Kas jāzina bērnam, sākot skolas gaitas

2016. gada 29. janvāris 00:01

232

Kas jāzina bērnam, sākot skolas gaitas? Vecākus visvairāk uztrauc lasīšanas un rakstīšanas prasme. Tās it kā prasa sākumskolā, no otras puses — bērnudārzā tā īsti nesaka, ka jāprot tekoši lasīt, secinājusi pirmklasnieka mamma Gunta Brice. Viņas pieredze, palaižot ābečnieku skolā, ir pozitīva — 1. klasē bērni atkārtoja to, ko bija mācījušies dārziņā — burtus, rakstību, arī lasīšanu. Viņas un citu mammu ieteikums pārējiem vecākiem — šajos jautājumos uzticēties bērnudārza audzinātājām. Viņas zina gan bērna prasmes, gan to, vai audzēknis psiholoģiski gatavs skolai.

Pazīt savus zīmuļus
Ja pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja teic, ka bērns nav gatavs skolai, visdrīzāk tā arī ir — saka Jaunjelgavas vidusskolas metodiķe Inese Uzulniece. Ir aplami apšaubīt skolotājas viedokli, ja viņa saka, ka bērns nav gatavs skolai, nenoticēt tam, palaist bērnu 1. klasē un cerēt, ka viņš mācībām tiks līdzi. Tā nebūs! Ja bērns skolai nav gatavs, viņš netiks līdzi mācībām.
Bērna gatavību skolai nosaka tas, vai viņš ir patstāvīgs, pacietīgs, neatlaidīgs, mērķtiecīgs, zinātkārs un motivēts iet un darīt. Vai skolā nepazudīs — nestāvēs malā un neraudās, ja būs jādara kaut kas tāds, ko viņš neprot, piemēram, noskaidrot ceļu uz sporta zāli, ātri apģērbties — teic Aizkraukles novada pašvaldības pirmsskolas psiholoģe Ināra Zvirgzdiņa. Vecākiem, palaižot bērnu skolā, jābūt gataviem motivēt savas atvases, ka būs pārmaiņas, bet labas un skaistas.
Sākot skolas gaitas, ļoti svarīgas ir sociālās prasmes. Bērniem jāpazīst savas lietas — uzsver metodiķe. “Bērni nepazīst savu apģērbu. Gadījums skolā — skolēns gāja uz skolu botās, uzsniga sniegs, mamma iedeva zābakus. Bērns gauži raud, apzagts. Bet viņš nezina, ka uz skolu atnāca zābakos, nezina, kādi tie izskatās. Nezina, kādi ir viņa cimdi un kādas zeķes kājās.” Tāpat svarīgi prast orientēties savā somā un sakārtot savu darba vietu, aizsiet kurpes, patstāvīgi apģērbties. Vecāki aicināti šīs prasmes trenēt jau mājās. Svarīgi ir prast klausīties, uztvert, domāt.
Kā zināt, vai bērns gatavs skolai? “To jūt mātes sirds, dārziņā audzinātāja jūt. Jāņem vērā, ka skolas viela ir grūta un smaga. Ja burtus nepazīst, nav ieteicams iet 1. klasē. Šādiem bērniem vēl viens gads bērnudārzā nāks tikai par labu,” atbild I. Uzulniece.
Lasa un dara
Vai, sākot skolas gaitas, tekoši jālasa? “Viens lasa 20 vārdu minūtē, cits 30, cits piecus. Galvenais, sākot skolas gaitas, ka prot burtus kopā likt, saprot, ko ir savilcis (izlasījis, izburtojis — aut.). Ja lasa automātiski, mehāniski, bet nedomā līdzi, tad būs grūti skolā. Esam dažādi pēc saviem temperamentiem — cits lēnīgs, cits ātrs. No lēnīga bērna nevar prasīt, lai lasa ātri,” teic I. Uzulniece. Var lasīt lēni, bet pareizi, neminēt vārda beigas. Var lasīt ātri un neko neatcerēties. Ja esi izlasījis, vari saprast, tad viss ir kārtībā — uzsver metodiķe. Lasīšanu var pārbaudīt tā: uzraksta teikumu, piemēram, atnāc pie manis un iedod zīmuli. Bērns pats izlasa un to arī izdara.
Jautāta, kas pirmklasniekam jāzina matemātikā, skolotāja teic, ka jāpazīst cipari no 1 līdz 10 un jāsaprot to daudzums, lai skaitlis nav abstrakts. Jāprot atņemt un skaitīt no viens līdz desmit. Šos ciparus jāprot arī uzrakstīt, tāpat jāprot rakstīt lielos burtus un jāapzinās, ka ir arī mazie. Metodiķe novērojusi, ka bērniem roku muskulatūra ir vāja, maz kustināti pirkstiņi, kas svarīgi rakstīšanā un arī darbojoties ar šķērēm. I. Uzulniece ir arī
3. klases skolotāja un stāsta, ka šajā klasē bērnu zināšanas vēl nav izlīdzinājušās, piemēram, daudzi joprojām lasa kļūdaini: “Lasīšana pati par sevi mūsdienās ir problēma. Bērni negrib lasīt, dara to ar lielu piespiešanos.”
Jānosaka robežas
Mieru, klusumu un cieņu! Atgādināja 3. klases audzinātāja I. Uzulniece audzēkņiem, pirms viņu ikdienā iejaucos es ar saviem jautājumiem. Tad vēl nenojautu, ka šie vārdi savā ziņā ir atslēgvārdi, kas raksturo skolas vidi. Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga uzsver, ka daudz svarīgāk, kā rakstīt un lasīt, ir saprast, ka skolā ir savi noteikumi, kārtība, ka šie noteikumi ir jāievēro. Viņa novērojusi, ka skolotāji cīnās ar disciplīnas problēmām, bērniem nav cieņas pret autoritāti, proti, skolotāju, viņi atsakās paklausīt. Direktore domā, ka vecākiem jābūt stingrākiem pret savām atvasēm, dažkārt nepiekāpties prasībām, kad bērns, piemēram, veikalā nokritis gar zemi un spītējas. Arī psiholoģe uzsver, ka nepaklausība ir audzināšanas sekas. “Bērniem jānosaka robežas. Nevar ļaut augt brīvā stilā. Pamati jāieliek mājās, citādi audzinātājām būs grūti tos ielikt,” saka speciāliste. Jaunjelgavas vidusskolā šo problēmu risina, aicinot vecākus piedalīties mācību stundās. Nereti stundās klāt ir arī pati direktore. “Ir progress,” viņa ir gandarīta par paveikto.

