Trīs variantus papildina ar ceturto

2016. gada 1. marts 00:01

209

Skrīveru novada lauksaimnieki, kuri bija ieradušies uz apspriedi par pārbūvējamajiem grants ceļiem, ierosināja pašvaldības izvēlētos trīs ceļu posmus papildināt un aicināja kā prioritāru izvērtēt arī Veibēnu ceļu.

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam pasākums “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” sniedz iespēju novadu pašvaldībām saņemt Eiropas Savienības finansējumu grants ceļu pārbūvei un izbūvei. Tā mērķis ir atbalstīt investīcijas pašvaldības ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību. Skrīveru novadam šim mērķim atvēlēti 240 tūkstoši eiro no ES fondiem, pašu līdzfinansējums — 27 tūkstoši eiro, kas jāapgūst līdz 2019. gadam.
Naudas pietiek dažiem kilometriem
Skrīveru novada grants ceļu kopgarums ir 68 kilometri, un prognozējamās viena kilometra pārbūves izmaksas ir 65 tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka par atvēlētajiem līdzekļiem varētu pārbūvēt 4 — 5 kilometrus ceļa. “Aprēķinot šīs izmaksas, ņēmām vērā iepriekšējo pieredzi, sludinot iepirkumus novada grants ceļu remontam un reāli veicot šos darbus. Taču jāņem vērā, ka tās ir tikai aptuvenas, jo vēl nezinām, par kuru tieši ceļa posmu pārbūvi vienosimies un cik apjomīgi būs šie darbi,” sanāksmē norādīja pašvaldības izpilddirektors Ansis Martinsons. Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis piebilda, ka par šo naudu grants ceļus asfaltēt nevar, taču var sagatavot tā, lai pēc tam pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu uzklāt arī asfaltu, ja vien ir tāda nepieciešamība un iespēja.
Papildina kritērijus
Skrīveru novada domes speciālisti prezentēja sagatavotos kritērijus, pēc kādiem paredzēts izvēlēties pārbūvējamos ceļus. Ņems vērā, cik ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumu ir konkrētajā posmā, cik lielas zemes platības, cik dzīvojamo māju, vai tur kursē skolēnu autobuss un cik kritiskā situācijā ceļš ir. Uzņēmēji aicināja papildināt kritērijus un izvērtēt, cik piensaimniecību darbojas konkrētajā posmā, jo, ja, piemēram, graudu un dārzeņu audzētājiem lauku apstrāde ir sezonāla, tad piens jāved katru dienu.
Izvērtējuši novada grants ceļu situāciju, pašvaldības speciālisti piedāvāja trīs ceļu posmus. Viens būtu aptuveni 2,4 kilometrus garš ceļa Lielkažoki—Stūrīši posms no tā sauktās Saimniecības līdz izbūvētajam jaunajam ceļam. 2013. gadā ekspluatācijā nodeva par ES līdzekļiem izbūvēto 800 metrus garo ceļu, kas savieno Skrīverus ar Aizkraukles pagastu. Taču posms līdz tam ir praktiski sabrucis un grūti izbraucams. Šogad šo ceļu no savas puses apņēmies sakārtot arī Aizkraukles novads, tāpēc būtu prātīgi salabot to visā garumā. Šis ceļš ir būtisks situācijā, kad ilgstoši slēgta dzelzceļa pārbrauktuve Skrīveru centrā, taču steidzami jānokļūst Aizkrauklē vai uz Rīgas—Daugavpils šosejas.
Otrs ir aptuveni 1,9 kilometrus garais Līču ceļa posms no pagasta centra līdz Līvānu tipa māju ciematiņam. Un trešais ir no “Robežu” mājām līdz “Bolšārēm”, kur, kā atzina klātesošie, “nav vairs, ko greiderēt, ir tikai lieli akmeņi”. Skrīveru novada domes deputāte Sarmīte Jansone aicināja šo ceļa posmu pagarināt no “Ogleniekiem” līdz “Jaunveģiem”.
Brauc lielsaimnieki
Uzņēmējam Aivaram Dronkam bija, ko iebilst. Piesteidzies pie novada kartes ar iezīmētajiem grants ceļiem, viņš klātesošajiem atgādināja: “Izvēlētie ceļi patiesi ir noslogoti, taču neatbilst kritērijiem par ražošanas un lauksaimniecības objektiem un zemes platībām, kas ir pamatnosacījums. Manuprāt, šiem kritērijiem vairāk atbilst Veibēnu ceļš, kuru savlaik pamatīgi sabojāja mežinieki. Pavasaros un rudeņos tas praktiski nav izbraucams.” Šo ceļu izmanto vismaz pieci novada lielsaimnieki. A. Dronkas priekšlikumu atbalstīja arī Kaspars Šteinbergs, kuram Veibēnos ir aitkopības saimniecība. Viņš atgādināja, ka lielu postu ceļam nodara biogāzes ražotāji, pievedot no aptuveni kilometru attālās “Madaru” saimniecības izejvielas, lai gan to var darīt pa apkārtceļu. Viņi neievērojot arī šķīdoņa laikā novietoto masas ierobežojuma zīmi. A. Zālītis informēja, ka saņēmis no biogāzes ražotājiem garantijas vēstuli par to, ka posmu no lielā ceļa līdz biogāzes stacijai salabos, ja tas būs bojāts, taču tālāko posmu varētu izbraukt, nomērīt un izvērtēt, cik kritiskā situācijā tas ir.
Ģirts Kaķis piebilda, ka 4 — 5 kilometri kopumā novadā, protams, nav daudz. Un par neapmierinošiem var uzskatīt gandrīz visus grants ceļus. Izskanēja priekšlikums izvērtēt arī Silmaču ceļu gar Salapiem. Taču A. Zālītis piebilda, ka šo ceļa posmu šogad plānots remontēt par pašvaldības līdzekļiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Trīs variantus papildina ar ceturto

Kategorijas