Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2016. gada 8. marts 00:01

Sarmīte Rode
***
Ko pavasarī vairāk vēlēties?
Ar stikla pērlītēm spēlēties?
Viszaļākā šallītē iemirdzēties?
Tikai iemīlēties, iemīlēties!
Tā kā lazdu zelta skarā
Iemīl pumpurs bērza zarā.
Mostas diena saules starā —
Viss pavasarī tavā varā!

Ārija Āre
Drīz pavasaris
ciemos nāks
Drīz pavasaris ciemos nāks
Un krastā ievas saziedēs.
Putni savas dziesmas sāks
Visās koku pazarēs.

Saplauks sapņi ziedu skavās,
Savīšu tos kamolā,
Turēšu tos savās plaukstās
Ievu ziedu aizvējā.

Paies mirklis, ziedi nobirs,
Ziedlapas vējš izkaisīs.
Sapņu kamolītis sairs,
Laiks to projām aiznesīs.

Kaut es spētu saviem sapņiem
Ziedu spārnus vīt,
Lai tie pāri visiem vējiem
Spētu gaismu ieraudzīt.

Sarmīte Rode
***
Pie tevis baltas orhidejas zied,
Man vēl cīruļputenis jāiziet.
Uz tevi raugās Marks Šagāls,
Man ir savs Janis Rozentāls.
Tu meklē to, kas neatrodams,
Man ir tas, kas citiem dodams.
Pie tevis lietus mākoņos viss,
Nāk pāri Latvijai pavasaris.

Ārija Āre
***
Satiksimies pavasarī,
Tad, kad ievas zied,
Upes krastā smilšainā,
Tur, kur viļņi dzied.
Mūsu sapņu pavasaris
Sen jau izziedējis,
Upes ūdens, viļņus nesdams,
Arī tālu aiztecējis.
Tas nekas, ka ievu ziediem
Būsim balti apsniguši,
Ejot cauri dzīves gadiem,
To mēs esam pelnījuši.
Ievu ziedu laiks ir īss,
Saldi rūgtām smaržām,
Piebērsim tās nedaudz klāt
Gadu nestām krāsām.
Satiksimies pavasarī,
Tad, kad ievas zied.

Maija Vegnere
Vārdu vija
No kurienes rodas vārdi?
Kur nepasacītie mirst?
Vai dzīve tos lēti pārdod,
Kad melos tie kaudzēm birst?

Ak, vārdi, šī dzīves līme,
Kas lūpas un ausis sien!
Lai klusums ir pieturas zīme,
Kad doma kā purvā brien.

Vārdu aiz vārda, pa vārdam,
Un nopīts jau vesels tīkls.
Tur izdegt kā iekurtam sārtam,
Vai papīrs esi, vai stikls.

Kristaps Bite
***
Jau mēness vēlies pamalē
Bij’ tajā naktī vēlā,
Kad tevi uzlūkoju es
Un noskūpstīju lēnām.

Mēs abi kopā devāmies
Tad iemīt jaunas takas,
Un dzēra mūsu dvēseles
Viena otru kā no akas.

Ar acīm tevi izģērbu,
Un liega migla cēlās
No tava trauslā ķermeņa
Tai pusnakts stundā vēlā.

Tu stāstīji par to, kas sāp,
Es klausījos un jutu,
Ja citā laikā satiktos,
Mēs tagad kopā būtu.

Ārija Āre
***
Putnu būrītis šūpojas,
Ābeles zarā kārts,
Tas gaida pavasari,
Lai putnēns kāds
Tajā atrastu mājas.
Putnu pamestā būrītī
Vējš savas stabules pūš.
Vai atlidos putnēns kāds
Līdz ar gaismu un saulīti —
To klusībā ābele min.
Atlidos putnēni mājās,
Kad gaismas stari
Sāks zaros vīties
Un pumpuros dzīvību liet,
Tad gaidi, ābele, gaidi,
Putni ar savām dziesmām
Mājās atgriezīsies.

Gina Viegliņa
Es neticēju
Tu man teici, ka mīli,
Es neticēju,
No akas ūdeni smēlu
Un virsū tev lēju.

Tu smējies ik rītu,
Es atvēru plakstus
Un redzēju tevi
Un saulainus rakstus.

Es mīlēju toreiz,
Ņem! Valdziņu sien!
Es neticēju,
Ka mīļš tu arvien.

Juris Siliņš
(fargments no teiksmas
par Pērses tiltiem)
Plauka jaunība dzīvei, ne viltam,
Līdzi jūtas, par mīlu ko sauc.
Traucot vilcienam pāri dzelzs tiltam,
Stingrā rakstā tiem riteņi klaudz.

Dambja ezers guļ Kokneses sirdī,
Goda sardzē stāv Dzirnavu tilts —
Mīļais draugs, vai to dziesmu vēl dzirdi,
Kuru žūžoja vakars reiz silts?

Laivai slīdot, mirdz ūdeņi zilgi,
Saule zeltaini tālumā riet.
Lūpas kopā bij’ viņiem tik ilgi,
Ūdensrozes līdz aizvērās ciet.

Mīla kvēla kā ugunskurs silda,
Sapņus, cerības alkst piepildīt,
Un pie pilsdrupām, uz Pērses tilta,
Liktens lēma tiem gredzenus mīt.

Ārija Āre
***
Pavasari, necenties mani pārveidot,
Es vairs nespēju tik koši uzziedēt.
Gadiem skrejot, tavas košās krāsas
Manā dvēselē sāk lēnām izbalot.
Tavs jaukais ziedēšanas mirklis
Spēj mani iepriecēt un arī sāpināt.
Kā pieturēt tos tavus ziedu vējus?
Neprotu tev lūgt, ne arī sarunāt.
Pavasaris atnes jaunus rītus, sapņus,
Savas košās krāsas visiem izdāvā,
Saber gaišas ziedlapiņas sapņos
Un traucas projām ziedu pajūgā.
Necenties mani pārveidot, pavasar!
Nebārsti sapņos man krāsas spilgtas.
Priecāšos par taviem gaismas stariem,
Kuri sabirs balti baltās ievās.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas