Apčī! Uz pavasari!

2016. gada 5. aprīlis 00:01

Šim jaukajam gadalaikam pie vienas rokas ir plaukšana un ziedēšana, pie otras — ar to saistītās kaites. Priekšplānā nereti izvirzās ziedputekšņu jeb sezonas alerģija, ko izraisa pirmie ziedētāji alkšņi un lazdas, vēlāk arī kārkli un bērzi. Jutīgākajiem alerģijas pacientiem simptomi var parādīties pat pirms šo koku ziedēšanas, jo ziedputekšņi ar vēju var atceļot pat no 400 kilometru attāluma.
Biežākās ziedputekšņu alerģijas izpausmes ir šķaudīšana, acu niezēšana, asarošana, iesnas, aizlikts deguns. Var būt arī kairinošs klepus, elpas trūkums. Ja simptomi ir viegli, netraucē veikt ikdienas aktivitātes, izgulēties naktī, aptiekā var lūgt farmaceitam kādu pirmās palīdzības bezrecepšu antihistamīna līdzekli, kas pieejami pilienu, tablešu un aerosola formā. Ja simptomi tik spēcīgi, ka rada nogurumu dienas laikā, pazemina koncentrēšanās spējas darbam vai mācībām un traucēts naktsmiers, nepieciešams konsultēties ar ārstu, kurš nozīmēs specifisku terapiju. Medikamenti var noņemt alerģijas simptomus uz vairākiem gadiem. Tomēr šādi preparāti der ne visiem, tos individuāli piemeklē alergologs.
Alerģijas iemesli
“Alerģija ir organisma imūnsistēmas pastiprināta atbildes reakcija uz kādu vielu un izpaužas kā ādas vai gļotādas iekaisums. Tas nepiemeklē katru cilvēku, jo ne katra imūnsistēma ir reaktīva. Pavasara vēstnešu izraisīta alerģija var pārsteigt jebkurā dzīves posmā, parasti tā gan ir vairāk raksturīga bērniem un jauniešiem,” skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule.
Var gadīties, ka nātrene jaunībā parādās vienīgo reizi mūžā un vairs neatkārtojas. Arī alerģijas pēkšņu parādīšanos sirmā vecumā var rosināt pastiprināta zāļu, vitamīnu vai citu vielu lietošana. Alerģijas izraisītāji var kombinēties, piemēram, kaķu, suņu, putnu spalvas, putekļu ērces, pelējuma sporas.
Tā kā alergologs nav katrā veselības aprūpes iestādē, cilvēkam pašam jābūt vērīgam, atzīmējot iespējamos problēmas izraisītājus. Ja fotografē tūskas, izsitumus, būs, ko parādīt speciālistam, kurš veiks dažādus testus, analīzes. Zināms vismaz simts ziedputekšņu alerģijas veidu, tāpēc ļoti svarīgi noteikt konkrēto alergēnu, lai nozīmētu piemērotāko ārstēšanu.
Pavasara alerģijas ierosinātāji visbiežāk ir degunā nokļuvušie dažādu koku, krūmu un zālīšu ziedputekšņi. Imūnsistēma tos uztver kā svešu vielu. Organisms steidzas izstrādāt īpašu antivielu — histamīnu, kas izraisa galvenos alerģijas simptomus: iesnas, aizliktu degunu, klepu, šķaudīšanu, acu asarošanu, satūkumu u. c.
Alerģijas izraisītāji mūsu platuma grādos var būt arī priedes, kļavas, ozoli, gobas, papeles un citi koki. Vēl plašāks ir krūmu, ziedu un zālaugu uzskaitījums, kas alerģisko cilvēku dzīvi dabas atmodas laikā padara neciešamu, īpaši sausās un vējainās dienās. Jāatceras, ka šie paši alergēni mēdz izraisīt arī bronhiālās astmas paasinājumu, tāpat klepu, nātreni, alerģisko dermatītu un Kvinkes tūsku.
Sargām sevi paši!
Radikālākais veids, kā izvairīties no alerģijas, ir dzīvesvietas maiņa uz citu reģionu vai valsti. Vismaz līdz brīdim, kad alergēns pamostas no jauna, pirmais solis ir noskaidrot alerģijas izraisītājus un izvairīties no nonākšanas kontaktā ar tiem.
Samazināt alerģijas simptomus un pazemināt paasinājuma risku iespējams ar dažādām vienkāršām, bet īslaicīgām metodēm, kas saistītas ar mūsu sadzīves paradumiem un dzīvesveidu. Piemēram, aizklājot logus ar marli vai smalku sietiņu, samitrinot aizkarus, novietojot istabā platus traukus ar ūdeni un izmantojot mitrinošus gaisa attīrītājus.