Dažas no prasmēm, kuras jāzina, sākot skolas gaitas

◆ Prot un nebaidās izteikties.
◆ Prot analizēt notikumus.
◆ Prot pamatot savu nostāju, skaidri izstāstīt to citiem.
◆ Saprot lasītā jēgu.
◆ Prot klausīties.
◆ Prot izteikt savas sajūtas.
◆ Prot pastāstīt par saviem vecākiem.
◆ Prot pastāstīt par to, ko redz.
Mācību metodiķes Ineses Uzulnieces ieteikumi

Kā bērnam sagatavoties skolai?

◆ Svarīgi, lai bērns sadzīvo ar vienaudžiem, lai spēj iekļauties kolektīvā, iegūt jaunus draugus un nebaidās no nepazīstamiem bērniem.
◆ Lai bērns labāk iejustos sociālajā vidē, būtiski, lai viņš spētu just citiem līdzi, spētu palīdzēt, lūgt palīdzību.
◆ Lai skolas gaitas būtu veiksmīgas, svarīgi, lai bērns uztver un spēj darboties pēc pieaugušo norādījumiem.
Psiholoģes Ināras Zvirgzdiņas ieteikumi

Viedoklis
Sanda Kasparāne, pirmklasnieces mamma:
— Manuprāt, sākot skolas gaitas, pats svarīgākais nav prast rēķināt, lasīt vai rakstīt. Jāsaprot, vai bērns skolas vidē spēs justies droši. Biju pārliecināta, ka meita skolā “nepazudīs” — ja būs problēmas, pieies pie pieaugušā un izstāstīs, pajautās.
Kā saprast, vai bērns ir gatavs skolai? Es uzticējos bērnudārza audzinātājai, kura uzsvēra, ka visi iemācīsies lasīt, nevajag satraukties, ja kāds to dara lēnāk, ja kāds burts aizmirstas. Lai gan vecākiem jārēķinās, ka skolā bērniem pašiem būs jālasa un jāsaprot uzdevumi, piemēram, matemātikā. Tas ir grūti, bet šīs iemaņas var trenēt spēļu veidā, piemēram, ejot pa ielu, ieraudzīt uzrakstu un kopā izlasīt, pēc tam pārrunāt. Svarīgākais, sākot skolu, ir, lai bērnam būtu domāšanas treniņš.
Kā panākt, lai bērns būtu drošs? Man patika, kā rīkojās audzinātāja dārziņā. Meita ir jūtīga, kāda skrambiņa, kaut kas iesāpas, uztraucas, un viņai tas ir notikums, kas tūlīt jāpaziņo arī citiem, “traģēdija”. “Aizej pie medmāsiņas!” teica audzinātāja. Meita sākumā negribēja iet viena, bet audzinātāja mudināja: “Tu taču zini ceļu, esam gājušas, ej!” Tagad ir tā: “Audzinātāj, eju pie medmāsas, man sāp pirksts.” Viņa pieklauvē, atver durvis, sasveicinās, paskaidro, kāpēc atnākusi. Tas ir liels ieguvums.
Sākot skolas gaitas, mammai ir jāprot uzticēties savam bērnam. Mēs katru vakaru pārrunājam dienas notikumus, ja skolā ir bijis kāds kašķis, pārrunājam, iedrošinu nepadoties un saprast ne tikai vienaudžus, bet arī skolotājas.
Lai bērni skolā justos drošāk, vecāki rakstīja iesniegumu skolas direktorei, ka gribam, lai bērni ir kopā. Domāju, tam ir arī savi mīnusi. Bērni ir pārāk pārdroši, jo visi ir draugi. Stundas laikā pļāpā, ir problēmas ar disciplīnu. Uzticos skolotājai, viņa tiks ar to galā un sapratīs, kuram vajag stingrāk pateikt, ar kuru mierīgi parunāt.

Staburags.lv ARHĪVS

Kas jāzina bērnam, sākot skolas gaitas

Kategorijas