Kā nepalikt uz nabadzības sliekšņa?
“Ekonomiska rakstura īpašība, kura raksturo atsevišķa indivīda vai sociālas grupas trūkumu pēc primārās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Tā bieži vien ir saistīta ar naudas trūkumu. Tā ir relatīvs jēdziens un ir atkarīgs no vispārējā dzīves līmeņa konkrētā sabiedrībā,” šādi skaidrots vārds “nabadzība” Vikipēdijas vārdnīcā.
Pēc nesen publiskotajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug.
2014. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 606 000 jeb trīs no desmit cilvēkiem, kas ir nedaudz mazāk nekā 2013. gadā. Priecīgā ziņa — samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars — no 19,2% līdz 16,4%.
2014. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis — 291 eiro (2013. gadā — 260 eiro). 2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5% Latvijas iedzīvotāju, kuru rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2013. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem. “Valsts politika mūs, parasto tautu, velk galīgi grāvī — tā nabagus dara vēl nabagākus, bet bagātos vēl bagātākus. Atvēl miljonus dažu ierēdņu uzturēšanai, bet tiem, kam pienāktos palīdzība, parāda trīs pirkstu kombināciju,” tā šo situāciju sašutusi komentēja kāda “Staburaga” lasītāja. 2014. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 27,6% 2013. gadā līdz 34,6% 2014. gadā). Manuprāt, šie skaitļi nav tikai, lai tos izlasītu un tūliņ aizmirstu jeb arī salīdzinātu ar vēl sliktākiem rādītājiem, piemēram, nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Bulgārijā ir 48%, Latvijā — 31%, bet gan veiktu vēl pamatīgāku pētījumu, kā apturēt šo procesu. Labklājības ministrija varētu izpētīt, kāpēc tāds daudzums cilvēku ir uz nabadzības sliekšņa? Cik daudziem ir iespēja tikt tam pāri? Varbūt nebraukt pieredzes apmaiņas braucienos uz tālām zemēm, bet tepat pie kaimiņiem igauņiem un izzināt, kā viņiem izdevies, piemēram, panākt vidējo pensiju ap 350 eiro.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra