Piensaimnieki atzīst — viegli nebūs!

2016. gada 10. marts 00:01

141

Latvijā lielākais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” arī šogad godināja savus sadarbības partnerus — piena piegādātājus. Starp tiem — Kokneses novada bioloģiskā saimniecība SIA “Bormaņi” un Aizkraukles novada zemnieku saimniecība “Palejkalni”.

Svinīgā pasākumā Valmieras Drāmas teātrī “Food Union” pārstāvji pateicās AS “Rīgas piena kombināts”, AS “Valmieras piens” un SIA “Rīgas piensaimnieks” svaigpiena piegādātājiem 2015. gadā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas. Izvērtējot viņu ieguldījumu “Food Union” darbībā, balvas pasniedza septiņās nominācijās. Nominācijā “Latvijas piensaimniecības patrioti” apbalvoja SIA “Bormaņi” īpašnieku un vadītāju Jāni Miezīti no Kokneses novada, “Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību 2015. gadā” — zemnieku saimniecības “Palejkalni” īpašnieci Silviju Miščenko no Aizkraukles novada un Skrīveros reģistrētās zemnieku saimniecības “Madaras” īpašnieku Jāni Rancānu. Kopumā kādā no nominācijām balvas saņēma 31 piena piegādātājs no visas Latvijas.
Jānis Miezītis “Staburagam” stāsta, ka šogad piensaimnieki uz pasākumu brauca ne tikai atpūsties. Nozarē saspringtās situācijas dēļ saimniecību pārstāvji diskutēja arī par perspektīvām, iespējām pārprofilēt darbību. Lielākā sāpe ir nesamērīgi zemā piena iepirkuma cena, kas ietekmē katras saimniecības attīstību. Nesaucot konkrētus piensaimniekus, Jānis Miezītis teic, ka arī Kokneses novadā ir tādi, kuri jau principā likvidējuši piena ražotni un meklē citas darbības iespējas. Diskusijās nostiprinājusies pārliecība, ka situācija tuvāko divu gadu laikā neuzlabosies. “Būs smagi,” uzņēmuma vadītājs nelolo lielas cerības. Ja cena būtu 25 līdz 28 centi par litru, tas nozīmētu attīstību. Likvidēt vienmēr paspēs, bet iesākt no jauna nozīmē lielus līdzekļus un pacietību vairāku gadu garumā. Tāpēc arī J. Miezītis teic, ka centīsies noturēties, cerot uz apstākļu maiņu. Šogad strādās pēc plāna — pilnveidot, ekonomēt, racionalizēt, samazināt pašizmaksu. Pēdējos gados līdzās piena ražošanai sākta arī pašu audzēto graudu tirdzniecība, bet pilnībā pāriet uz graudkopību saimniecība nevēlas.
Sarežģītajos apstākļos lielākoties vainojamas ES ieviestās sankcijas pret Krieviju un kaimiņzemes atbildes gājiens — atteikšanās importēt lielu daļu, tajā skaitā piena, produktu. “Kā lielie politiķi nolems, tā būs. Pārējiem jāsamierinās, jāpielāgojas vai jāmet plinte krūmos,” secina Jānis Miezītis. Tāpēc no svara ir ilggadējā sadarbība ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, un “Bormaņiem” ar Rīgas piena kombinātu tā izvērsusies jau trijos gadu desmitos. Tiem, kuri raugās skeptiski uz zemnieku problēmām, “Bormaņu” vadītājs atgādina, ka jebkura uzņēmējdarbība ir pamats kopējai labklājībai. Laukos, likvidējot zemnieku saimniecības, cietēji būs visi pārējie.
Baltijas valstīs ir vislētākais piens, arī ražošanas uzņēmumu jaudas Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir niecīgas, līdz ar to saražotās produkcijas cena ir augsta un apjoms pārāk mazs.

Uzziņa

◆ “Food Union” ik dienu sadarbojas ar vairāk nekā 400 zemnieku saimniecībām un svaigpiena piegādātājiem.
◆ Pēdējo gadu laikā sākts piena produktu eksports uz 19 jaunām valstīm un pieaudzis eksporta apjoms uz jau esošajiem noieta tirgiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Piensaimnieki atzīst — viegli nebūs!

Kategorijas