Ar otu bez ikdienas

2016. gada 29. janvāris 00:01

Seces kultūras namā atvērta gleznošanas studija, kurā mātes un meitas kopā mācās gleznot. Viņu pirmos sasniegumus var aplūkot šonedēļ iekārtotajā izstādē “Pirmais sniegs”.

Gleznošanas studija ir vēl viens no Seces kultūras nama vadītājas Astrīdas Mencendorfas sen lolotajiem sapņiem, kurus viņai savā darbā gribējies īstenot: līnijdejas Secē ir, teātris ir, arī gleznošanas studija tagad ir!
Ierosmi studijas izveidei devušas staburadzietes, kuras iepriekš braukušas gleznot uz Jaunjelgavu, taču ceļš ir tāls, turklāt bijusi iecere mācīties gleznot kopā ar bērniem. Neprofesionālās mākslinieces pamudinājušas Astrīdu atvērt gleznošanas studiju visu vecumu interesentēm, un jau otro mēnesi tā veiksmīgi darbojas.
“Priecājos, ka Secē un Staburagā ir cilvēki, kuri grib gleznot, un viņi arī mani pamudinājuši vismaz vienreiz nedēļā to darīt,” atzīst Astrīda Mencendorfa. Gleznošana ir ne tikai viņas vaļasprieks, bet arī darbs — Astrīda ir vizuālās mākslas skolotāja Seces pamatskolā. Patlaban tieši viņa ierāda topošajām māksliniecēm gleznošanas smalkumus, taču esot iecere, ka pavasarī studijas nodarbības vadīs profesionāla māksliniece — Jolanta Ābele no Kūku pagasta.
Patlaban studijā darbojas 16 dažādu vecumu dāmas no Seces un Staburaga, jaunākajai dalībniecei — staburadzietei Evai Grundspeņķei — ir tikai četri gadi. Glezno arī abas viņas māsas Dita un Guna, kuras pērn beigušas Jēkabpils mākslas skolu, kopā ar meitām arī māmiņa Ilze. Viņu pārējās studijas dalībnieces jau ievērojušas kā kritiķi ar smalku gaumes izjūtu, kura nodarbības beigās, kad tiekot analizēti darbi, allaž tajos pamanot katru niansi. “Pati gleznot nemāku, taču redzu, kas gleznā ir labi un kā tur pietrūkst,” nosmej Ilze.
“Iepriekš neesmu gleznojusi, skatījos, kā meitas zīmē, un arī pašai gribējās pamēģināt,” saka Ilze. “Te varam kopā mācīties, un ļoti novērtēju arī kopības brīdi ar meitām. Šī dažas stundas, ko pavadām gleznojot, man dod sirdsmieru, te varu izlikt uz papīra visas savas emocijas.”
“Šovakar es būšu Leo Svemps,” kādā nodarbībā paziņojusi viena no studijas audzēknēm Diāna Rutkēviča. Slavas stariņš Diānai noteikti ir pūrā — mācoties pamatskolā.
Pamatskolā zīmēšanā ieguvusi godalgu pat valsts līmeņa olimpiādē. “Ilgus gadus nebiju zīmējusi, vien bērniem, kad bija vēl mazi, kādu kaķīti vai sunīti,” stāsta Diāna. “Kad sākām gleznot, bija ļoti grūti, jo īsti pat otru vairs neproti rokās turēt. Šeit ir cilvēki, kas tev daudz ko ierāda. Redzu, kā glezno citas, mūs pamāca arī mazās mākslinieces.”
“Mums vēl daudz jāmācās, un kopā to izdarīt ir vieglāk,” saka Dace Vitkovska. “Gleznot man gribējās jau sen, mazliet to mājās darīju jau iepriekš, arī zīmēju portretus ar zīmuli. Šī joma mani tiešām aizrauj.” Kad Dace savus darbus parādījusi studijas vadītājai Astrīdai, viņa novērtējusi: īsts talants!
“Te visa ikdiena ir nolikta malā, esam savā pasaulē un mums tajā ļoti patīk,” saka topošās mākslinieces. Turklāt arī azarts esot liels — neslēpj viņas. To apliecina arī fakts, ka 25. janvārī Seces kultūras namā studijas dalībnieces atklāja savu pirmo darbu izstādi. “Sen Latvijā nav bijusi tik skaista ziema, centāmies to attēlot savās pirmajās gleznās,” izstādes atklāšanā saka studijas vadītāja.
Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs studijas dalībniecēm vēlēja stabilu “aizmuguri”, kas viņas šajā ne lētajā sirdslietā atbalstītu arī finansiāli. “Parasti tur, kur ir vairāk nekā divas sievietes, sākas problēmas. Tāpēc, lai jūsu vidū valda saticība, nenovīdību atstājiet aiz durvīm. Lai ilgs mūžs šim labi iesāktajam pasākumam!” piebilda viņš.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar otu bez ikdienas

Kategorijas