Staburags.lv ARHĪVS

Vārdu druvas zāles un nezāles

Līga Patmalniece

2016. gada 26. janvāris 09:54

121
Vārdu druvas zāles un nezāles

Jau vairāk kā desmit gadu varam sekot līdzi valodas “inventarizācijai” gada griezumā — nu jau trīspadsmitajā akcijā “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”. Vienmēr ar interesi izlasu aizvadītā gada pārskatu un priecājos, ja gadījies kāds interesants, labskanīgs vārds, kas veiksmīgi iekļāvies sarunvalodā.

Valoda ikdienā ir arī mūsu, žurnālistu, darba instruments. Tāpēc priecājamies par to, ja valodas druva kļūst bagātīgāka. Latviešu valodu mērķtiecīgi kopj un veido pavisam neilgu laiku — nedaudz vairāk kā gadsimtu. Valoda attīstās un nemitīgi mainās, kamēr vien ir dzīva.
Vakar kļuva zināmi akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” aizvadītā gada uzvarētāji. 2015. gada vārds — “atkraste”.  Šo vārdu valodnieki iesaka izmantot, runājot par jūras daļu, kurā iespējams veikt saimniecisko darbību un kas ir tālāk par piekrastes joslu. Savukārt spārnotā teiciena titulu saņēma “salauztā slotaskāta krimināllieta”. “Slotaskāts” apsteidza divu prezidentu domu pērles, kas arī pretendēja šim titulam — eksprezidenta Andra Bērziņa izteikums “Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā” un pašreizējam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim brīdi pēc ievēlēšanas augstajā amatā izsprukušais “Nu, laikam vispirms jāierauj!” “Salauztā slotaskāta krimināllieta” tautā noteikti nesasniegs tik lielu popularitāti kā Vējoņa kunga izteikums, kas gan raisīja pamatīgu kritikas lavīnu, taču jau otrā dienā pēc izskanēšanas to drukāja uz T krekliem.

No politiķu teicieniem nereti pat grūti izvēlēties tikai vienu spārnoto teicienu. Šādas frāzes raisa smaidu, taču nevārdi, ko arī visbiežāk dzird publiskajā telpā no politiķiem, valsts, pašvaldību iestāžu vadītājiem un citām publiskām personām, gan liek sajusties neomulīgi. 2015 gada nevārda tituls piešķirts vārdam “uzstādījums”, kas, pēc žūrijas prāta, lietots ļoti aktīvi arī gadījumos, kur būtu labāk lietot citus šī vārda sinonīmus.

Pārlūkojot iepriekšējo gadu apkopojumu, jāsecina, ka daži nevārdi gluži kā nezāles spītīgi iedzīvojas un ir grūti izskaužami, piemēram, 2010. gada nevārda titulu saņēmušais rusisms “pa lielam” joprojām it bieži dzirdams publiskajā telpā. Šis vārdu salikums gada nevārda titulam bija virzīts arī šogad. Ir arī patīkami piemēri — 2003. gada vārds “zīmols” ir veiksmīgi akceptēts, tas ir labskanīgs un dzirdams, lasāms daudz biežāk nekā šī vārda anglisms — “brends”. Arī citos gados uzvarējušie  vārdi, kā “glābējsilīte”, “talkot”, “zibakcija”, “ēnstrādnieks”, veiksmīgi iekļāvušies sarunvalodā un bagātina mūsu valodas krājumu.