Pastaiga mīnu laukā

2016. gada 31. marts 00:55

141

Radikalizēto islāmistu neprognozējamās darbības Eiropā, karš Ukrainā, lielā Austrumu kaimiņa spēku un visvarenības demonstrācija Baltijas valstu pierobežā — tas viss rada baiļu un nedrošības izjūtu. Arī tas, cik maz līdzekļu Latvijā atvēl valsts aizsardzībai. Šīgada februārī veiktajā aptaujā, jautāti, vai Latviju apdraud starptautiskais terorisms, apstiprinoši atbildēja 49,9% iedzīvotāju. Šis rādītājs pēdējo piecu gadu laikā ir trīskāršojies.

Terorisms nav jauna parādība, tas radies, cilvēkam sajūtot varas garšu, līdz ar pirmajiem tirāniem un despotiem. Laika gaitā terorisms ieguvis daudz dažādu “seju”, taču kā viens no bīstamākajiem tiek nosaukts reliģiskais terorisms, par kuru teikts, ka tas ir “grūti prognozējams un sevišķi bīstams, jo reliģiskā pārliecība var likt cilvēkam ziedot sevi idejas vārdā visneiedomājamākajos veidos.” Musulmaņu teroristu pašnāvnieku kustības sākums datējams ar 1994. gada rudeni, kad Damaskā izveidoja 70 kaujinieku grupu “Islam Jihad”.

Statistikas dati par terorisma upuriem Rietumeiropā, kas atrodami par laikposmu no 1970. gada, liecina, ka šī vardarbība uzvirmo cikliski, aizraujot līdzi desmitiem un pat simtiem nevainīgu cilvēku dzīvību. Traģiskākais no pagājušā gadsimta Eiropā notikušajiem teroraktiem bija neilgi pirms 1989. gada Ziemassvētkiem, kad lidmašīnā, kas no Vācijas caur Angliju bija ceļā uz ASV, eksplodēja bumba, nogalinot visus 243 pasažierus un 16 apkalpes locekļus, atlūzām nogāžoties Lokberijā, Skotijā, bojā gāja vēl 11 cilvēki.

Pēc terorakta Briselē īsi pirms kristiešu svētkiem — Lieldienām —, kur bojā gāja 35 cilvēki, šķiet, ka dzīve līdzās reliģiska fanātisma apsēstiem islāmticīgajiem ir kā pastaiga mīnu laukā. Viens jautājums, uz kuru sameklējot atbildi, varētu cīnīties ar radikāļiem, ir — kāpēc? Meklējot internetā iespējami daudz informācijas par teroristiem pašnāvniekiem, atradu portretējumu: “Lielākā daļa teroristu pašnāvnieku ir neprecēti, aptuveni 18 — 27 gadus veci, no nabadzīgām ģimenēm, mazizglītoti. Lielākajā daļā gadījumu cietuši no okupācijas režīma vardarbības: viņu tuviniekus nogalinājuši vai pašus pazemojuši okupācijas spēku vai konkrētās valsts armijas pārstāvji.” Vardarbība rada vardarbību, pārvēršoties apburtajā lokā. Tādēļ grūti piekrist Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumam, ka “teroristu karam jāatbild ar karu”. Jā, ir vieglāk pakļauties aklam naidam, ko rada teroristu noziegumi, grūti mēģināt saprast cēloni. Tomēr būtu jācenšas novērst cēloņus, nevis sekas, kas šajā gadījumā ir cilvēku izmisums, tik milzīgs, ka viņi gatavi mirt, nesaprotot, ka īsteno tikai kāda savtīgas politiskās intereses.

Staburags.lv ARHĪVS

Pastaiga mīnu laukā

Kategorijas