Notiekošais atkarīgs no situācijas un mērķa

Aizvadītā nedēļa pagājusi 1991. gada barikāžu piemiņas pasākumu gaisotnē. Arī es kopā ar citiem savulaik piedalījos šajā nozīmīgajā notikumā. Tad biju students, un tādos gados cilvēks uz visu raugās citādāk nekā ar šodienas redzējumu. Tolaik tas vairāk šķita kā liels piedzīvojums, lai gan bija arī satraukums, jo neviens nezināja, kā viss izvērtīsies. Šajās dienās, kad notika Barikāžu atceres pasākumi, domās vēlreiz atgriezos tā laika notikumos un tos pārdomāju.
Grūti pateikt, vai arī tagad kas tāds būtu iespējams. Tas lielā mērā atkarīgs no situācijas un mērķa, kas tajā brīdī aktuāls. Pirms 25 gadiem visi apstākļi sakrita, lai cilvēki vienotos un īsā laikā to visu noorganizētu.
Manuprāt, šobrīd viens no jautājumiem, kas cilvēkus varētu pamudināt uz kādu rīcību, ir saistībā ar bēgļiem. Par to, vai viņi Latvijā jāuzņem, domas ir krasi atšķirīgas. Vieni uzskata, ka cilvēki jāatbalsta, citi ir kategoriski noskaņoti pret. Notikumi citviet Eiropā arī parāda, ka mierīgi šis process nenotiks. Latvijai bēgļu skaits, kas jāuzņem, nav liels — ap 500, bet tik un tā tas šķiet daudz, jo tie ir citas kultūras cilvēki. Diemžēl bēgļu krīzei visā Eiropā tā arī nav rasts saprātīgs risinājums. Ir tikai mēģinājums kaut kā apslāpēt šo problēmu.
Latvijā turpinās valdības veidošana. Kamēr tas nav paveikts, darbu turpina iepriekšējā, un nedomāju, ka ikdienā cilvēki izjūt šo procesu. Iespējams, tas vairāk aktuālāks uzņēmējiem, investoriem un ministrijās saistībā ar iesāktajām reformām.
Lai arī pats pārstāvu partiju “Vienotība”, piekrītu viedoklim, ka šobrīd tās darbībā kaut kas sašķobījies. Pazīmes, ka Solvita Āboltiņa nebija piemērotākā kandidatūra premjera amatam, bija jau sen. Tāpēc laikus vajadzēja domāt, kurš cits varētu ieņemt šo amatu. Tas, ka šāds cilvēks nav nominēts, tikai apliecina, ka partijā ir problēmas. Nesen izskanēja informācija, ka Andris Piebalgs turpmāk varētu vadīt partiju, un tas nesīs kādas pārmaiņas. Arī gaidāmais “Vienotības” kongress iezīmētu konkrētāku virzienu. Neraugoties uz to, valdība veidojas, un, cik tā būs spēcīga, rādīs laiks. Acīmredzot ne bez iemesla šis pienākums uzticēts Mārim Kučinskim, jo viņš ir politiķis ar lielu pieredzi, kāds šādā brīdī nepieciešams.
Šobrīd Latvijā esam ne tikai bez jaunas valdības, bet arī prezidenta, kurš turpina atveseļoties pēc slimības. Cik lasāms plašsaziņas līdzekļos, bīstamākais ir aiz muguras, un jāvēl, lai viņš ātrāk atgrieztos pie savu pienākumu pildīšanas. Manuprāt, Raimonds Vējonis ir veiksmīgi apliecinājis sevi šajā darbā, un viņam ir citādāka attieksme daudzos jautājumos kā iepriekšējiem prezidentiem. Man gan nešķita pareizi, ka prezidenta saslimšanu tik sīki iztirzā publiski. Piemēram, “Latvijas Avīzē” pat bija vesels atvērums par sirds slimību, kas skārusi Raimondu Vējoni. Interesanti, vai tāpat apspriestu, ja slimība būti skārusi kādu citu orgānu? Ja cilvēks saslimis, visos sīkumos tas nav jāstāsta. Galvenais, lai viņš atveseļojas.
Viena soļa attālumā no apstiprināšanas ir Pļaviņu novada pašvaldības šīgada budžets. Pie tā aktīvi strādāts jau no decembra, kad atbildīgie darbinieki, struktūrvienību vadītāji un pašvaldības deputāti vērtēja aktivitātes, kurām piešķirt līdzekļus.
Veidojot pašvaldības budžetu, jau vairākus gadus mums izdodas nodalīt līdzekļus iestāžu un struktūrvienību ikdienas uzturēšanai no līdzekļiem, ko paredzam infrastruktūras uzlabošanai un lielākiem ieguldījumiem. Tādējādi vieglāk plānot finanses. Rūpīgi izskatām visu vajadzību un vēlmju sarakstu, kas nav mazs. Protams, visam naudas nepietiks, bet ik gadu papildus var kaut ko paveikt. Pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās jau gada griezumā apzina savas vajadzības un plānotos darbus, lai nav tā, ka nauda vajadzīga tikai “ugunsgrēku dzēšanai”. Katrā ziņā ikgadējā budžetā var piešķirt naudu tikai nelielai daļai no visiem ierosinājumiem. Nav šaubu, ka daudzviet nepieciešami lielāki uzlabojumi, bet ieņēmumi jāsabalansē ar izdevumiem.
No lielākajiem darbiem šogad iecerēts pabeigt remontu mūzikas skolas ēkā pirmajā stāvā Daugavas ielā 50. Pērn izremontēja otro stāvu, un skola veiksmīgi pārcēlās uz savu jauno mājvietu, bet telpas pirmajā stāvā sen nav uzlabotas. Savukārt lielākā problēma budžetā, kas aktuāli arī citās pašvaldībās, ir komunālie jautājumi. Parādnieku, kuri nenorēķinās ar SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, skaits ir liels, bet pakalpojumi iedzīvotājiem jānodrošina.
Ārpus darba un ikdienas pienākumiem priecājos, ka beidzot mums ir tik skaista ziema ar sniegu, lai gan sinoptiķi ziņo, ka drīz tas var nokust. Tāpēc ģimenē cenšamies aktīvi slidot, slēpot un izbaudīt citus ziemas priekus, arī pabraukt ar automašīnu pa slidenākiem ceļiem. Aicinu visus izbaudīt ziemas aktivitātes gan individuāli, gan piedaloties organizētos pasākumos.
Prieks arī par mūsu Latvijas sportistiem, kuri ziemas sporta veidos uzrāda augstus rezultātus. Aizvadītājās brīvdienās Latvijas skeletonisti Martins un Tomass Dukuri izcīnīja pirmās divas vietas Vistleras trasē Kanādā notikušajā pasaules kausa izcīņas sezonas sestajā posmā. Viņi pārliecinoši popularizē Latvijas vārdu pasaulē.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra