Mammu, gribu multenīti! Nu, lūdzu!

2016. gada 11. marts 00:01

169

Šonedēļ kļuva zināms, ka SIA “Zaļais circenis” pārtrauc izdot bērnu žurnālus “Zīlīte” un “Ezis”. Iespējams, tas arī ir viens no spilgtākajiem notikumiem, kas skaidri pierāda to, ko sen jau esam sapratuši — bērni dzīvo citā laikmetā. Tehnoloģiju laikmetā. Līdzās tādām ierastām ierīcēm kā televizors un dators arvien lielāku popularitāti gūst arī dažādas mobilās ierīces — viedtālruņi un planšetdatori.

Jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā teju puse divgadnieku (47 procenti) skatās mobilās ierīces. Vecumā no trim līdz sešiem gadiem mobilās ierīces lieto 89 procenti bērnu — noskaidrots “Centrs Dardedze” un “SolidData” veiktajā interneta aptaujā.
Cik ilgi dienā pirmsskolas vecuma bērns drīkst skatīties multfilmas? Kāpēc laiks pie TV ekrāniem vai internetā ir jāierobežo?
Kompromiss
un noteikumi
“Multfilmas ir laba lieta!” saka trīs puiku mamma Ilze. “Mūsu ģimenei tie ir vieni no jaukākajiem brīžiem, kad brīvdienās visi dodamies uz kinoteātri, lai noskatītos kādu no jaunākajām bērnu filmām. Daudz grūtāk multfilmu skatīšanos ir ierobežot ikdienā. Vīrs uzskata, ka bērni drīkst skatīties līdz trim stundām dienā, savukārt man šķiet, ka jāskatās mazāk. Laiku pie televizora ekrāna vai internetā īpaši neierobežojam, vecākais dēls skatās daudz, bet, tā kā puika ir aktīvs — spēlējas, krāso, zīmē, lasa, neiebilstu. Vidējais zēns neskatās ilgāk par stundu, viņam ātri apnīk, jaunākajam bērnu filmiņas vēl neinteresē.”
Savukārt Aija, kurai ir divas atvases līdz piecu gadu vecumam, stāsta, ka rūpīgi seko līdzi tam, cik daudz laika abi pavada pie televizora ekrāna vai internetā, kas, viņasprāt, esot viens un tas pats — abos var redzēt multfilmas. “Bērniem ir atkarība no multfilmām. Viņi mēdz tās prasīt vairākas reizes dienā. Ja neļauju, tad čīkst un dīc — mammu, gribu multenīti! Lai būtu miers mājās, dienā ļauju skatīties vienu garo multfilmu (līdz stundai) vai trīs īsās filmiņas (līdz 15 min.). Laiku, kad vēlas tās skatīties un kādas, ļauju izvēlēties pašiem. Tas ir kompromiss, ko esam panākuši, bērniem šie noteikumi patīk. Ļauju skatīties tikai labestīgas multfilmas, kā “Bitīte Maija”, “Maša un lācis”, “Lotes piedzīvojumi”, “Ābolu maiss” un citas līdzīgas. Bērnu filmiņu saturam ir liela nozīme, jo, kad viedtālrunī ļāvu skatīties, ko paši vēlas, viņus ietekmēja redzētais: kļuva nervozi, slikti gulēja — murgoja, kļuva raudulīgi, baidījās vieni iet uz citu istabu, mēdza sabīties no trokšņiem. Ļoti slikti uzvedību ietekmē filmiņas, kuras ir vietnē youtube.com — pieaugušais ver vaļā “Kinder Suprise” rotaļlietas un rāda. Bērni kļuva histēriski. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ pasliktinājās uzvedība.”
Iedomas un īstenība
Multfilmu skatīšanās agrīnā vecumā var ietekmēt bērna domāšanu un attīstību — norāda pirmsskolas izglītības psiholoģe Ināra Zvirgzdiņa. Bērns mācās ar visu ķermeni — aptausta, saož, kustas, priecājas, bet, ja mazulis pierod tikai sēdēt pie televizora, var kļūt inerts, apātisks. Bērns, kurš nepārtraukti skatās televizoru vai datoru, neattīstās — viņu neinteresē rotaļas, negrib iet ārā. I. Zvirgzdiņa atgādina, ka TV ekrāni bērnus saista jau kopš dzimšanas brīža: sākumā pie televizora vai datora viņu uzmanību “piesien” tajā esošā kustība — bildīte, krāsas, skaņa. Apmēram triju — četru gadu vecumā viņi jau sāk uztvert notiekošo. Bērna fantāziju pasaule ir tik liela, ka viņš nespēj atšķirt realitāti no iedomām. Tāpēc bērns sevi identificē ar pasaku varoņiem. Puikas ir betmeni, mašīnas un citi tēli no multfilmām, meitenes — princeses. Tāpēc psiholoģe iesaka izvairīties no sliktām multfilmām, kurās, piemēram, ir vardarbība, jo bērns domā, ka nošauts multfilmu varonis nav beigts, viņš piecelsies un ies tālāk. Viņasprāt, fantāziju no realitātes bērns sāk atšķirt vien skolas vecumā.
Speciāliste iesaka televizoru skatīties aptuveni 15 — 30 minūtes dienā. Tāpat I. Zvirgzdiņa ieteic atturēties no filmiņu skatīšanās stundu pirms miega. Ja bērns naktī slikti guļ, bieži mostas, ir uztraukts vai raudulīgs, iespējams, ir satraukts no redzētā, viņa fantāzija joprojām darbojas. Lai naktsmiers būtu tiešām mierīgs, ir jānoskaņojas, pasaciņas lasīšana pirms miedziņa ir nomierinošāka. Jautāta, vai novērojusi, ka pirmsskolas vecuma bērniem ir atkarība no multfilmu skatīšanās, psiholoģe teic, ka nē. Vairāk novērojusi, ka vecāki maz runā ar savu atvasi.
Kā pareizi skatīties televizoru?
Nav jau tā, ka multfilmu skatīšanās ir slikta. Tā bērnam sniedz informāciju un paplašina redzesloku — uzskata psiholoģe. Tāpēc I. Zvirgzdiņa iesaka izvēlēties labestīgas bērnu filmas un pēc to noskatīšanās pārrunāt redzēto. Kā viņš sapratis multfilmu? Kā vērtē varoņu rīcību? Kas bija slikti, kas labi? Ir jautājumi, kas vecākiem var palīdzēt pēc multfilmas skatīšanās sākt sarunu. I. Zvirgzdiņa norāda, ka vecākiem vajadzētu paskaidrot un paust arī savu viedokli par redzēto. Šodien bērni labprāt skatās vecās labās krievu multfilmas, kurās netrūkst humora, mīlestības un pozitīvu emociju. Viņa veikusi īsu aptauju dārziņā un secinājusi, ka bērniem patīk “Nu, pagaidi!”, “Brālītis un Karlsons”, “Ābolu maiss” un citas. Tāpat psiholoģe norāda, ka internetā var atrast izglītojošās multiplikācijas filmas, kuras māca skaņas, krāsas, skaitīt. “Es iesaku šādas,” viņa saka.
Psiholoģe norāda, lai tiktu galā ar mazā skatītāja atkarību no multfilmām, jāiesaistās visai ģimenei. Mums mājās salūza televizors (dators), tāpēc to neslēdz un neskatās neviens no ģimenes locekļiem. Var limitēt laiku — atļaut noskatīties vienu multfilmu dienā. Var meklēt palīdzību pie speciālista — psihologa. “Bērns, kurš daudz laika pavada pie datora vai televizora, neattīstās. Ja skatās daudz, bērniem ir miega traucējumi, bet, ja viņi nav izgulējušies, cieš uzvedība, mācīšanās process, kļūst nemierīgi,” uzsver I. Zvirgzdiņa.

