Cirks no otras puses

2016. gada 15. aprīlis 00:01

209

Šodien Rīgas cirks Aizkrauklē ar Pasaules cirka dienai veltītu izrādi “Te nu mēs esam!” sāk viesizrādes Latvijā. Cirks vienmēr saistījies ar brīnumu pasauli. Tā ir izklaides vieta, kas daudzus aizrauj jau no bērnības, turklāt nekad nebeidz pārsteigt un valdzināt. Rīgas cirks ir viens no vecākajiem Eiropā, un to gandrīz jau 10 gadu vada Lolita Lipinska, par kuru var teikt — savējā, jo viņa cirku iepazinusi arī no aizkulišu puses. Lolita cirkā ienāca 23 gadu vecumā kā sportiste akrobāte. Ar cirku ir “saslimis” arī viņas dēls.

Cirka direktores amats gan nenozīmē tikai svētkus un izpriecas. Pēdējā laikā sacelta ažiotāža ap cirka ēku, arī dzīvnieku aizstāvji nav mierā ar to izmantošanu. Taču — vai vienmēr taisnība ir tikai tiem, kas visskaļāk kliedz?
Saruna ar Lolitu Lipinsku par cirku no “otras puses”.
No Aizkraukles —
uz Ķīnu

— Ko aizkrauklieši redzēs programmā “Te nu mēs esam!”?
— Tā ir izrāde, ko esam sagatavojuši tieši ar iekšējām rezervēm, tajā piedalās Latvijas mākslinieki, Rīgas cirka deju grupa, tie, kas vēl līdz maija sākumam būs Latvijā, lai pēc tam dotos savās gaitās pasaulē. Piemēram, nevaldāmi ugunīgā gaisa vingrotāja Olga mūsu programmā piedalās tikai Aizkrauklē, jo jau nākamajā dienā lido uz viesizrādēm Ķīnā teju pusgada garumā. Arī mūsu unikālajam māksliniekam Valērijam, neparasti lokanam akrobātam un romantiskajam žonglierim, šovasar viesizrāžu ceļš kopā ar Pecolli neparasto “Burbuļu šovu” ved uz Ķīnu un ASV. Starp citu, Valērija priekšnesums ar ielīšanu caurspīdīgajā nelielajā stikla kastē ir pieteikts Ginesa rekordam.
Burbuļu brīnumi nepaies garām arī Aizkraukles izrādei. Šo brīnumaino priekšnesumu mēs piedāvāsim Oksanas izpildījumā. Viens no Rīgas cirka jauniestudējumiem ir burvju mākslas priekšnesums, kuru izpilda Inas skolotie taksīši. Ina kopā ar Kristapu ir jau starptautiski atzīti t. s. “quick change” jeb momentālās pārģērbšanās mākslinieki. Mūsu izrādei īpaši viņi gatavo jaunus, oriģinālus trikus. Valdzinošs skaistums un vieglums raksturīgs mūsu Latvijas skaistākajai gaisa vingrotājai Daigai, kura iepriecinās ar vingrojumu — deju baltajās lentēs. Savukārt pirmie starptautisko cirka festivālu panākumi jau ir jaunajai baložu audzinātājai Nikolai. Izrādei īpašo krāšņumu, nenoliedzami, piešķir mūsu meiteņu deju grupa. Tērpus meitenēm gatavojam speciāli katrai dejai Rīgas cirka darbnīcās.
8. marta svinēšanas rezultāts
— Cik cilvēku strādā cirkā?
— Cirka kolektīvs sastāv no pastāvīgā darbinieku štata, kas ir apmēram 20 cilvēku. Izrāžu periodā darbinieku skaits papildinās ar manēžas strādniekiem, biļešu kontrolieriem, garderobistiem, gaismošanas speciālistiem, mediķi, veterinārspeciālistu, kostīmu māksliniekiem. Izrādi veidojam no cirka mākslinieku sastāva, ar kuriem slēdzam līgumus par katru konkrētu cirka priekšnesumu. Šos māksliniekus atrod dažādās valstīs. Viņu vidū ir arī Latvijas mākslinieki, kuru radošais sniegums katrā konkrētā izrādē atbilst ieceres kopējai koncepcijai. Jāsaprot, ka mazajā Latvijā nevar būt tik daudz dažādu mākslinieku, lai ar viņiem aizpildītu dažādu žanru dažādās izrādes. Tādēļ Latvijas mākslinieki paši visu laiku ir starptautiskā ceļojošā viesizrāžu režīmā.
— Rīgas cirka ēka draud sabrukt — vai tas ir būvniecības kontroles pārspīlējums?
