Visa klase ārā slido

2016. gada 22. janvāris 00:01

Mazzalves pamatskolas skolotājs Agris Sakne sporta stundās ir veselīgi sārts. Ik dienas trīs —
četras stundas viņš pavada ārā, vadīdams sporta nodarbības slidošanā dažādu vecumu bērniem. Pat saulainā laikā tas ir pārbaudījums pašam skolotājam, bet bērniem — viena stunda ārā ir patīkams ziemas prieku baudījums. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ziemā, izvērtējot iespējas, sporta stundās no slidošanas, slēpošanas vai peldēšanas ieteicams viens. Lai arī rekomendācijas ir ieteikuma formā, “Staburags” skaidro, vai skolēni ziemā dodas sportot ārā?

Brauc arī ar ragutiņām
“Bērniem patīk “skriet” pa ledu,” stāsta A. Sakne. “Sākumā iemācu, kā pareizi krist, lai nesasistu galvu un elkoņus, tad mēģinām slidot, mācu, kā atgrūsties. Sanāk!” Mazzalvē slido visi bērni, sākot no otrās klases. ““Pirmīši” (1. klases skolēni — aut.) ir par mazu, un skolai nav arī piemērotu izmēru slidu. Savukārt daudziem otrklasniekiem ir jau savas personīgās,” stāsta sporta skolotājs. Pirmklasnieki sporta stundās ar ragaviņām brauc stafeti. Sportojot ārā, ieguvums ir tāds, ka tie bērni, kuri uz skolu brauc no citiem pagastiem un ilgi gaida autobusu mājup, tā vietā, lai garlaikotos, divas stundas “laiž” pa ledu. Viņiem patīk!”
“Slidošana Mazzalvē nav šīgada jaunums, šāda tradīcija skolai jau ir padsmit gadu garumā,” stāsta Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis. “Tiklīdz laika apstākļi atļauj, demontējam volejbola laukumu, lejam ledu! Mērķtiecīgi strādājam, lai būtu arī slidošanas inventārs.” Skolas vadība sagādājusi vairāk kā 40 slidu pāru. Ik gadu atjauno nolietoto inventāru, pērk klāt trūkstošos izmērus, galvenais — lai visa klase sporta stundās var doties ārā slidot! “Prieks skatīties slidskriešanā,” tēvišķi un ar lepnumu iesmejas direktors un piebilst: “Ne jau nevainojami, bet slidot viņiem sanāk labi! Ziemas prieki ir svarīgi!”
15 centimetru par maz
A. Miezītis domā: ja skolām jāizvēlas slidot vai slēpot, tad ar slidošanu nodarboties ir finansiāli izdevīgāk nekā ar slēpošanu. Viņš skaidro, ka slidošanas inventārs arī ilgāk kalpo. Ja ir slidas, var piepirkt klāt nūjas — būs hokejs, tādējādi sporta stundas padarot daudzveidīgākas. Nūjas nav dārgas, teic A. Miezītis. Slēpju komplekts ir dārgs, un ir augsts risks tās ātri salauzt, piemēram, laižoties lejā no kalna. Pluss slidošanai esot arī tāds, ka ledus laukumu vieglāk uzturēt, nekā radīt labus slēpošanas apstākļus. Piemēram, ja arī ziema lutina ar sniegu, tomēr bieži 15 centimetru biezas sniega kārtas ir par maz, lai sagatavotu kvalitatīvu slēpošanas trasi. “Kurmju rakumi un izciļņi spiežas cauri, grūti slēpot,” stāsta direktors.
Kur ņemt naudu slidām? Vai projektos? A. Miezītis atbild, ka mazajām skolām projektu naudu bieži grūti saņemt, jo neesot garantijas, ka izglītības iestādi pēc laika slēdz. “Hokeja inventāru Mazzalves skolai sagādāja Luksemburgā dzīvojošā latviešu kopiena. Tur strādā mūsu skolas absolventi, kuri palīdz finansiāli. Viņi arī daļai bērnu finansē brīvpusdienas. Par ziedoto naudu nopirkām slidas. Arī par skolas budžeta līdzekļiem esam tās pirkuši.” Ir arī slidu asināšanas ierīce. Profesionāla ierīce maksā ap 1000 eiro. “Paskatījos internetā, kāda tā izskatās, uztaisījām paši. Asina ļoti kvalitatīvi,” gandarīts direktors.
Sniega nav katru gadu
