Andris Siliņš: Ūdens patēriņa starpības sadale ir neloģiska

2016. gada 3. marts 00:01

803

Andris Siliņš: Ūdens patēriņa starpības sadale ir neloģiska

Aizkraukles novada pensionāru biedrība uz gada pārskata sapulci bija aicinājusi Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju un Saeimas deputātu Andri Siliņu. Tā kā pilsētā šobrīd aktuālākais jautājums ir maksa par ūdeni, tā starpības sadali, tad asākie jautājumi bija par šo tēmu. Pensionāri jautāja arī par pensijām un Saeimas darbu, kā arī pārvēlēja biedrības valdi.

Sapulcē piedalījās arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Anta Teivāne un izpilddirektors Einārs Zēbergs.
Pensionāri uzdeva asus jautājumus gan Andrim Siliņam, gan pašvaldības pārstāvjiem. Visaktuālākais jautājums bija norēķini par ūdeni — seniori ir ļoti sašutuši par to, ka pēc trijiem mēnešiem būs jāmaksā starpība starp mājas patērēto un uzrādīto ūdeni.
Kādas tiesības
aizrādīt kaimiņiem?
“Mums saka — klauvējiet pie citu durvīm, bet kādas tiesības mums ir iet pie kaimiņiem un prasīt, kāpēc viņi ūdeni neuzrāda un nemaksā? Iedzīvotāji līgumu ir noslēguši ar “Aizkraukles ūdeni”, nevis ar mums! Esam godīgi maksājuši gadu no gada, mēnesi no mēneša!” sacīja pensionāri. “Kur ir loģika?”
Einārs Zēbergs sacīja, ka pašvaldībai jāpilda Ministru kabineta noteikumi. Viņš pensionārus centās mierināt — ja visi mēneša beigās godīgi paziņos skaitītāju rādījumus, tad arī starpības nebūs, pāri paliks nulle. Dažs pašvaldības uzņēmumu pārstāvis gan atzinis, ka starpība būs vienmēr, jo cilvēki rādījumus nolasa atšķirīgās dienās un laikā, ne visi ir godprātīgi, turklāt ražotāji pieļauj mēraparātu novirzes.
Zēberga kungs arī norādīja — ja starpība tomēr trīs mēnešus būs lielāka par 20%, apsaimniekotājam būs jāmeklē cēlonis.
Pensionāri ir neapmierināti arī ar to, ka ik pēc četriem gadiem jāmaina skaitītāji, lai gan patēriņš ir mazs. Kāds ierosināja pie māju durvīm novietot parādnieku sarakstu. Diemžēl Fizisko personu datu aizsardzības likums to neatļauj darīt.
Pensionāri pārmeta, ka dažā pašvaldības dzīvoklī īrniekiem ir 2000 eiro parāds tikai “Laumai A” vien, kur nu vēl par ūdeni un siltumu! Einārs Zēbergs sacīja, ka, lai gan dzīvokļu īpašnieks ir pašvaldība, īrnieku pienākums ir samaksāt parādus, un pašvaldībai jādomā, ko darīt, lai tādu situāciju nebūtu.
Iesniedz vēstuli
“Visa pilsēta sacelta kājās par to, ka būs jāmaksā starpība!” sacīja kāds pensionārs. “Kāpēc neņem vērā mūsu domas? Vai Ministru kabinets pieņem arī nelikumīgus lēmumus? Vai tad Ministru kabineta noteikumu nr. 1013 norma nav nelikumīga, ja mums būs jāmaksā par to, ko neesam patērējuši?” viņš jautāja Pensionāru federācijas priekšsēdim.
Andris Siliņš sacīja, ka Pensionāru federācijas pārstāvji divas reizes par to runājuši ar toreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Viņš atzina, ka cilvēkiem visvairāk sāp tas, ka ūdens zudumi pārsniedz viņu pašu patērēto. “Ministru kabinetam un Saeimai esam nosūtījuši Pensionāru federācijas vēstuli ar ierosinājumu šo jautājumu skatīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā,” atbildēja Andris Siliņš. “Ir priekšlikums — lai Saeimas komisija uzdod Ministru kabinetam veikt labojumus noteikumos, jo šāda norma ir neloģiska.”
Pārmet, ka pensionāri ir tukša vieta
“Kamēr vēl nebijāt Saeimas deputāts, jūs varēja redzēt televīzijā, dzirdēt radio. Jūs cīnījāties par to, lai pensionāriem būtu lielākas pensijas. Kad kļuvāt par deputātu, sākāt saņemt labu algu, jums ir arī pensija, esat labi nodrošināts, un tagad jums pensionāri ir tukša vieta!” sacīja kāda sieviete. “Tagad jūs vairs nevar redzēt televīzijā, nedzirdam, ka jūsu vārds tiktu pieminēts, cīnoties par pensijām.”
