Kas es esmu?

2016. gada 29. janvāris 00:43

121

Lai arī šis jautājums, pateicoties bijušajam prezidentam Valdim Zatleram, ieguvis bēdīgu slavu, tomēr, manuprāt, ir aktualizējies līdz ar migrantu krīzi. Pēdējā laikā gan prese, gan televīzija pastiprināti pievērš uzmanību musulmaņiem un viņu kultūras jautājumiem. Latvijas Televīzijas provokatīvais raidījums “Aizliegtais paņēmiens” sācis raidījumu sēriju, kuru mērķis ir atainot gan patiesību par sievietes lomu islāmā un musulmaņu pasaulē, kā arī parādīt eiropiešu, proti, latviešu, aizspriedumus un stereotipus par musulmaņiem. Kā vienmēr, raidījumi ir asi un, pats galvenais, rosina domāt. Ne tikai par to, kā mēs sadzīvosim ar šiem ienācējiem, bet, manuprāt, arī par to — kas paši esam.

Pēc ticības? Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumos vēstīts, ka Latvijā pēc ticības vairākums latviešu ir luterāņi, tad Romas katoļi, pareizticīgie un citi. Ja reiz esam kristieši, mūsu uzdevums ir būt brīviem no bailēm, no nezināmā, būt atvērtiem un saprotošiem pret ienācējiem. Kādā no radioraidījumiem, kura nosaukumu vairs neatminos, savā pieredzē par bēgļiem dalījās divas brīvprātīgās, kuras strādāja Itālijā. Viņas atgādināja, ka ikviens sastaptais cilvēks Eiropā nokļuvis, pārciešot ne tikai nāves draudus, ceļojot cilvēku pārblīvētās laivās jūrā, bet par ceļojumu dārgi maksājot kontrabandistiem. Daudzas ģimenes atdevušas savus pēdējos līdzekļus, lai dēls vai meita varētu nonākt “tur, kur piens un medus tek”. Visbīstamāk ceļot ir sievietēm bez bērniem, ir risks nonākt seksuālā verdzībā, liecināja kāda no brīvprātīgajām. Viņas arī aicināja radioklausītājus padomāt par to, ka būt svešā valstī, nezinot valodu, būt bez darba, gulēt teltīs kopā ar pārējiem, ir liels pārbaudījums. Šiem cilvēkiem ir vajadzīga līdzcietība — teica viena no brīvprātīgajām. Atzīšos, pēc notikumiem Ķelnē šis nebija aicinājums, kuru vēlējos dzirdēt. Viņas neattaisnoja bēgļu veiktos pārkāpumus, aicināja būt cilvēciskiem. Brīvprātīgās liecināja, ka, esot bēgļu nometnēs un tiekoties ar cilvēkiem personiski, mainījušas pašas savu attieksmi pret tā saukto migrantu krīzi. Bailes pazudušas.

Kādā no intervijām “Staburagam” Pļaviņu katoļu draudzes prāvests Pēteris Alusiks teica: “Lai nāk, musulmanis! Mūsu uzdevums ir būt cilvēcīgiem!” Ja mēs vairāk koncentrēsimies uz to, kas esam paši, būsim iejūtīgi pret citu nelaimi, kļūsim drošāki. Protams, bēgļu politikai jābūt gudrai un pārdomātai. Pašiem modriem.

Staburags.lv ARHĪVS

Kas es esmu?

Kategorijas