— Tas, ka pēkšņi Būvniecības valsts kontroles biroja priekšnieks 10. marta agrā rītā nāca klajā ar ekstrapaziņojumu, it kā fasādes siena nekrīt tikai tāpēc, ka fasādes trepes to notur, vairāk izklausījās pēc 8. marta svinēšanas rezultāta...
— Kultūras ministrija un Cirka vadība, spriežot par turpmāko pastāvēšanu, lēma, ka viens no variantiem ir apsildāmas telts ierīkošana. Kas ir ar šo projektu?
— Kopš Būvniecības valsts kontroles biroja atzinuma par cirka bīstamību (neatkarīgi no iepriekš veiktajām pārbaudēm un ekspertīzēm), kad nolēma strauji slēgt cirka ēku publiskiem apmeklējumiem, līdz šodienai ir jau pagājis ievērojams laiks. Šajā laikā notikušas vairākas apspriedes, tiek veidoti dažādi nākotnes modeļi. Cik tie reāli, grūti spriest. Lai arī sākotnēji no kultūras ministres mutes paspruka: “Tā būs liela stratēģiska saruna, vai vispār Latvijā būs cirks kā kultūras institūcija” (NRA.lv, 12.02.2016.), tomēr vēlāk sarunā ar Rīgas cirka darbiniekiem viņa to noliedza un apgalvoja, ka Rīgas cirkā arī turpmāk būs cirka izrādes, kā arī valsts SIA “Rīgas Cirks” pagaidām nav paredzēts likvidēt. Taču tādas īstas vīzijas par to, kad un kādā veidā skatāma cirka nākotne, pagaidām nav. Skaidrs ir viens — ēka, lai arī tā šobrīd ir droša un to būtu iespējams turpināt ekspluatēt, ir pelnījusi, lai to kvalitatīvi restaurētu, atjaunotu, attīstītu, pilnveidotu atbilstoši pasaules mūsdienu cirka tehnoloģijām. To visu vajadzētu darīt civilizēti: vispirms veikt nepieciešamos izpētes darbus projektu attīstīšanai, tad gatavot projektu pārbūvēm un meklēt naudu to realizācijai un tikai tad apturēt cirka darbību, kamēr noris pārbūve. Šodien, kad viss noticis strauji un bez mazākās skaidrības, kur dabūt naudu šādiem projektiem, grūti prognozēt, cik ilgi mēs noturēsimies kā valsts SIA, kas sniedz savam statusam atbilstošas kvalitātes izrādes.
Telts, protams, ir viens no modeļiem, tiek strādāts pie šāda modeļa izpētes, gatavotas tāmes, tomēr, nezinot par iespējamo rekonstrukcijas darbu termiņiem (daudzu gadu izteiksmē), grūti prognozēt telts lietderību. Arī tas ir ļoti dārgs projekts.
Reputāciju būvē uz noniecināšanas pamata
— Viens no pasaules elitārākajiem cirkiem ir “Cirque du soleil”. Tas esot katra mākslinieka sapnis. Tur neizmantojot dzīvniekus. Vai Rīgas cirks spēj iedomāties, ka cirkā nav priekšnesumu ar dresētiem dzīvniekiem?
— Kanādas Saules cirks ir viens no akrobātiski teatralizētās cilvēka pašizpausmes veidiem. Tas nav nekas elitārāks vai labāks par citām mākslām. Viss atkarīgs no idejas, ieguldīto finanšu apjoma un mārketinga politikas. Viena no šī cirka kļūdām ir tā, ka tas savu reputāciju būvē uz citas mākslas jomas noniecināšanas pamata. Cirks, kāds tas bijis cauri gadsimtiem, kā to akceptē ne vien tradicionālās cirka mākslas cienītāji, bet arī speciālā cirkam veltītā 2005. gada ES regula ir “tradicionāla cirka māksla, kas ietver gan cilvēkus, gan dzīvniekus”. Pasaules cirka vēstures speciālisti par cirku sauc tikai to, kas ietver visas trīs galvenās sastāvdaļas: klauni, dzīvnieki un akrobāti. Ja kādas no šīm trim pozīcijām trūkst, to var saukt par ko vien grib: gan par akrobātu teātri, kustību teātri, gan par humora šoviem, gan par zvērnīcām. Cirks — tā ir cilvēka garīgo un fizisko spēju sintēze. Sadarbība ar dzīvniekiem ir viena no cilvēka spējām, mēs spējam viņos atklāt talantu.
