Zirgkastaņas paraugā konstatē bakteriālo vēzi

2016. gada 1. marts 00:01

Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori 2015. gadā “Kaitīgo organismu un augiem bīstamo organismu klātbūtnes apsekojumu programmas” gaitā Jelgavā noņemtā zirgkastaņas paraugā konstatējuši bakteriālo vēzi.
Dienesta pārstāve Dace Ūdre skaidro, ka inspektoriem bija aizdomas, ka paraugs varētu būt inficēts ar bakteriālo vēzi vai baktēriju Pseudomonas syringae pv. aesculi. Pēc parauga testēšanas Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā aizdomas apstiprinājās, līdz ar to Latvijā pirmo reizi identificēta šī baktērija.
Var aiziet bojā trīs gadu laikā
Augu aizsardzības dienestā informē, ka pirmie infekcijas simptomi ir stumbra mizas bojājumi pie sakņu kakla vai apmēram metra augstumā virs tā. Bojājumu vietās pavasarī izdalās tumšs, caurspīdīgs, staipīgs eksudāts (šķidrums, kas radies iekaisuma apstākļos), kas pamazām kļūst oranži sarkans, dzeltenbrūns un necaurspīdīgs. Eksudāta izdalīšanās raksturīga mitros apstākļos (arī rudenī). Vasarā (sausos apstākļos) ap tā izdalīšanās vietu var veidoties tumšs, trausls uzbiezinājums. Raksturīga mizas plaisāšana, zem tās var būt oranži brūns krāsojums. Ilgākā laika posmā bojājumi kļūst lielāki un izplatās pa visu stumbru un zariem, kā arī dziļāk koksnē (nav zem zemes — uz saknēm). Mitros apstākļos stipri inficētām zirgkastaņām simptomi novērojami arī uz lapām. Vispirms uz lapas plātnes parādās brūni neregulāras formas šķautņaini (0,5—1 milimetra diametrā) plankumi, ap kuriem redzams gaišāks loks. Ar laiku šie plankumi saplūst kopā un veidojas lieli lapu audu bojājumi, līdz lapas nokrīt. Jaunāki koki (10—30 gadu veci) var aiziet bojā trīs līdz piecu gadu laikā.
Pētījumi turpināsies
Patogēna izplatību veicina bakteriālais eksudāts no mizas bojājumiem (satur baktērijas šūnas). Pseudomonas syringae pv. aesculi sastopams arī kā epifīts (aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides) uz augu virsmas, līdz rodas piemēroti apstākļi inficēt saimniekaugu. Apkārtējā vidē infekcija izplatās ar vēju, lietusūdeņiem, inficētiem instrumentiem, kukaiņiem vai citiem organismiem, kas nonākuši saskarsmē ar inficēto auga daļu, kā arī stādāmo materiālu.
“Diemžēl nav plašu zinātnisku pētījumu par konkrētās baktērijas izplatīšanās ātrumu, bet kā jau jebkura baktērija tā var izplatīties tuvējā apkārtnē. Jāmin, ka parauga ņemšanas vietā Jelgavā citiem kokiem nebija novērotas bakteriālā vēža pazīmes,” stāsta D. Ūdre.
Kaitīgo un augiem bīstamo organismu klātbūtnes apsekojumu programmas laikā novērojumi notiek visā Latvijas teritorijā, tie turpināsies arī šogad. Šī programma ES dalībvalstīs sākta 2015. gadā. Kaitīgo organismu iespējamās izplatības draudu dēļ katru gadu gan var mainīties tajā iekļautais novērojamo organismu daudzums attiecīgās organismu grupās.
Zirgkastaņām neveicas
Jau vairāku gadu garumā Latvijas kastaņas masveidā piemeklējis kaitēklis — zirgkastaņu raibkode, kuras dēļ koku lapas izteikti nobrūnē. Latvijas Dendrologu biedrība parasto zirgkastaņu (Aesculus hippocastanum) bija izvēlējusies par 2014. gada koku.
Pirmo reizi šis kaitēklis konstatēts 1970. gadā Maķedonijā, bet kā jauna suga aprakstīts 1986. gadā. 1989. gadā raibkode pēkšņi parādījās Austrijā, pēc tam konstatēta Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Centrāleiropas valstīs, Itālijā, Francijā.
Gadā atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem attīstās divas trīs raibkodes paaudzes. Pieaugušie tauriņi izlido aprīlī, maijā. Olas dēj lapu virspusē, kāpuri barojas ar audu sulu, vēlāk iegraužas lapās un tās izalo. Uz lapām alojumi parādās kā plankumi ar tumšāku vidu un gaišām malām. Vasaras otrajā pusē stipru bojājumu dēļ plankumi saplūst kopā un lapas nokalst. Pārziemo kūniņas nobirušajās lapās.
Izplatīšanās uz citām teritorijām notiek ar lapām, kurās paslēpušies šie kaitēkļi. Tas var notikt gan ar gaisa plūsmu, gan pielīpot pie transportlīdzekļu riepām un tamlīdzīgi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Zirgkastaņas paraugā konstatē bakteriālo vēzi

Kategorijas