Karavīrs ir karavīrs

2016. gada 15. marts 00:01

Organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Kokneses nodaļa darbojas jau 24 gadus. Trešo gadu to vada Jānis Martinsons.

Kad ciemojos viņu omulīgajā miteklī, mājastēvs ar kundzi Dzidru Ķīli, kura arī aktīvi iesaistās organizācijas darbā, labprāt pastāstīja par biedrības vēsturi un dalījās pārdomās par 16. martu.
Piemin kritušos
Organizācijas Kokneses nodaļas biedri ik gadu atzīmē latviešu leģionāru atceres dienu. Tā būs arī rīt pulksten 17 pie Kokneses kultūras nama piemiņas akmens, lai atcerētos un pieminētu latviešu karavīrus. Taču tā nav vienīgā aktivitāte. 25. martā un 14. jūnijā viņi ir kopā ar politiski represētajiem, pieminot komunistiskā terora upurus un masveida deportācijas Latvijā. 8. maijā viņi dodas uz Lestenes Brāļu kapiem, kur notiek nacistiskās Vācijas kapitulācijas dienas atzīmēšana un kritušo karavīru piemiņas pasākums, savukārt Lāčplēša dienā iededz svecītes varoņu piemiņai.
Mazliet no vēstures
Jānis Martinsons stāsta, ka organizācijas pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 70 gadiem. Otrā pasaules kara beigās daudzi latviešu karavīri, kuri nelikumīgi, pārkāpjot Hāgas starptautisko konvenciju, bija mobilizēti un iesaukti nacistiskās Vācijas armijā, sagaidīja ieslodzījumā rietumu sabiedroto pārvaldītajās gūstekņu nometnēs. 1945. gada 28. decembrī Cēdelgēmas nometnē Beļģijā bijušie latviešu leģionāri dibināja organizāciju “Daugavas Vanagi”, tās vadību uzticot leģendārajam pulkvedim Vilim Janumam. Pulkvedis savus karavīrus aizvien dēvēja par dēliem. V. Januma vadībā organizācija kļuva par lielāko latviešu patriotisko labdarības organizāciju trimdā. Tās mērķi bija palīdzēt bijušajiem latviešu karavīriem un viņu ģimenēm.
Savukārt Kokneses nodaļa par savu darbību var būt pateicīga tās pirmajam vadītājam Gunāram Ozolam un nodaļas biedriem Arnoldam Vabulim, Jānim Parolim, Voldemāram Zālītim, Ilmāram Ābolam, Viktoram un Ritai Vērdiņiem. Kādu laiku nodaļu vadīja Inese Šale no Skrīveriem. Diemžēl no bijušajiem leģionāriem organizācijā palicis tikai 94 gadus vecais Arnolds Vabulis.
Kokneses nodaļas biedriem sava mājvieta ir Kokneses pagasta “Teiksmās”. Viens no aktīvākajiem nodaļas biedriem ir mākslinieks Pāvils Karps. Viņš izveidojis ekspozīciju par paveikto 24 gadu garumā, kā arī kārto nodaļas arhīvu.
Vanadzēni “aizlidojuši”
Viens no nodaļas šodienas uzdevumiem ir jaunu cilvēku iesaistīšana organizācijā. Dzidra Ķīle ar sajūsmu atceras to laiku, kad skolotāju Ārijas Pētersones un Ingrīdas Frīdenbergas vadībā darbojās vanadzēni (viens no bijušajiem vanadzēniem Māris Vērdiņš tagad ir nodaļas biedrs). Ar viņiem kopā organizācijas biedri brauca uz svētku pasākumiem Rīgā, apmeklēja karavīru atdusas vietas. Šīs kopābūšanas bija kā patriotisma stafetes kociņš, ko vecākā paaudze nodeva jaunajiem. Nu viss pagaisis, jo nav, kas uzņemtos iniciatīvu, lai atkal veidotu vanadzēnu vienību.
Apkopj atdusas vietas
Gan Jāņa Martinsona, gan Dzidras Ķīles ģimenē karš atstājis arī savas rētas. Taču, darbojoties organizācijā, viņus vada viens mērķis: “Lai tā nekad vairs nebūtu!”. Kokneses nodaļas biedri uzņēmušies rūpes par Kokneses kapsētās apbedīto leģionāru un citu tēvzemes aizstāvju, kuriem vairs nav tuvinieku, atdusas vietām. Pēc daudzu gadu aizmirstības Baznīcas kapos svecītes dega arī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Filipsona atdusas vietā. “Mēs nešķirojam, vai kritušais bija leģionāru pusē vai padomju armijā — karavīrs ir karavīrs, un neviens jau negribēja mirt,” teic Dzidra Ķīle.
Priekšsēdētājs aicina visus, kam svēts Latvijas vārds, pievienoties organizācijai. Kopā strādājot, darbi labāk veicas. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Karavīrs ir karavīrs

Kategorijas