Ja paredzēts sods, viss ir kārtībā

2016. gada 16. maijs 07:36

249

Paradoksāli, bet ir daudz lietu, ko nespēj atrisināt vēl ilgi pēc notikuma. Tā tas ir saistībā ar aizvadītajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kad nevar izlemt, kurš vainīgs un kuru sodīt par masveidīgo bērnu ģībšanu Mežaparka estrādē ģenerālmēģinājuma laikā. Saistībā ar to tiesībsargs Juris Jansons nācis klajā ar jauniem ierosinājumiem un piedāvā pat grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai varētu sodīt pasākuma rīkotājus.

Kad palasu tiesībsarga uzskaitīto pārkāpumu sarakstu, var tikai pabrīnīties — bērni ne vienmēr saņēmuši siltu ēdienu, gulējuši uz grīdas, nevis gultās, vēl, vēl un vēl. Kopumā svētki bijuši kolektīvās bezatbildības piemērs. Tā kā pati esmu piedalījusies Dziesmu un deju svētkos gan skolēna, gan pieaugušā vecumā, gribas par to visu pasmaidīt. Tie ir svētki, kuros piedalīšanās ir būtiskāka par sadzīviskām problēmām, un tādas bijušas vienmēr. Varbūt esmu māmiņa ar nepareiziem uzskatiem, bet iebildēm, ka grūti, es arī saviem bērniem nereti saku, ka ne vienmēr tas ir slikti. Visi darbi nebūs viegli, un grūtums arī kaut ko iemāca.

Var, protams, diskutēt, cik vērienīgi šādi pasākumi jārīko, lai būtu prieks ne tikai skatītājiem, bet arī pašiem dalībniekiem. Iespējams, mēs, pieaugušie, nereti vairāk par pašiem bērniem gribam, lai viņi piedalās Dziesmu un deju svētkos. Tomēr tik vērienīgus pasākumus nevar sarīkot bez grūtībām un ar maksimālām ērtībām. Vai kārtējie ierobežojumi vispār neizskaudīs šo tradīciju Latvijā? Visticamāk, svētkus padarīs krietni pliekanākus, jo kurš gribēs uzņemties atbildību par daudzajiem pasākuma dalībniekiem, jo neviens nevar paredzēt katra rīcību.

Protams, gribam nodrošināties pret visu, bet saistībā ar to daudzās jomās radīti tādi “žņaugi”, ka jābrīnās, ka cilvēki vēl spēj paveikt savu darbu. Piemēram, skolās publiskajiem sarīkojumiem un dažādiem izbraukumiem paredz arvien stingrākus drošības pasākumus, ka šķiet — kur vēl vairāk! Tāpēc gribas apbrīnot skolotājus, kuri vēl nebaidās un ved savus skolēnus ekskursijās un pārgājienos, arī uz svētkiem.
To visu pārdomājot, atceros paziņas stāstīto par negadījumu darbavietā, kur sieviete, kopjot telpas, kritusi no kāpnēm un salauzusi kāju. Pārbaudot visus apstākļus un dokumentus, darbavietai neko nevarēja pārmest, bet beigās kāds iedomājās pajautāt, vai šī darbiniece ir izlasījusi un parakstījusi instruktāžu par kāpņu drošu izmantošanu... Secinājums — vienmēr un visur var atrast lietas, ko iepriekš it kā vajadzēja paredzēt un “apstiprināt” ar parakstu. Tas gan nenozīmē, ka darbiniece nenokritīs, jo, visticamāk, viņa nebūs iepazīstināta, kā droši slaucīt putekļus vai kāpt pāri slieksnim. Mums ir tā — ja paredzams sods, viss būs kārtībā.

Staburags.lv ARHĪVS

Ja paredzēts sods, viss ir kārtībā

Kategorijas