Staburags.lv ARHĪVS

Realitāti rada cilvēks, nevis “papīrs”

Līga Patmalniece

2016. gada 13. februāris 10:06

115
Realitāti rada cilvēks, nevis “papīrs”

Latvijā ratificēšanai virza Stambulas konvenciju jeb “Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Ievērot dzimumu līdztiesību, izskaust vardarbību pret sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem, arī vīriešiem — to paredz Stambulas konvencija, taču tā diemžēl pakļauta demagogu spekulācijām. Vairākos plašsaziņas līdzekļos tiek pausta pārliecība, ka konvencija satur draudus tradicionālajai ģimenei. Parādījušās dažādas interpretācijas, spriedelēšana par to, kā tulkot un saprast dokumentā lietotos vārdus “gender” — dzimte un “sex” — dzimums, kā arī tajā lietoto jēdzienu “social gender” — sociālā dzimte. Jēdzieni ietverot sevī ideju par to, ka dzimums nav cilvēkam bioloģiski noteikts, bet ir sociāli konstruēts, līdz ar to katrs varot izvēlēties, pie kura dzimuma (gender) piederēt.

Kopš Tieslietu ministrija aktualizējusi šo jautājumu, sabiedrība steidz dalīties konvencijas atbalstītājos un noliedzējos. Nevajag radīt iluzoru, izkropļotu melnbaltu realitāti, izliekoties neredzam lietas, kādas tās ir patiesībā. Jā, mūsu sabiedrībā ir homoseksuāli cilvēki, ir cilvēki, kuri vēlas veikt vai ir veikuši dzimuma maiņu. Nu un? Ja šie cilvēki ir izglītoti, inteliģenti un strādājoši, godīgi, krietni nodokļu maksātāji, tad kāpēc kādam jājūtas satrauktam par to, kas notiek viņu personīgajā dzīvē?

Stambulas konvencija parakstīšanai atvērta kopš 2011. gada un kopš tā laika to parakstījušas 39 valstis, ratificējušas 20, bet vairākās valstīs, tostarp Dānijā, Zviedrijā, Francijā, tā jau stājusies spēkā. Konvenciju 2013. gadā parakstīja Lietuva un vēl pēc gada arī Igaunija. Latvija vilcinās, lai gan, laikam ejot, ir veikusi pasākumu kopumu, kas konvenciju ļautu pilnvērtīgi īstenot. Pirmā valsts, kas parakstīja Stambulas konvenciju, bija Turcija, kurai vardarbīga un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm bija viens no novēršamajiem būtiskajiem šķēršļiem, lai iestātos Eiropas Savienībā. Turcijā joprojām ik gadu nogalina ap 260 sieviešu, daudzi no tiem ir “goda” noziegumi. Tiesa, ārzemju medijos arī parādās raksti par to, ka šī konvencija, lai gan stājusies spēkā, nav efektīva un sievietes loma un vērtība sabiedrībā nav vai ir minimāli mainījusies. Turcijā ir reģioni, kur, piedzimstot meitenei, viņu pat nereģistrē... Neviens likuma pants, noteikums vai norma nepasargās, nedarbosies, nebūs efektīvs, ja cilvēki to nevēlēsies pieņemt. Mums ir Krimināllikums, bet noziegumi tāpat notiek. Sabiedrības rīcību diemžēl vai par laimi uzreiz un efektīvi nevar regulēt likums vai aizliegums. Un likumi ir jāpiemēro cilvēkiem, reālajai situācijai, nevis cilvēkus jāpiemēro likumiem. Vardarbība pret sievietēm Latvijā ir ļoti augsta, tādēļ virzīto mērķu īstenošana ir būtiska. Cilvēki no vardarbības ir jāpasargā, neraugoties uz viņu rasi, sociālo stāvokli, seksuālo orientāciju, dzimumu un citām tikpat nebūtiskām lietām.