Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2016. gada 26. janvāris 00:01

Maija Vegnere
Reiz...
Baltu auto reiz zīmēju sniegā,
Naktij melnākai cauri lai brauc.
Tagad nezinu — nomodā, miegā
Reizēm mani tas līdzi sev sauc.

Zvaigznes, ko reiz lukturos liku,
Pāri laikam vēl nedziestot mirdz.
Mēness aplis par stūri tam tika,
Vēja brāzmas bij’ motors un sirds.

Kur tu tagad, mans puteņa kumeļš?
Piena Ceļā vai bedru par daudz?
Laika dzirnas sāk atmiņas samalt,
Visam pāri kad ikdiena klaudz.

Ārija Āre
***
Jaunais gads aizdedzis
Gaišas cerību sveces,
Ne uz galda, ne altāra licis,
Bet katram mums dvēselē dedzis.
Dedzis, lai spētu mēs sildīt,
Gaismu starot un tālāk sniegt.
Mēs visi tik dažādi esam,
Ejam, skrejam, līdzās dzīvojam,
Un katram mums pieder
Tik daudz gaismas,
Cik savā dvēselē nesam.
Gads sniedzis mums cerību sveces,
Tās degsim sevī un sniegsim tālāk,
Darbus, rītu un vakarus sildot,
Ar gaismu un mīlestību
Gadu pildot.

Gina Viegliņa
Mēs kopā — viens
Pie loga vēji grabinājās
Un pēdas sniegā sāka jaukt,
Man bija silti, biju mājās,
Nekur es negribēju braukt.

Tu mani aicināji, sauci,
Es drebēju, jo auksti man,
Tu klusēji un projām trauci,
Kur atbalss kaut kur mežā skan.

Es negribīgi augšā cēlos
Un vēros spogulī. Ak, Dievs!
Lai noslēptos, vēl šallē tvēros,
Lai neredzētu to neviens.

Tās acis pārvērstās, kas klusi
Kā dzelmes atspulgs lūkojās,
Par ilgu biju sapņojusi,
Balts stars jau matos šūpojās.

Ai, gadi, gadi, zvaigžņu takas
Reiz mūsu ceļu apgaismos,
Šeit abi vilkām smagas sakas,
Tur jaunus spārnus Dievs mums dos.

Vairs nebūs nakts un nebūs diena,
Vien sudrabotais pavediens,
Lai nebūtu es vairāk viena,
Tur abi kopā būsim viens.

nta Cielava
Kaķpēdiņu
taka
Veltījums
klases audzinātājai
Austrai Lūciņai
(strādāja Jaunjelgavas
vidusskolā)

Tumšs ziemas rīts
ikvienam uzpūš elpu saltu.
Ir naktī kritis sniegs
un zemi apklājis ar segu baltu.

Žēl kāju spert
un balto spozmi jaukt.
Tik sīkam kaķēnam ir bijis ļauts
uz tīrās segas rakstus aust
un ievilkt ļoti šauras stigas.

Kur rūpīgi un cēli
viņš mazo ķepu cēlis,
tur baltu kaķpēdiņu
piecām ziedlapiņām
izplaucējis.

Tumšs ziemas rīts
drīz padosies
un gaismai ceļu ļaus,
lai tā pa kaķpēdiņu taku aust.

Naula Dzirkale
Jautājums
Tu man iedevi spārnus,
Bet — vai lidosim kopā
Pāri dzeltenām
Bērzu birzīm
Un kļavlapu sārtiem,
Uzveicot rudens salnas,
Sniega kupenas dziļas?
Vai mums atmirdzēs sarma
Aukstajos ziemas rītos,
Martā uzplauks atkal
Baltidzelteni pūpoli,
Un atkal būs pavasaris?
Tu man iedevi spārnus,
Bet — vai jaunajā gadā
Lidosim kopā?

Maija Stepēna
***
Zied loga rūtīs leduspuķes,
Zem soļiem jautri sniedziņš gurkst,
Debesjums pilns spožu zvaigžņu —
Caur baltu nakti eju es.

Sniegs vizuļo, man piebirst pēdas
Dārgakmeņu putekšņiem.
Vai ir kāds bagātāks par mani?
Man pieder nakts ar dimantiem!

Tik nesaki — tas tikai birums
No Ziemassvētku kamanām,
Tik nesaki, ka zvaigžņu lietus
Šai naktī nelija pār mums.

Sarmīte Rode
***
Vēl viens sniegputenis jāizbrien
Līdz savas sirdsapziņas mājām.
Bet ceļā ne zvaigznes, zvirgzdi vien
Man atkal nokrīt pie kājām.
Tālumā mazs iededzies ugunskurs
Kā atspīdums no zvaigznes stara,
Vēl mani šai gaismas pusē tur —
Vietā, kur sirds durvis jāatdara.

Daila Bružuka
***
Vienaldzība
lepni atspiedusi muguru
Pret medus balta autobusa kapotu
Dzer manu sirdi
Varbūt beidzot
iemācīšos mīlēt

Sarmīte Rode
***
Balts un tīrs
Kā tikko apsnidzis
Tu manī raugies
Kā neviens cits.
Viens debesjums
Pāri mums klusē.
Neko nesaki vairs,
Paliec manā pusē.
Nejautā zvaigznei —
Mirkli vai mūžu,
Tik ilgi, cik snieg,
Tev blakus būšu.

Naula Dzirkale
Loterija
Dzīve piedāvā mums lozi —
Mīlestības loteriju.
Vēlāk izrādās, kā vienmēr, —
Maz tur pilnu ložu bija.

Mainās viss, iet gadi projām.
Pilnās lozes nav un nav!
Un tu saproti — viss velti,
Cits ir izvilcis to jau.

Daila Bružuka
***
Tavi ādu skrāpējošie kaķi
Izkūst uz manas zālīti pīpējošās plaukstas
Atkal un atkal
pareizuma rēgi
Mēģina manī iedzīt pagātnes lauskas
Vai laimi drīkst pārdot viņiem par grašiem?

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas