Staburags.lv ARHĪVS

Soli pa solim pretī mērķim

Guna Skaistkalne

2016. gada 26. janvāris 00:01

356
Soli pa solim pretī mērķim

Kārlis Ozoliņš ir jauns, uzņēmīgs puisis no Aizkraukles, kurš apzināti soli pa solim tuvojas mērķim — iegūt labu izglītību un darīt darbu, kas patīk. Topošā enerģētiķa centieni jau pamanīti un novērtēti, viņš ieguvis atzinību un balvu uzņēmuma “Latv­energo” rīkotajā konkursā topošajiem nozares speciālistiem.

Patīk un padodas
Kārli var uzskatīt par enerģētiķi otrajā paaudzē, jo arī viņa tētis Andrejs ir enerģētiķis — jau vairāk kā 30 gadu viņš strādā Pļaviņu HES. Taču Kārlis prāto, ka tas tomēr nav bijis noteicošais nākamās profesijas izvēlē. Lielāka nozīme bijusi tam, kas patika un padevās pašam. “Pabeidzu ģimnāziju, fizikā un matemātikā centralizētajos eksāmenos ieguvu augstāko novērtējumu — A līmeni,” stāsta Kārlis un piebilst, ka šīs lietas labi padodas, un, kad patīk, padodas un darbs ieguldīts, tad ir arī rezultāts. Bērnībā viens no Kārļa iecienītākajiem žurnāliem bija “Ilustrētā Zinātne”, ko viņš lasīja Aizkraukles bibliotēkā, jo šīs lietas interesēja un aizrāva.
Kārlis beidzis Aizkraukles novada ģimnāziju. “Tā nopietnāk mācībām ķēros klāt 12. klasē. Varējām, protams, dauzīties un ne pārāk nopietni uztvert mācības, taču smejoties ar draugu spriedām, ka, labi mācoties, “pelnām naudu”, kas rezultējās studijās par budžeta līdzekļiem,” stāsta aizkrauklietis.
Kārlis izvēlējās studijas Rīgas Tehniskajā universitātē Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē un gandrīz visu laiku veltīja mācībām, jo labo iestājeksāmenu rezultātu dēļ tiešām ieguva iespēju studēt dienas nodaļā par budžeta līdzekļiem.
Saņem “Latvenergo” atbalstu un balvu
Gatavojoties rakstīt bakalaura darbu, Kārlis pieteicās uzņēmuma “Latvenergo” konkursā, ko izsludina augstākās izglītības iestāžu studiju beidzējiem studiju noslēguma darbu izstrādes laikā, ja students raksta darbu par kādu no uzņēmuma darbības virzieniem aktuālām tēmām. Tēmas sagatavo “Latvenergo” un saskaņo ar izglītības iestādēm. Kārlis izvēlējās tēmu, kas  saistīta ar lieljaudas transformatora bloku diagnostiku, un ieguva atbalstu tā izstrādei. “Praksē biju Pļaviņu HES,  IRD elektroietaišu grupā, kā elektrotehniķis praktikants, vēlāk IRD MPG instrumentu atslēdznieks un praktikants Releju aizsardzības un automātikas dienestā. Tas arī bija pirmais impulss bakalaura darba tēmas izvēlei. Guvu praktisku pieredzi un, balstoties uz to, izvēlējos tēmu,” stāsta Kārlis.
Savukārt “Latvenergo” studiju noslēguma darbu konkursā kategorijā “Maģistra darbs” aizkrauklietis nupat saņēmis balvu arī par savu maģistra darbu, kura tēma ir “Algoritma izstrāde HES bloka transformatoru diagnostikas pārbaužu veikšanas periodiskuma izmaiņas”. Kārlis skaidro šīs idejas būtību, taču jāsaka atklāti — cilvēkam, kurš nav saistīts ar šo jomu, tas nav tik viegli saprotams. Skaidrs ir viens, ka Kārļa izpētītā problēma var būt noderīga uzņēmumam, domājot par tā darbības uzlabošanu. Aizkrauklietis stāsta, ka gan viņa bakalaura, gan maģistra darbs nodots “Latvenergo”, uzņēmumam ir tiesības to izmantot, un tas sniedz gandarījumu. “Šie konkursi ir ļoti interesanti, darbus tajos recenzē ne tikai augstskolas pasniedzēji, bet savu vērtējumu dod arī nozares profesionāļi ar lielu pieredzi,” piebilst Kārlis.
Labprāt atgrieztos dzimtajā pilsētā
Kārļa izstrādātais maģistra darbs atzinīgi novērtēts arī Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, energouzņēmumu “Jauda” un “ABB” izsludinātajā studiju no­slēguma darbu konkursā. No iesniegtajiem 15 maģistra darbiem apbalvoti pieci, tajā skaitā arī Kārļa.
Pēdējos divus gadus, studējot maģistrantūrā, Kārlis studijas savienojis ar darbu izvēlētajā profesijā. Viņš strādā “Industry Service Par­tner” par Automātikas nodaļas projektu vadītāja asistentu, taču labprāt atgrieztos savā dzimtajā pilsētā un strādātu, piemēram, spēkstacijā. Te dzīve esot mierīgāka, Kārlim tuvāka un pieņemamāka. Taču studijas vēl nav pilnībā pabeigtas, jo, aizstāvot maģistra darbu, Kārlis ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu enerģētikā un elektronikā, bet vēl jāiegūst inženiera profesionālā kvalifikācija. Šobrīd Kārlis raksta studiju noslēguma darbu.
Apvieno mūziku un fotografēšanu
Tomēr nav jau tā, ka visus studiju gadus bijušas mācības vien. Kārlim ir arī vairāki vaļasprieki. Lai gan stipendija, ko puisis saņēma bakalaura darba izstrādei, nebija liela, taču, taupīgi dzīvojot, izdevās pat iekrāt un piepildīt kādu savu sapni. Kārlis nopirka fotoaparātu, jo viņu ļoti interesē fotografēšana. Līdz tam fotogrāfijas uzņemtas ar mobilo tālruni, taču tās nevar salīdzināt ar bildēm, kas uzņemtas ar labu aparātu. Kārlis izveidojis arī savu mājaslapu karlisozolins.wix.com/foto, kur var apskatīt viņa darbus.
“Man vairāk patīk neiejaukties lietu kārtībā, neesmu tas fotogrāfs, kurš rīko fotosesijas un liek modelim stāvēt tā vai šitā. Man patīk vērot, atrast, saskatīt un tad tvert mirkli. Kā Ziedonis ir teicis — Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistumam ir jāpalīdz parādīties,” saka Kārlis, un, iespējams, pēc kāda laika mēs viņa darbus varētu skatīt arī kādā izstādē.
Otra Kārļa aizraušanās ir mūzika un ģitārspēle. “Mūsu ģimenē ir daudz mākslinieku un muzikantu. Mani vecvecvecāki bijuši ļoti muzikāli, bet man pašam pirmos akordus ģitāras spēlē ierādīja krusttēvs, kurš muzicē grupā. Viņš man uzdāvināja arī manu pirmo ģitāru. Tam sekoja liels darbs pašmācībā.” Kārlis arī dzied un nesen bija uzaicināts sniegt nelielus muzikālus priekšnesumus Aizkraukles bibliotēkā un sociālā dienesta dienas centrā.
Rīgā Kārlis iesaistījies kādā domubiedru grupā, kurā mūzika un fotogrāfija savijušās kopā. Viņš sadarbojas ar komponistu un mūzikas skolotāju Ēriku Eglīti, piedaloties, fotografējot un filmējot viņa rīkotos pasākumus. ◆