Intensīvas ziedēšanas laikā veļu nevajadzētu žāvēt sētā vai uz lodžijas: ziedputekšņi nosēžas arī tur. Labāk turēties pa gabalu no parfīma un kosmētikas, kuros var būt augu ekstrakti.
Ja pastaigājaties ar mājdzīvnieku, mazgāt nāksies arī viņu. Pastaigai vislabāk izvēlēties laiku pēc lietus, kad ziedputekšņi piespiesti pie zemes.
Pēc ziemas svarīgi atcerēties par imunitāti un tās koncentrēšanās vietu — zarnu traktu. Ja tajā maz mikrofloras, organisms novājinās un mēs kļūstam uzņēmīgi pret daudzām infekcijām un slimībām. Noderīgāki ir dabiskie bifidobaktērijas saturošie preparāti, kam var uzdzert “dzīvo” jogurtu. Alerģiju pastiprina alkohola lietošana, turklāt alkohols nav savienojams ar antihistamīna preparātu lietošanu.
Nav lieki noskaidrot, kuri produkti var kļūt par krusteniskās alerģijas iemeslu, un censties no tiem izvairīties. Piemēram, cilvēki, kuri reaģē uz bērza ziedputekšņiem, nevar ēst svaigus burkānus, sarkanos ābolus un aprikozes, dzert bērzu sulu. Ja kairina lazdu skaras, jāatsakās no lazdu riekstiem. Savukārt saulespuķu eļļa, sēkliņas, halva, melones ir tabu tiem, kuri nepanes kurvjziežu augu ziedputekšņus.
No tautas medicīnas līdzekļiem pret alerģiju vislabāk palīdz trejdaivu sunīšu lakstu novārījums, ko var lietot iekšķīgi, kā arī pievienot vannas ūdenim. Labi noderēs arī tādi organismu attīrošie un aknu darbību uzlabojošie augu valsts preparāti kā pieneņu saknes un dadžu saknes novārījumi.
Atpakaļ pie veselīgā!
Lauku ļaudis vairāk uzturas un kustas svaigā gaisā, paši sev gatavo maltītes, pārtikā izmanto mazāk pusfabrikātu un ar alerģijām slimo mazāk — novērojusi alergoloģe I. Cīrule.
Dārza darbiem labāk pievērsties vakarā, pēc lietus, bet, kad vējains, vairāk uzturēties telpās. Nēsājot galvassegu — cepuri vai lakatu, pat ja ir silti, mazāk iespēju putekšņiem ieķerties matos un mazāka iespēja tos ienest mājās. Ja alerģisku reakciju novēro tieši pēc zāles pļaušanas, mauriņu kopšanas, var lietot mehāniskus elpceļu un acu aizsardzības līdzekļus, respiratoru, speciālas brilles. Ziedputekšņu laikā neiesaka nēsāt kontaktlēcas.
Pēc rosīšanās ārā noteikti jānovelk virsdrēbes, jānomazgājas dušā vai vismaz jāizskalo mati. Ziedēšanas sezonā mājās ieteicams izvairīties no caurvēja, telpas vēdināt pēc lietus. Arī braucot ar mašīnu, gudrāk ir neturēt vaļā logus. Izvēloties atpūtas vietu, dot priekšroku jūras krastam, kur ziedputekšņu koncentrācija ir mazāka.
Apkārtējā vide un dzīvesveids noteikti veicina vai — tieši pretēji — mazina alerģijas attīstību. Piemēram, ja mazulis aug pārspīlēti sterilā vidē, kurā regulāri lieto agresīvus ķīmiskās tīrīšanas līdzekļus un atsvaidzinošos aerosolus, ir izjaukta normāla apkārtējā vide, kas palīdz nodrošināt stabilu bērna imunitātes attīstību.
“Alerģiskās reakcijas sagādā problēmas aptuveni astoņiem procentiem Latvijas iedzīvotāju, un šis rādītājs pēdējos gados nemainās. Uzrāviens bija deviņdesmitajos gados, kad sākās dzīvesveida izmaiņas,” zina daktere I. Cīrule. “Pasliktinājušies gan ēšanas paradumi, lietojam vairāk produktu, kuros ir konservanti, gan arī mūsu mājokļi kļuvuši “nedabiskāki”: saliekot plastmasas logus, pazūd dabiskā telpu ventilācija, parādās mitrums, kondensāts. Cilvēki lielu daļu sava laika pavada istabās, ne ārā. Bet nevajag izmist: alerģija nav uz mūžu, un ir gan līdzekļi, ar ko simptomus noņemt, gan arī specifiska ārstēšana, imūnterapija, ar ko organismu pieradināt. Piemēram, pilinot vai injicējot ļoti atšķaidītu alergēnu un pakāpeniski palielinot tā devu, organismu pieradina pie alergēna.”

