Rūdītie stādi dažkārt ir pēdējais glābiņš

2016. gada 3. marts 00:01

Sācies pirmais pavasara mēnesis, un Jaunjelgavas centrā siltumnīcā jau zaļo petūnijas, pildītās lauvmutītes, pelargonijas un citas dekoratīvās puķes. Bagātīgi sadīguši dažādi garšaugi — baziliks, selerijas. Tādi brīnumi jau vairāk kā desmit gadu mūsu pusē notiek Latvijā plaši pazīstamā koktēlnieka Pētera Grauduļa un viņa sievas Intas valstībā.

Vienu istabu atvēl zaļumiem
Grauduļu sētā no nelielās, pašu spēkiem celtās siltumnīcas skursteņa ceļas rāma dūmu strūkliņa. Caur plēves sienām iespīd saule, smaržo nedaudz pēc pirts, un saimnieks piemet pagales nelielajā krāsniņā, sauktā par “burānu”. Siltumam noder mitra malka, skaidu briketes. To, vai ir pietiekami silts, Pēteris nosaka pēc sajūtām, un precīzi grādi nemaz neinteresējot. Līdzīgi arī savā amatnieka darbnīcā — agrāk lietojis termometru, mitruma mērītāju, bet tagad pietiek ieiet telpā un sajust. Viņš stāsta, ka liela skāde būtu krasa temperatūras maiņa, tajā skaitā skaidrās pavasara dienas, kad spilgta saule strauji piesilda telpu. Vēlāk pavasarī un vasarā noder otra pagalmā esošā siltumnīca. Tai plēve ir mazāk gaismu caurlaidīga, līdz ar to saglabājas vēsāks gaiss.
Saimnieki siltumnīcā rosās jau trešo nedēļu, bet pirms tam sagatavošanās darbi ritēja istabā. “Sieva starp puķēm vien guļ,” smejot saka Pēteris. Arī tagad viena istaba atvēlēta stādiem. Aprīkota ar vecajām labajām dienasgaismas spuldzēm. Mēģināti citi mākslīgās gaismas avoti, diodes, bet augiem nepaticis, nīkuļojuši. Tā arī citās lietās — ar pamatīgo dzīves pieredzi nepietiek, arvien apgūstot ko jaunu. Kad siltumnīca bija jau gatava, apjautis kļūdas — ventilācijas lūkas ne tajā vietā, plēvi klājot, neņēmis vērā, kura puse jāatstāj uz āru. Tāpēc regulāri lasa, skatās, interesējas par visu jauno dārzkopībā.
Stādus der “paspīdzināt”
Augsni sagatavo, mēslo un laista Inta. “Viņa zina tās pareizās kūdras, substrātu “marķirovkas” (apzīmējumus — aut.). Es paņemtu šķipeli, sabērtu melnzemi no dārza,” tā par savu otru lielo aizraušanos — dārzkopību — smej Pēteris. Bez mēslošanas neiztikt, tikai kūdrā vien nekas prātīgs neizaugs.
“Katru gadu “dresēju” — audzēsim mazāk, bet vai tad klausa? Arī īpaši izdevīgi tas nav, liela ņemšanās, jēgas maz.” Lētāk būtu vest no Lietuvas jau izaudzētus stādus un tos pārdot. “Tādus, kas tā dara, saucu par spekulantiem. Man patīk visu izdarīt no a līdz z. Tā arī ar koku — ja ko gatavoju, tad no meža līdz gatavai karotei,” strikti nosaka Pēteris.
Sēklas uz Jaunjelgavu vestas no Mārupes, Bulduriem — profesionālās, lai būtu droši, ka sadīgs. Pāris kastēs mazās petūnijas jau krietni pastiepušās un pie pircējiem nonāks ātrāk. Tās iepirktas kā jaunstādi no SIA “Silja”. Marta vidū sāksies tomātu stādu audzēšanas tūre. Tomātus klienti bieži pieprasa pat pēc Jāņiem, tāpēc esot pagrūti notrāpīt īsto pieprasījuma laiku, lai stādi nepāraugtu vai jau būtu gatavi izstādīšanai. Arī šajā jomā ir savas nianses, kuras var apaust tikai ar gadiem. Bieži cilvēks nopērk Lietuvā audzētus stādus. Tie pieradināti pie atšķirīgiem klimatiskajiem apstākļiem, Latvijā neiedzīvojas. Kad stādi nonīkuši, zinātāji uzmeklē Grauduļus un taujā pēc viņu “rūdītajiem”, piemēram, tomātiem. Arī te talkā nāk otra — zaļā siltumnīca. Ja stādu augšana jāpiebremzē, tos pārvieto uz vēsāku vietu. Šādi, kā Pēteris saka, “spīdzinot” stādus, tie ir izturīgāki. Tomēr ir arī pircēju vaina. Gadoties tādi, pārsvarā no Rīgas, kuriem ir lauku mājas. Viņi sastāda tomātus, vēlāk nepievērš tiem uzmanību, bet gaida, ka vasaras otrajā pusē būs laba raža.
Sētu košumam un saimnieku vēderiem
Pēteris stāsta, ka ekskursanti, kuri brauc skatīties viņa mākslu, mēdz pēkšņi mainīt vizītes mērķi un ieinteresējas par siltumnīcā notiekošo. “Treknajos gados” varējis sacensties ar Intu, kura stādus pārdevusi Aizkraukles tirgū. Pēc tāda ekskursantu “uzlidojuma” Jaunjelgavai ietirgotā summa ar tirgus dienu atšķīrusies trīs reizes.
Lai arī katru gadu šai nodarbei jaunjelgavieši cer mest mieru, tomēr atzīst, ka nebraukt uz Aizkraukli tomēr nevarot — pastāvīgo klientu dēļ. Viņi taujā, vai Grauduļi būs arī nākamgad. Tāpat patīkami, ka līdz Jāņiem liela daļa Jaunjelgavas sētu būs dekorēta ar šajā mājā audzētām puķēm, siltumnīcas — ar Pētera un Intas rūdītajiem tomātu un citu dārzeņu stādiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Rūdītie stādi dažkārt ir pēdējais glābiņš

Kategorijas