Kam ministram augstākā izglītība?

2016. gada 5. februāris 09:53

235

“Zaļzemnieki”, “Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti, balsojot pret Latvijas Reģionu apvienības rosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, lieliski nodemonstrējuši savu attieksmi.

Saeimas deputāti no Latvijas Reģionu apvienības rosināja ieviest grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, nosakot minimālās prasības ministru kandidātiem. Iesniegtais projekts paredzēja, ka par Ministru kabineta locekli var izvirzīt un apstiprināt personu, kurai ir vismaz otrā līmeņa augstākā izglītība jeb bakalaura grāds, valsts valodas prasme augstākajā līmenī, prasme brīvi sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām, ne mazāk kā trīs gadu vadītāja darba pieredze, motivēts viedoklis par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Par ministru nevar apstiprināt personu, kura atzīta par maksātnespējīgu parādnieku. Taču pozīcijas deputāti šo priekšlikumu noraidīja.

Šobrīd Ministru kabineta iekārtas un Saeimas vēlēšanu likums nosaka tikai to, kādu cilvēku nevar virzīt kandidēšanai Saeimas vēlēšanās un līdz ar to apstiprināšanai par Ministru kabineta locekli. Ierobežojumi attiecināmi uz kriminālsodāmību, saistību ar darbošanos izlūkdienestos, drošības iestādēs un pretvalstiskās organizācijās. Savukārt prasību, kādām jāatbilst ministram, nav. Jāsaka gan, ka vēl spēkā esošais ministru sastāvs atbilst visiem kritērijiem — visiem ir augstākā izglītība un vismaz pusei norādītas labas svešvalodu zināšanas, daļai ir arī pietiekami liela vadītāja pieredze. Ko nevar teikt par daļu Saeimas deputātu, kas arī ir potenciālie ministru kandidāti. Tāpēc rodas jautājums — vai šāds balsojums saistīts ar bailēm, ka, apstiprinot grozījumus, iespēja reiz sēdēt ministra krēslā dažam pielīdzinās nullei? Vai tas tomēr parāda valdošās elites attieksmi pret savu valsti un darbošanos politikā? Sak’, arī buldozers ar deviņu klašu izglītību var vadīt finanšu vai satiksmes nozari.

Ja paskatāmies kaut tikai “Staburagā” pēdējā laikā publicētos sludinājumus par izsludinātajām vakancēm, tad ne tik augstiem amatiem prasību saraksts ir krietni garāks. Augstākā izglītība, vadības pieredze un valodas zināšanas vajadzīgas gan dienas centra vadītājai Skrīveros, gan psihologam Pļaviņu novada sociālajā dienestā, arī sociālajam darbiniekam dienas centrā prasību saraksts ir krietni garāks nekā ministram. Taču nozari valsts līmenī, kā izrādās, mierīgi var vadīt arī cilvēks bez augstākās izglītības, vadības pieredzes un svešvalodu zināšanām, kas ir ļoti būtiskas, īpaši tāpēc, ka darbojamies vienotā Eiropas kopienā. Un dzīvojam tādā vidē, kur, nenoliedzami, svarīgas ir arī krievu valodas zināšanas. Tad nav brīnums, ka mūsu politiķi izceļas ar tādiem folklorizētiem izteicieniem kā “nothing speciāl”, runājot angliski, nevar atšķirt ākstu no jurista, bet kāds izglītības ministrs, braucot no Rīgas uz Neretu, Pļaviņu HES tuneli, lai šķērsotu Daugavu, patiešām meklējis Pļaviņās.

Staburags.lv ARHĪVS

Kam ministram augstākā izglītība?

Kategorijas