Vecāki vērtē

◆ “Ābolu maiss” — ir jāiedziļinās, sižets strauji nemainās, bet laba filmiņa, kas māca dalīties un pieklājību.

◆ Bērnu izrāde “Pepija Garzeķe” — var pārrunāt par ģimeni, par noteikumiem, skolu un citus jautājumus. Sižetu labi uztver arī piecgadnieki.

◆ “Rozā pantera” — var pārrunāt, kas ir labs un slikts, jo filmiņā ir arī nežēlīgas epizodes. Vecākiem nepatīk, bet bērni mēdz smieties. Uzdod jautājumus, piemēram, kāpēc viņš dara tā?

◆ “Lote no izgudrotāju ciema” — radoša multfilma, pēc kuras skatīšanās var pārrunāt gan par tēliem, gan runāt par neatlaidību, sportu un citiem jautājumiem. Laba multfilma arī vecākiem, jo māca brīnīties. Attīsta fantāziju.

◆ “Maša un lācis” — īsas multfilmas, var pasmieties, pārrunāt notikumus. Lai arī multfilmā ir daudz blēņu, ir labestīga, māca piedošanu.

◆ “Ledus sirds” — bērniem patīk, bet pārāk daudz burvestību, viņi tās līdz galam neizprot. Neizprot nāvi un nodevību, baidās no ledus briesmoņiem.

◆ “Teletūbiji” — maz sarunu, bet bērniem patīk. Māca skaitīt, iepazīstina ar dažādiem priekšmetiem. Vecākiem nepatīk, bet viņi atzīst, ka nav no sliktākajām filmiņām.

◆ “Mans mazais ponijs” — īpaši patīk meitenēm. Brīnumi, kurus bērni neizprot. Draudzība.

◆ “Cars” jeb “Mašīnas” — māca par pieklājību, draudzību, dotā vārda turēšanu. Pēc tam var pārrunāt par drošību un citiem jautājumiem.

◆ “Cūciņa Pepa” — vienkārša, primitīva, taču labestīga.

Staburags.lv ARHĪVS

Mammu, gribu multenīti! Nu, lūdzu!

Kategorijas