Naudas deķi rausta, kā vēlas

2016. gada 28. aprīlis 08:39

121

Mūsu valstī bieži ir tā, ka, dalot līdzekļus, kāds paliek aiz svītras. Ja tagad ir skaidrs, ka skolotāju atalgojums vispārizglītojošajās skolās no 1. septembra palielināsies, tad pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem — nekā. Viņiem esot jāgaida, vai izdosies rast papildu finansējumu. Kur to ņemt, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ir dažādas idejas.

Vispirms jau ietaupīt pašas ministrijas tēriņos. Kā vienu no variantiem viņš ierosina proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, otrs būtu papildu dotācijas atrašana valsts budžetā, bet trešais — atteikties no valsts finansētām brīvpusdienām 1. —
4. klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām. Tas radīja sašutumu ne tikai bērnu vecākiem, bet arī pašvaldību pārstāvjiem, jo pusdienas ir reāls atbalsts ģimenēm. Atņemot šo iespēju, arī pašvaldībām būs no kaut kā jāatsakās. Šobrīd daudzās cenšas piešķirt līdzekļus brīvpusdienām arī citu klašu skolēniem. Piemēram, Pļaviņu novada ģimnāzijā katru gadu tikai pa vienai klasei nāk klāt, bet līdz visām vēl tālu. Saprotams arī to vecāku sarūgtinājums, ka viņu bērni tādējādi nekad nav tikuši pie bezmaksas pusdienām.
Tikmēr portālā manabalss.lv savākts jau 10 000 parakstu ierosinājumam par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos. Šobrīd ir pašvaldības, kuras jau sedz ēdināšanas izdevumus bērnudārzos no sava budžeta, bet vairumā gadījumu par bērna ēdināšanu bērnudārzā jāmaksā pašiem vecākiem. Grūti gan noticēt, ka šo iniciatīvu atbalstīs valsts līmenī, ja jau nevar atrast līdzekļus bērnudārzu audzinātāju algām. Turklāt nereti jūtams, ka tādas lietas kā brīvpusdienas mums jāuztver kā papildu labums no valsts, nevis reāla atdeve par samaksātajiem nodokļiem. “Mums visu laiku tikai prasa un prasa, bet ko varam saņemt pretī? Ja visu saskaita, var šaubīties, vai mums valstī ir bezmaksas izglītība,” sašutusi domās dalījās kāda māmiņa.

Viņai var piekrist, jo arī es nesen aizdomājos par nodokļu jautājumu, kas ir būtiskākais valsts naudas maka papildināšanā. Daudzi no mums nevar lepoties ar lielām algām, bet no tās pašas nabadzības ik mēnesi atskaita diezgan ievērojamu daļu. Parēķinot vismaz savus samaksātos nodokļus, sapratu, ka gadā tas nav maz, bet no visiem strādājošajiem kopā tas tomēr ir daudz vai vismaz pietiekami, lai valsts spētu normāli funkcionēt. Tad, kāpēc ir tā, ka nepietiek visiem? Acīmredzot tāpēc, ka prasmes, kā saplānot līdzekļus, valstī nav joprojām. Mēs it kā virzāmies uz attīstību, bet jebkurā brīdī to var nogriezt kā ar nazi, jo sistēma nav bijusi pareiza. Piekusuši gaidīt, cilvēki arvien aktīvāk pieprasa to, kas pienāktos, un naudas deķi atkal bezmērķīgi rausta uz visām pusēm.

Staburags.lv ARHĪVS

Naudas deķi rausta, kā vēlas

Kategorijas