Sievietes teiktajam citi pensionāri aplaudēja. Andris Siliņš atzina, ka viņam tagad ir gan laba alga, gan pensija, tomēr materiālais jautājums neesot izšķirošais. “Federācija vismaz trīs reizes ir klauvējusi pie Eiropas durvīm, taču esam saņēmuši atbildi, ka sociālie jautājumi nav Eiropas kompetencē,” sacīja Andris Siliņš. “Es tagad esmu retāk televīzijā un radio, tomēr šad tad tomēr esmu, piemēram, mani uzaicināja radio krievu redakcija. Žurnālisti paši izvēlas, ko aicināt uz sarunām, intervijām. Man tagad ir problēmas ar balsi, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc žurnālisti mani aicina mazāk vai neaicina. Mana nostāja un domas par pensionāriem svarīgu jautājumu risināšanu, salīdzinot ar laiku pirms trijiem, četriem gadiem, kad, bezdarbības dzīts, atnācu strādāt uz Pensionāru federāciju, nav mainījušās. Šodien ir lielākas iespējas ko ietekmēt, mainīt nekā kādreiz.”
Kas tas par balsojumu — atturas?
“Mēs esam vēlējuši Saeimas deputātus kā vislabākos kandidātus un gribētu, lai viņi balso par vai pret, bet kas tas par balsojumu — atturas? Vai tad deputātiem nav jābūt savai pozīcijai, nostājai?” skanēja jautājums no zāles.
“Saeimā darbojas ap divdesmit komisiju, tajās izskata un nobalso par katru jautājumu, kuru nodod balsošanai Saeimas plenārsēdēs,” sacīja Siliņa kungs. “Parasti Saeimas deputāti uzticas komisiju lēmumiem, komisijās ir visu frakciju pārstāvji. Darbojos Sociālo un darba lietu komisijā, cenšos iedziļināties un izprast katru jautājumu. Ir gadījumi, kad atturos, kas faktiski nozīmē, ka balsoju pret. Tas pats princips tiek izmantots Saeimas plenārsēdēs. Dažkārt no Saeimas tribīnes par dziļi juridiskiem jautājumiem pretējus viedokļus izsaka juristi, nav vienotības. Es neesmu jurists, nespēju iedziļināties un izprast, kuram taisnība, nezinu, kā būtu labāk, tādēļ balsojot atturos. Nesen Saeimā tika izskatīts jautājums par īpašumu atdošanu ebrejiem Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kur ir arodskola un kuras remontam izlietoti lieli Eiropas Savienības līdzekļi, viena daļa ēkas jānodod ebreju kopienai. Komisija nobalsoja par. Pasakiet, kā tādos gadījumos deputātiem balsot? Tādu situāciju ir daudz. Katru trešdienu frakcijās deputāti apspriež, kā par kuru jautājumu balsos, un parasti frakcijā par to vienojas. Reizēm tiek atļauts brīvais balsojums, kad katrs pats var izvēlēties, kā balsot. Esmu ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības, tomēr neesmu nevienā partijā. Esmu tiesīgs balsot par Pensionāru federācijas viedokli, un tas reizēm novedis pie konfliktiem ar citiem deputātiem, ja frakcijā ir bijis citāds viedoklis nekā man. Ir arī tāds veids kā nepiedalīties balsošanā — deputāti balsošanas brīdī iziet no zāles, pirms tam izņemot savu balsošanas kartīti. Viņu nav klāt.”
Pensionāri vēlējās zināt, vai kādreiz varēs mantot pensijas. Runājot par trijiem pensiju fonda līmeņiem, Andris Siliņš sacīja, ka pirmā līmeņa pensijas mantošana nav iespējama. Notiek diskusijas par to, ka dzīvesbiedri varētu mantot daļu no otrā pensijas līmeņa pensijām. Trešajā pensiju līmenī iemaksas veic katrs pats, un šajā gadījumā mantošana ir pašsaprotama.
Atkārtoti ievēl Silviju Ozoliņu
Aizkraukles pensionāru biedrība ne tikai atskatījās uz paveikto un diskutēja par aktualitātēm, bet arī pārvēlēja valdi un vadītāju. Aizkraukles pensionāru biedrības valdi un biedrības priekšsēdētāju ievēl uz trijiem gadiem. Tā kā trīs gadi apritējuši, biedrības sapulcē ievēlēta gan jauna valde, gan priekšsēdētāja.
Valdē ievēlēja Mariju Cini, Veltu Galviņu, Silviju Ozoliņu, Mirdzu Elsti, Āriju Kozlovsku, Birutu Žundu, Zinaidu Geršebeku, Annu Baumgartenu, Ēriku Dālderi, Anitu Melnaci un Staņislavu Ivbuli. Revīzijas komisijā ievēlēja Lidiju Piterāni, Ernu Erzāmu un Dainu Teivāni.
No valdes locekļiem izvēlēja biedrības priekšsēdētāju, un šis amats atkārtoti uzticēts Silvijai Ozoliņai.
Biedrībā pašlaik reģistrēti 160 biedri. 16 biedri no biedrības saraksta svītroti, jo pēdējos divos gados nav samaksājuši biedra naudu.
Pensionāru biedrība pēdējos trijos gados iesniegusi astoņus projektus finansējuma iegūšanai inventāram un dažādām aktivitātēm. Pieci projekti guvuši atbalstu un īstenoti.
Biedrība aktīvi rīko dažādus pasākumus un aicina tajos piedalīties arī tos pensionārus, kuri nav biedrībā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Andris Siliņš: Ūdens patēriņa starpības sadale ir neloģiska

Kategorijas