Staburags.lv ARHĪVS

Sakoptos laukos kūla nedegs!

Inga Patmalniece

2016. gada 4. marts 08:54

105
Sakoptos laukos kūla  nedegs!

Kūlas dedzināšanas sezona ir klāt. Pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts jau 2. februārī Ķekavas novadā, kur pērnā zāle dega 20 kvadrātmetru platībā. Pēdējās dienās dedzināšanas skaits pieaudzis līdz septiņiem kūlas ugunsgrēkiem, tādējādi kopumā šogad fiksētas 14 šādas ugunsnelaimes. Pie tam lielākais kūlas ugunsgrēks nupat bija Jaunjelgavā, kur tā dega viena hektāra platībā, Talsu novada Abavas pagastā —  7000 kvadrātmetru, Aizputē — 300 kvadrātmetru platībā, bet Salacgrīvā un Jelgavā — 100 kvadrātmetru platībā. Gads tikai sācies, kūlas ugunsgrēku pavasara bilanci savilksim drīz, bet pērn dzēsti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 76 gadījumos kūlas degšanas dēļ nosvila arī ēkas, transportlīdzekļi un cieta trīs cilvēki. Sausās zāles dedzināšanas rezultātā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.

Kāpēc latvietim ir sausās zāles dedzināšanas tradīcijas? Tā darīja mani senči, ir biežākā atbilde, kad pirms pāris gadiem šo problēmu aplūkoju tuvplānā. Varam runāt par ģimenes tradīciju spēku, lauku cilvēku izglītošanu, bet skaidrs ir viens — sakoptos laukos kūla nedegs!

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācijas ir novadi, kur gadu no gada kūlas dedzināšanas gadījumu skaits ir lielāks kā citviet. Kāpēc tā? Kāda ir vietējās pašvaldības attieksme šajā jautājumā — vai novada pašvaldībā ir  policijas darbinieks, kuram viens no darba galvenajiem uzdevumiem ir “ķert” potenciālos kūlas dedzinātājus? Pašvaldību saistošajos noteikumos kūlas, lapu dedzināšana ir aizliegta un sodāma. Te izriet arī otrs jautājums — ja pērnās zāles dedzināšana ir sodāma, cik daudz naudas ieripojis katras pašvaldības maciņā? Vai rūpīgi tiek pārbaudīti īpašumi un to īpašniekiem aizrādīts par zāles laicīgu nenopļaušanu? Trešais, ik gadu VUGD aicina tieši pašvaldības pārraudzīt un rūpēties par savas teritorijas sakopšanu, jo, pēc ne tik seniem datiem, apmēram 70% kūlas ugunsgrēku notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās. Ceturtkārt, vai katra pašvaldība ir apzinājusi vecus cilvēkus, kuri ir fiziski nevarīgi, dzīvo vieni, ap savu māju zāli nopļaut nevar? Nav rocības, lai atļautos kādam par to samaksāt. Domāju, katrai pašvaldībai ir jāpadomā arī par šiem vecīšiem, lai nav tā, kā notika reiz Pļaviņās, ka, dedzinot kūlu savā īpašumā, bojā gāja kāda sirmgalve.