Komentārs

www.staburags.lv

2016. gada 4. marts 00:01

124

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau sācis cīnīties ar vienu no Latvijas sērgām — kūlas ugunsgrēkiem. Šīgada divos mēnešos tādi bijuši jau 14. Kūlas dedzināšana Latvijā ir aizliegta, un tā apdraud ne tikai cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, bet arī nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Kā novērst šo postu?

Mihails Maškovs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Aizkraukles daļas Jaunjelgavas posteņa komandieris
— Aizvadītajās dienās kūlas ugunsgrēks bija arī Jaunjelgavas novadā. Pērnā zāle dega hektāra platībā, ko ugunsdzēsēji nodzēsa. Šādi izsaukumi pavasaros nav retums, īpaši, ja ir siltāks laiks. Ja pavasaris ir vēsāks un jaunā zāle jau pāraug veco, kūlu dedzina mazāk. Šie ugunsgrēki vienmēr ir ar paaugstinātu risku, jo var nodegt arī apkārtējās ēkas un iet bojā cilvēki, jo ne pie visiem īpašumiem apkārtne ir sakopta, lai tā nenotiktu. Dzēst šādus ugunsgrēkus nav vienkārši, ja zāle ir liela un ir vējš. Tad uguns izplatās ļoti strauji. Izmantojam speciālu tehniku un, ja nepieciešams, arī ūdeni, lai liesmu apslāpētu.
Nereti cilvēki, braucot garām, ziņo par šādiem gadījumiem, bet dažkārt dienestam zvana satrauktie saimnieki, kurus uguns jau apdraud. Domāju, kūlas dedzināšana pavasaros atkarīga no sabiedrības domāšanas. Plašsaziņas līdzekļos par to daudz runā, un arī dienests katru gadu atgādina, ka dedzināt pērno zāli ir bīstami. Pavasarī saulainā laikā rīkojam arī kūlas reidus, lai novērstu šo rīcību.
Valters Baumgartens, zemnieku saimniecības “Āres” vadītājs
— Katrs atbildīgs par savu rīcību. Labākais, ko var darīt, ir sakopt laukus, laikus tos nopļaujot. To daru, citādāk arī nevarētu saņemt platību maksājumus. Lielākā daļa teritoriju apkārtnē ir sakoptas, un kūlas dedzināšana nav novērota. Tuvumā nav arī brīvo zemju. Biežāk novērots, ka deg saulē zāle dzelzceļa malā, kam var būt dažādi iemesli. Problemātiskāk varētu būt tajos apvidos, kur ir mazāki lauki, saimnieki paši tos neapstrādā un arī nevienam zemniekam neiznomā. Kāpēc kūlas lauki ir pie Rīgas, grūti pateikt. Ja īpašums ir, tas tik un tā jāsakopj, lai arī īpašnieks nenodarbojas ar lauksaimniecību. Dedzināt pērno zāli nav labākais veids, kā no tās atbrīvoties, lai arī dažiem šķiet vieglākais. Labāk to vasarā nopļaut un izmantot lopbarībai. Sienu var arī pārdot. Tā ka labums būtu visiem.
Anna Grenciņa-Grencione, Ekoskolas koordinatore Mazzalves pamatskolā
— Jau no mazotnes bērniem ir jāstāsta, kādu postu tas nodara videi. Viens gan ir, ko mēs stāstām skolā, bet nereti citādāk ir ārpus tās.
Vajag būt arī kādai reklāmas kampaņai, kas tādos gadījumos notiek, jo diemžēl cilvēks mācās no sliktās pieredzes. Zinu, piemēram, ka Vācijā cilvēki automašīnās demonstratīvi nepiesprādzējās. Parādot televīzijā sižetu, kas tādā gadījumā notiek avārijas brīdī, strauji pieauga to cilvēku skaits, kuri savu nostāju mainīja. Arī saistībā ar kūlas dedzināšanu vajadzētu kādu biedējošu reklāmu televīzijā, līdzīgi kā tas ir ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas izveidotajām. Vairāk vajadzētu iesaistīties arī dažādiem kontroles dienestiem, lai nebūtu, ko dedzināt. Neapkoptu teritoriju ir tik daudz, un pielaist uguni šķiet vienkāršāk. Neizprotami gan, kāpēc katru gadu būtu jādedzina, ja tik un tā tos laukus neapstrādā un nekopj.
Igaunijā ir atļauta kontrolētā kūlas dedzināšana. Es tomēr to neatbalstu, jo cilvēku apziņas līmenis ir diezgan zems. Skatīt melnās pļavas, kas pavasarī nav retums, ir briesmīgi.

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas