Rādījumi jānolasa vienā dienā

www.staburags.lv

2016. gada 26. februāris 07:28

1228

Pārlasīju 2015. gada 15. oktobra “Staburagā” publicēto H. Trubača rakstu “Beztiesiskuma bauslis. Tev būs maksāt par kaimiņu!”. Trubača kungs apgalvo, ka ūdens patēriņā kļūda var rasties, noapaļojot kubikmetrus uz augšu vai leju. To var novērst, ūdens kubatūru uzrādot ar 3 cipariem aiz komata, kā to dara “Rīgas namu pārvaldnieks” jau vismaz no 2012. gada. Skaitītāji to pieļauj, atliek tikai nolasīt un precīzi pierakstīt. Protams, būs drusku grūtāk, sevišķi veciem cilvēkiem ar vājāku redzi, bet izdarāms tas ir: ja var pierakstīt 3 ciparus, jāvar arī 6 (3 melnos un 3 sarkanos ciparus uz skaitītāja). Jānosaka viena diena rādījumu nolasīšanai, piemēram, mēneša priekšpēdējā darba diena. Arī mājas kopējais ūdens skaitītājs jānolasa tanī pašā dienā. Mērķis viens — lai būtu mazāka ūdens patēriņa starpība.
Man bija pieredze 2012. gadā Rīgā. Pārņēmu brāļa dzīvokli Rīgā, Stabu ielā 104, kur veicu komunālo pakalpojumu maksājumus. Ūdens starpība, piemēram, 2012. gada maijā apmēram 30 dzīvokļu mājā bija 1,623 m3. Varu to pierādīt G. Vectirānei un A. Aldermanim dokumentāri — ir rēķina kopija. Nevis kā Aizkrauklē, Bērzu ielā 8, kur starpība 2016. gada 31. janvārī bija 133,465 m3 jeb apmēram 2,66 m3 vienam dzīvoklim! Aptuveni puse (vai vairāk) samaksās internetā, pārējie — domes (“Laumas A”) kasē.

Piekrītu juristes L. Grundšteinas viedoklim, ka dzīvokļu īpašnieki var lemt par ūdens sadales kārtību, bet, ja tas nav izlemts, pakalpojuma sniedzējs piemēro MK noteikto kārtību, t. i., starpību sadala starp četru kategoriju dzīvokļu īpašniekiem.

Vēl viena nejēdzība rodas no tā, ka dzīvokļu īpašnieki katru mēnesi neuzrāda karstā ūdens patēriņu (arī tad, ja nav naudas, ko samaksāt). Spilgti tas parādās vasarā: apkurei siltuma patēriņa nav, ir tikai divas pozīcijas: karstā ūdens uzsildīšana un siltuma zudumi cirkulācijā. Ja daudzi dzīvokļu īpašnieki neuzrāda karstā ūdens patēriņu, “Aizkraukles siltums” lielāku siltuma patēriņu piemēro cirkulācijai (citur nav, kur likt). Piemēram, Aizkrauklē, Bērzu ielā 8, 2015. gada ziemas mēnešos vienam dzīvoklim mēnesī cirkulācijai tērēts no 3,93 līdz 4,92, bet vasaras mēnešos (maijs — septembris) — 9,87 — 14,82 eiro mēnesī, t. i., no 2,51 līdz 3,77 reizēm vairāk nekā ziemā. Vislielākā maksa par cirkulāciju vienam dzīvoklim bija 2015. gada maijā — 14,82 eiro. Laikam visi atviegloti uzelpoja, atbrīvojušies no apkures sloga, un neuzrādīja, un nemaksāja arī par karsto ūdeni, un “Aizkraukles siltums” neuzrādīto karsto ūdeni “uzkrauj” cirkulācijai, lai par visu patērēto siltumu būtu piesūtīti rēķini un regulārie maksātāji spiesti maksāt paaugstināto cirkulācijas maksu. Vēlāk jau šie nemaksātāji uzrāda lielas kubatūras karstā ūdens 72, 32, 24, 17 m³ mēnesī. Tātad viņi samaksā par ūdens uzsildīšanu (3 — 5 EUR/m³), bet par cirkulāciju jau ir samaksājuši citi. Šie dati ir par 2014. gadu, jo 2015. gada dati man nav pieejami. Līdzīgi kā vasarā notiek arī ziemā, jo tad komunālo pakalpojumu maksājumi ir vairākkārt lielāki. Tad siltuma patēriņš ir krietni lielāks, nākusi klāt apkure. Patēriņa virzieni ir trīs: apkure, karstā ūdens uzsildīšana un cirkulācija (3 — 5 EUR). Cirkulācija praktiski paliek konstanta (3 — 5 EUR) visu ziemu. To nemaksātāju (vai daļēju nemaksātāju) daļu 5 — 10 EUR pierēķina apkurei, un to grūti pierādīt.

Ilustrācijai dzīvokļu īpašnieku disciplīna 2014. gadā pa mēnešiem Bērzu ielā 8.

Karstā ūdens patēriņu neuzrādīja (no 46 dzīvokļiem — 4 autonomā ūdens uzsildīšana): janvārī — 12, februārī — 14, martā — 13, aprīlī — 11, maijā — 14, jūnijā — 8, jūlijā — 14, augustā — 14, septembrī — 11, oktobrī — 13, novembrī — 17, decembrī — 10 dzīvokļu.

Turpmāk dati par laiku no 2013. gada maija līdz 2014. gada decembrim (20 mēnešos) karstā ūdens piegādei no siltummezgla uz dzīvokļiem un uzrādīti kā iztērēti attiecīgajā mēnesī: 3 mēnešus patēriņš uzrādīts zem 50%, 11 mēnešus — 50 — 70%, 4 mēnešus — 71 — 99% utt.

Jāverificē arī lielie (kopējie visai mājai) ūdens skaitītāji. Ir vajadzīgi rezerves lielie skaitītāji, lai varētu veikt to verifikāciju. Māja taču nevar dienām vai nedēļām palikt bez ūdens. Domāju, ka pagaidām tie kalpo, kamēr izjūk. Ja verificē, tad visus. Ja ūdens ir labas kvalitātes, domāju, ka verifikāciju varētu veikt arī retāk. Bet kādam tas ir jāierosina augstākām iestādēm, kas to var izlemt.

Kam jāpārbauda ūdens skaitītāju rādījumi? Tam jābūt pakalpojuma sniedzēja pārstāvim (uniformā vai bez, bet vismaz ar dienesta apliecību). Tā dara visi — gan elektriķi, gan gāzinieki. Attālinātā nolasīšana nav iespējama dārdzības dēļ.

Gunārs Krūmiņš, aizkrauklietis

Staburags.lv ARHĪVS

Rādījumi jānolasa vienā dienā

Kategorijas