Staburags.lv ARHĪVS

Ar nodokli pret savu tautu

Sandra Pumpure

2016. gada 15. marts 07:49

271
Ar nodokli pret savu tautu

Ja naudas ir mazāk, jāievieš jauns nodoklis vai kāds jāpaaugstina — šāds princips darbojies daudzās valstīs visos laikos. Arī Latvija nav izņēmums, un nodokļu likmei allaž ir tendence pieaugt. No nākamā gada Valsts zemes dienests mainīs kadastrālās vērtības, ko izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Līdz ar to daudzviet Latvijā strauji augs nodokļa maksājums īpašumiem.

Šobrīd paredzēts, ka vērienīgākās izmaiņas skars daudzdzīvokļu māju jaunos projektus, proti, ēkas, kas celtas pēc 2000. gada, jo šobrīd nodoklis tām ir līdzvērtīgs ar padomju gados celtajām. Lielākie nodokļa pieaugumi paredzēti Jūrmalā, arī atsevišķās Rīgas vietās tuvu centram un Vecrīgā. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, daļai īpašumu Jūrmalā tas pieaugs pat astoņas reizes! Un tās nav tikai ekskluzīvas savrupmājas, bet, atvainojiet, zvejnieku būdiņas, kas jūras krastā atradušās gadu desmitiem ilgi. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis šokēts atzina, ka tas ir genocīds pret Jūrmalas pastāvīgo pamatiedzīvotāju. Vai viņiem būtu jāiet projām no saviem īpašumiem, ja vairs nevarēs samaksāt? Tas liek domāt par atbalsta mehānismiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, bet šāds slogs nav pa kabatai ne pašvaldībai, ne valstij. Tad kāda jēga izmaiņām, ja ienākumi tik un tā nepieaugs, kā rēķināts?

Lielāku vai mazāku izdevumu slogu saistībā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā tomēr izjutīsim visi. Var tikai pabrīnīties par mūsu cilvēku lielo iecietību paciest to visu — maksāt par neko. Piemēram, nesen par saviem plāniem iesviest abonentmaksu paziņoja arī uzņēmums “Sadales tīkls”. Jau sen skaidrs, ka šis valdības atbalstītais genocīds ir pret visu Latvijas tautu. Jau tagad cilvēki rēķina un spriež — ko darīt, ja vairs nevarēs samaksāt, kam veidot un kopt savu sētu, ja nākotnē to vairs nevarēs atļauties uzturēt. Tikmēr ienākumu nevienlīdzība Latvijā arvien ir nopietna problēma, un to pat nemēģina risināt.

Lauki ir kā barometrs valsts labklājībai. Pirms krietna laika pagastu centros daudzdzīvokļu mājas bija pustukšas. Vēlāk dzīvokļus pamazām aizņēma, jo cilvēkiem bija darbs. Kaut vai, piemēram, Vietalvā, kur darbojās vismaz pieci vietējie uzņēmumi, un līdzīgi bija arī citviet. Tagad atkal vērojams regress — labiekārtotus dzīvokļus meklē mazāk, jo nav vajadzības palikt pagastā, kur nav darba, tāpēc nav iespējas samaksāt par dzīvojamo platību. Ja pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, dzīvokļi laukos būs vēl mazāk pieprasīti. Iespējams, beigās zaudētāji būs arī siltināto māju dzīvokļu īpašnieki, jo arī šīm ēkām taču pieaugusi tirgus vērtība. Līdz ar to nodoklis gaidāms lielāks, bet cilvēki taču veica uzlabojumus, lai samazinātu izdevumus. Beigās iznāks tā, ka ar vienu roku dod, bet ar otru ņem, un ieguvumi ir niecīgi.