Vācijā sertificēti atzīta statistikas organizācija izpētes rezultātā apliecina, ka vismaz 85% no cirka apmeklētājiem grib te redzēt visu veidu dzīvniekus. Visu pagājušo sezonu mēs Rīgas cirkā paši anketējām savus skatītājus, uzdodot vairākus mūs interesējošus jautājumus. Mūsu rezultāti bija vēl iespaidīgāki. Līdz 97% skatītāju grib cirkā redzēt visus dzīvniekus. Kāpēc šodien šis mazākums, kas ne vien negrib, bet arī nenāk uz cirku, uzspiež savu gribu likumdošanas līmenī?
Par saprotošu skatītāju ir jāizaug
— Kāpēc, jūsuprāt, daļai cilvēku ir nievājoša attieksme pret cirku?
— Domāju, attieksme pret cirku tāpat kā pret jebkuru citu mākslas jomu ir atkarīga no kompetences. Par profesionālu, saprotošu skatītāju ir jāizaug. Cirka izrādes ir jāskatās. Tāpat kā vērtējumu par jebkuru teātri ieaudzina, to regulāri skatoties, nevis vienreiz mūžā, kaut kad bērnībā… Par to, vai mēs saprotam operu, vai mums patīk balets, savas audzināšanas dēļ ne katrs skaļi izteiksies. Par cirku ir tāds pieņēmums, ka par to gan var. Noliedzot to, visbiežāk cilvēks nemaz nav nācis un to skatījies. Tieši šī iemesla dēļ mums darbojas cirka studijas, šī iemesla dēļ mēs rīkojam t. s. meistarklases skatītājiem. Arī šīs izrādes laikā. Tikai tad, kad cilvēks ar savu roku pamēģina uzzīmēt savu sunīti vai mammas portretu un saprot, ka tas tā uzreiz nemaz nesanāk, tikai tad, kad tu savā prātā sacerētu dziesmiņu gribi uzlikt uz papīra un saproti, ka nesanāk, un tikai tad, kad tev iedod rokās trīs bumbiņas, kas jāpamet gaisā un jānoķer, bet tās aizlido katra uz savu pusi, tad arī aptver, ko īsti tev piedāvā savu spēju meistars. Mēs ļoti viegli norobežojamies, izsakot skaļu negāciju, no tā, ko, iespējams, nesaprotam un, galvenais, savu ērtību dēļ necenšamies mācīties un saprast.
— Kādas pārmaiņas vajadzētu ieviest Rīgas cirkā?
— Vajadzētu, lai tas eksistē. Attīstība un pārmaiņas jau notiek visu laiku. Cirka izrādes iecer, plāno un realizē tādas, kādas grib redzēt mūsu uzticamais skatītājs. Pilna darba gadā tie bija apmēram 180 000 skatītāju...
Priekšnesumus nešķiro
— Savulaik jūsu dēls Kristaps Pavlovs piedalījās starptautiskā cirka programmā pasaulē lielākajā cirkā Vernadska prospektā. Ko viņš dara tagad?
— Mans dēls Kristaps strādā. Arī šajā programmā viņš būs vērojams kopā ar sievu Inu, viņš būs arī izrādes vadītājs. Rīgas cirkā viņa pienākumos ir manēžas tehniskā sagatavošana jebkuram cirka numuram, viņš perfekti pārzina gan gaisa vingrotāju tehnisko ierīču iekarināšanu un drošību, gan arī citu mākslinieku ierīču un rekvizītu tehniskos jautājumus. Viņš zina Rīgas cirka kupola drošības un tehniskās specifikas. Vienlaikus viņš ir gan profesionāls žonglieris, prot strādāt ar pātagām, ilūzijas un pirotehnikas trikiem. Kopā ar Inu ar saviem priekšnesumiem nu jau otro gadu pēc kārtas bijuši uzaicināti uz populārāko Francijas izklaides televīzijas raidījumu “Le plus grand cabare du mond”, kas savā jomā ir visprestižākais raidījums pasaulē.
— Kurš cirka priekšnesums jums pašai patīk vislabāk?
— Uz šo jautājumu neatbildēšu. Es šādi cirka priekšnesumus vai numurus nešķiroju. Ir vai nu talantīgi, profesionāli, vai nekā...
— Vai sadzīvē bieži jokojat?
— Sadzīve ir sadzīve, darbs ir darbs. Arī darbs man nav saistīts ar jokiem.
— Kā kļūt par cirka mākslinieku?
— Vajag gribēt. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Cirks no otras puses

Kategorijas