Pieticīgie lomi Pērses upē

2016. gada 29. janvāris 00:01

Ziema vidū, un zemledus makšķernieki pilnībā izbauda šīs nodarbes nianses. Ledus ūdenskrātuvēs pārsvarā sasniedzis pietiekamu biezumu, lai pa to droši pārvietotos. Daugavas ba-
seina upēs gan ir traucēklis —
biežās ūdens līmeņa svārstības HES darbības dēļ. Savukārt uz ledus satiktie vīri atzīst — lomi mūslaikos ir pieticīgi, ne tādi kā pirms gadiem desmit, divdesmit.

Līdakām patīk atkušņi
Saulainā janvāra dienā Pērses ūdeņos, iekārtojies pie krastam tuvu ledū iesalušas kritušas egles, makšķerē Sergejs Žukovs. Atbraucis uz Kokneses pusi no kaimiņu — Ogres — novada Krapes pagasta. Šosezon otrā reize, kad izmēģina veiksmi, ķerot lomus zem ledus. Lielīties neesot ar ko, līdz pēcpusdienai gadījušies vien pāris vērā ņemamu asaru. Pārsvarā ķeras ļoti mazi. Tos Sergejs sauc par “zirga zobiem”, noņem no āķa un laiž atpakaļ. Citi makšķernieki copējot tuvāk Daugavai, izvilkuši ap 200 gramu smagu asaru. Nozīme arī veiksmei.
Sergeja mājām tuvāk ir Lobes ezers, bet arī tajā pēdējā laikā nekas liels neķeras. Lielākais asaris svēris ap 200 gramiem.
Zemledus makšķerēšana esot azarts, bet gluži uz pirmā ledus neskrienot. Reizes divas ielūzis, tiesa, vietās, kur allaž ledus trauslāks — krasta joslā niedrainā vietā. Nebaidoties arī no sala dienām, kad gaiss atdziest līdz -30 grādiem. Tad gan mormiškas vietā vieglāk darboties ar bļitku. Salā labāk ķeroties asari, turpretī līdakām patīk atkušņi. Sergejs ar makšķerēšanu aizraujas kopš desmit gadu vecuma — tātad jau vismaz trīsdesmit gadu. Tāpēc var salīdzināt lomus pirms 30 gadiem un šodien. Toreiz ziemā Lobes ezerā dienā varēja izvilkt trīs līdakas, citudien mājup gāja vismaz ar pieciem kilogramiem zivju. Salīdzinājumam ar pieticīgo lomu Latvijā pērn novembrī, strādājot Norvēģijā, atrasts laiks arī vaļaspriekam. Fjordos labi ķērušies pāris kilogramu smagi laši, mencas un skumbrijas.
Gultne melnās dūņās
Pāris reižu nedēļā līdz upei atbrauc un pusi dienas uz ledus pavada aizkrauklietis Artūrs Mertens. Makšķernieks ar lielu stāžu — ap gadiem 40. Arī viņš atzīst, ka zivju varēja būt vairāk. Mēģinājis veiksmi Daugavā, iepretī Aizkraukles katoļu baznīcai, nekā. Vietām upes gultni klāj melnas dūņas, un tur zivis nemājo. Savukārt Pērsē vīri, kuri āliņģus saurbuši netālu no tilta, vilkuši raudas. Tām gan īstais laiks nedaudz vēlāk, ap februāra vidu. Šajā sezonā Artūra lielākais vienas dienas loms ir ap 30 asaru, katrs aptuveni 150 gramu. Pie pārāk kaislīgiem makšķerniekiem Artūrs sevi neskaita. Ja termometrs rāda zemāk par -15 grādiem, izvēlas darīt ko citu, nekā nemitīgi uzmanīt, lai neiesaltu makšķeraukla. Janvāra beigās Pērsi klāj ap 20 centimetru biezs ledus, tātad drošs. Vien HES darbības dēļ ūdens līmenis bieži svārstās, krastā rodas atvērtas vietas. Aizkrauklietis šoziem bijis arī uz Lobes ezera ledus, bet lomi visur vienādi — pieticīgi.

***
Kamēr runāju ar makšķerniekiem, no Pērses kreisā krasta krūmiem izlien divi kaķi. Pārbauda tuvākā makšķernieka lomu un dodas pa ledu pāri uz otru krastu. Zinātāji teic, ka mazie reketieri nodevas no makšķerniekiem ievācot katru dienu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pieticīgie lomi Pērses upē

Kategorijas