neretas novada domes nostāju. Projektus, kuri virzīti līdz šim, noraida, taču pati ēkas saglabāšanas labā neko nesāk.
— Mēs tomēr neesam zaudējuši cerību, ka bijušajā skolā varētu ierīkot vismaz sociālās istabas, — saka Noreikas kundze. — Lai māju saglābtu, vispirms nepieciešams remontēt jumtu. Tikai pēc tam ir nozīme iekārtot iekštelpas.
Bijušais Augstākās tiesas senators Vilnis Vietnieks, kurš savlaik mācījies Zalves pamatskolā, uzskata, ka pašvaldībai jādara viss iespējamais, lai skola neaizietu postā.
— Ja pašvaldībai nepietiek naudas ēkas uzturēšanai, jāatrod pircējs. Tikai tāds, kurš patiešām namu atjaunotu un vairāk nekā 300 gadu vecā māja nepārvērstos drupās, — uzskata Vilnis Vietnieks.
Domā par pārdošanu
Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms no komentāriem par Zalves skolas likteni atturējās, taču piebilda, ka ēku paredzēts izdevīgi pārdot, gan nenorādot, kas varētu būt potenciālais pircējs. Mirkli vēlāk izredzes noslēgt pārdošanas darījumu viņš gan vērtēja tikai kā piecdesmit pret piecdesmit.
— Saimnieciskas nepieciešamības izmantot šo ēku nav, un tāpēc to, ko nevar pacelt, nevar arī nest, — teica Antons Blūms.
Kā saprast šos filozofiskos izteikumus? “Staburagam” skaidrs nekļuva.
***
Labi, ka pagājušajā ziemā skolā bija vismaz sargs un to neizdemolēja. Šogad, iespējams, naudas trūkuma dēļ sarga varētu arī nebūt. Atjauno Zalves pagasta pārvaldes ēku, uz jaunajām mājām garām skolai ierīkos ielu apgaismojumu. Laikam tāpēc, lai vietējiem, nākotnē ejot gar skolas ēkas graustu, nebūtu tik bailīgi...

Uzziņa
Lielzalves muižas ēka kādreiz piederējusi baronam Korfam, kurš bijis arī Rundāles pils īpašnieks. Vēlāk tā bijusi grāfa Šuvalova medību pils. 1922. gadā te ierīkota skola. Otrā pasaules kara laikā skolā bijis gan zirgu stallis, gan hospitālis. Neizdarības dēļ ēka nav ieguvusi kultūrvēstures pieminekļa statusu — procedūra tika sākta, taču to nepabeidza.

Staburags.lv ARHĪVS

Vai Zalves skolas liktenis izlemts?

Kategorijas