Poļu špikeris?

2016. gada 19. aprīlis 00:19

132

Ir viegli būt zirgam, ja tev “klapes uz acīm”. Redzi tikai vienu ceļu un ej tikai tur, kur liek. Bet, ja klapju nav, tad var braukt gan pa citiem ceļiem, gan redzēt arī to, ko reizēm nevajag. Tad bez uzraudzības nekā. Tā vismaz domā politiķi, ka uzraudzība vajadzīga, ne jau zirgiem, bet sabiedriskajiem medijiem gan.

Kultūras ministrijā tapušas mediju politikas pamatnostādnes nākamajiem četriem gadiem, kurās ietilpst arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) reformēšana un pārraudzīšanas nodošana politiķiem. Paredzēts, ka uzraudzības padomē no katras Saeimā ievēlētās partijas varētu tikt izvirzīts pa vienam pārstāvim. Šādu ideju vēlas virzīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne, kuru atbalsta arī citi politiķi. Tas ir ļoti labs mehānisms, kā politiķiem pamanīt, ko otrs politiķis dara, vai viņš cenšas ietekmēt, savukārt pavisam pretējās domās ir mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas zinātņu nodaļas vadītāja Anda Rožukalne. Viņa uzskata ka tas liecina par atpalicību (..), “tā ir atpalicība tāpēc, ka visur, kur tas ir, tas tiek samazināts vai no tā atsakās. Jo attīstību tas neveicina. Un politiķi, lai gan pārstāv vēlētājus, nodarbojas vai nu ar savu aktuālo interešu lobēšanu un mēģināšanu izdarīt spiedienu, vai grib, lai mediju profesionāļi apkalpo viņu ego...”

Tā vien šķiet, ka ierosme jaunajām pamatnostādnēm aizgūta no Polijas, kurā pēc konservatīvās un bieži par eiroskeptisku uzskatītās partijas “Likums un taisnīgums” uzvaras oktobrī notikušajās vēlēšanās sākušās politiskas pārmaiņas. Pieņemts likums, kas ļauj finanšu ministram nepastarpināti atlaist un iecelt sabiedrisko mediju vadību.

Iepriekš tādas pilnvaras bija Nacionālajai raidorganizāciju padomei, kuru ievēlēja parlaments. Reformatori tur sapratuši — bez mediju kontroles nekāda valdīšana nesanāks. Tāpēc tika nomainīti sabiedrisko mediju vadītāji, redaktori redakcijām. Tas izpelnījās lielu pretestību Polijas sabiedrībā, kā arī izraisīja asu vārdu apmaiņu starp Briseli un Varšavu, kurā tika piesaukti pat tādi apzīmējumu kā “valsts apvērsums” un Polijas “putinizācija”. Eiropas Komisija sākusi izmeklēšanu par likuma varu Polijā — vai netiek pārkāptas ES demokrātijas un tiesiskās normas. Ja var nošpikot labu piemēru, nebūtu jau pretenziju, bet šis ir divnieka līmenī.

Staburags.lv ARHĪVS

Poļu špikeris?

Kategorijas