No cita skatupunkta

Cēlonis ir iekšpusē
VALĒRIJS SIŅEĻŅIKOVS, psihoterapeits, psihologs, homeopāts
◆ Alerģija, nātrene ir emocionālas paškontroles trūkuma pazīme. Zemapziņa tādējādi izvada ārā jūtas un emocijas (aizkaitinājums, aizvainojums, žēlums, dusmas, agresija), ko sevī apspiežam. Ja jums ir alerģija, tas nozīmē, ka kādu vai kaut ko nevarat paciest, nepieņemat. Produkti vai vielas, kas provocē alerģisku reakciju, nav alerģijas cēlonis. Cēlonis ir iekšpusē! Lai izveseļotos, ir jāvēršas sevī, godīgi un drosmīgi jāpaskatās uz to, no kā vairāties. Jāpārskata sava attieksme. Pasauli nevajag padarīt sterilu. Pieņemiet visas dzīves izpausmes!

No bailēm uz mīlestību
INNA BĒRZIŅA, mediķe, dziedniece
◆ Viss ir relatīvs un apskatāms vismaz no diviem skatupunktiem. Cilvēks ir jāsaprot un jāmīl, nevis jāglābj. Tablete un skalpelis ne vienmēr ir pārliecinošākais garants veselībai. Glābt var tikai pats sevi, ja iemācās pārlikt domāšanu no bailēm uz mīlestību. Tikai daba ir tā, kurai jāpakļaujas, jo tā ir stiprāka par visām civilizācijām: ja kas nepatīk, mēģina cilvēku paskolot, uzsūtot katastrofu vai kādu kaiti. Bet vienmēr apdāvina arī ar tādām balvām, ko neviens cits sniegt nevar.
Uzņemties atbildību par savu veselību nenozīmē pastāvīgi skriet pie kāda diplomēta gudrā. Gan dziednieks, gan ārsts ir tikai cilvēks, kurš var kļūdīties. Kaut tikai mazumiņu, bet darām paši savā labā katru dienu! Gadā ir 365 dienas, tātad katram ir 365 iespējas kļūt veselākam tikai viena gada laikā.

Uzziņa

Visā pasaulē aptuveni 300 miljonu cilvēku slimo ar astmu, 70% no visiem astmatiķiem ir dažādas alerģijas. Speciālisti augošo slimības izplatību skaidro ar pieaugošo urbanizāciju, neveselīga uztura lietošanu un sliktiem sadzīves apstākļiem.
Alerģijas izplatība tikai pieaug. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka drīzumā ar alerģiju un tās slimībām saskarsies gandrīz puse eiropiešu.

Staburags.lv ARHĪVS

Apčī! Uz pavasari!

Kategorijas