Pērn ziema bija bez sniega. Ministru kabineta noteikumus skolotājiem izpildīt bija grūtāk. Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas sporta skolotājs Ivars Māliņš stāsta, ka ledus turējies vien pāris dienu. Vaicāts, vai Ministru kabineta noteikumi būtu jāmaina, I. Māliņš nedomājot teic: “Nav jāmaina! Tad baseini būs tukši!” Tā kā Koknesē ir peldbaseins, tad šajā skolā nevis slēpo vai slido, bet peld. “Sākumskolas bērni uz baseinu raujas, lielākie mēdz paslinkot, bet programma nav sarežģīta, vien jāiemācās peldēt. To iemācās pilnīgi visi — citi ātrāk, citi vēlāk,” atklāj skolotājs.
I. Māliņš uzskata: katra skola var izvēlēties, ko darīt — slēpot vai slidot. Piemēram, Madonā godā ir slēpošana. Jautāts, ko pats izvēlētos, ja Koknesē nebūtu baseina, atbild — taisītu slidotavu! Tas ir lētāk, nekā slēpot! “Pusotra miljona ieguldīts baseinā, ja mēs nepeldētu, bet slēpotu, tā būtu zaimošana!”
“Staburags” Koknesē bija laikā, kad tur notika volejbola sacensības. Sporta hallē bērnu daudz, citi iesildās mačiem, citi vēro un atbalsta savējos. Baseins tukšs, stundu nav nevienam. Sastaptā Agnese, 9. klases skolniece, stāsta: lai arī sporta stundās ir iespēja peldēt, viņa uz baseinu neiet, jo no hlorētā ūdens ir alerģija. Jautāta, vai sporta stundās iet ārā slidot, slēpot, viņa atbild noliedzoši. “Ģimenē katram ir slēpes, taisām savu trasi un slēpojam,” viņa teic. Agneses klasesbiedrene Sabīne arī nav sajūsmā par peldēšanu, nepatīk ūdens, bet sporta nodarbības baseinā apmeklē. Ja viņai ļautu izvēlēties, labprātāk slidotu, nevis peldētu.
Sporta hallē sastaptais koknesietis Aldis no 8. klases pārliecināts, ka slēpo tikai vecas tantes, peldēšana viņam sagādā prieku. Oto (8. klase) uzskata, ka jebkura sporta nodarbība ir labi pavadīts laiks. Viņš ne tikai peld, bet pēc stundām spēlē hokeju. “Ļoti patīk. Koknesē ir vairākas vietas, kur var slidot. Spēlējam hokeju, paši organizējam, paši tiesājam.” Vai tas ir traumatisks sporta veids? “Tas ir labi pavadīts laiks, esam prātīgi,” viņš stāsta. Slidas esot daudziem Koknesē. Vecāki sagādājuši.
Blēņas dažkārt
dārgākas
“Staburaga” aptaujātie sporta skolotāji atzīst, ka retajam ir savas slēpes vai slidas. Izglītība ir bez maksas, skola to nemaz nedrīkstētu prasīt. Ja arī prasītu, vecākiem neesot tik lielas rocības, lai to nodrošinā-
tu. “Slēpes aizstāj planšete,” saka A. Miezītis, skaidrojot, ka nereti blēņas, ko bērns sadara skolā, ir dārgākas nekā slēpes. “Slēpes ir laba investīcija! Tās nopērkot, vecāki ietaupa naudu, nevis iztērē,” domā Mazzalves pamatskolas direktors. Skola ir tāpēc, lai bērnus iedvesmotu nodarboties ar kaut ko, kas ir pieņemams visiem, nevis staigāšanu pa pakšiem — ir Miezīša motivācija turēties pie slidošanas tradīcijām Mazzalvē. “Pēcpusdienā puiši un meitenes “karo” par laukumu, visi grib slidot. Man nav domas, kāpēc vajag ledu. Agrāk dūšīgi slēpojām, tagad slidojam, jo, ja nav sniega, ledu ziemā vienmēr var uzliet.” Labs ledus prasa rūpīgu kopšanu. “No rīta darbinieki notīra, uz-lej jaunu ūdens kārtiņu, pēc trešās stundas jau ejam ārā. Ja ledus būs 20 — 30 cm biezs, varēsim arī plusos slidot,” spriež A. Sakne.

Viedoklis
Brigita Krauze, Aizkraukles novada sporta skolas direktore
— Ir mācību programma, kurā var izvēlēties slēpot, slidot vai peldēt. Katra skola vērtē savas iespējas un izvēlas, kuru nodarbību iekļaut sporta stundās. Jo daudzveidīgāka sporta stunda, jo labāk. Arī ziemas mēneši ir labvēlīgi, lai sportotu ārā. Nav labi, ka skolā ir vienveidīga attieksme — piemēram, bērni sporto tikai telpās. Rudenī, pavasarī labi skriet mežā.
Ja kāda skola nevar nodrošināt slēpošanu, slidošanu, var iet ārā nūjot. Jo lielāka sporta skolotāja ieinteresētība savā priekšmetā, jo daudzveidīgāka sporta programma.

Staburags.lv ARHĪVS

Visa klase ārā slido

Kategorijas