“Bijām gatavi atdot dzīvību”

2016. gada 22. janvāris 00:01

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā barikāžu atceres 25. gadadienas pasākumā barikāžu dalībnieki atcerējās to trauksmaino laiku, kad, mājās paliekot ģimenes locekļiem, viņi devās uz Rīgu, nezinot, vai atgriezīsies.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums Barikāžu aizstāvju atceres dienā pirmo reizi pie uzvalka atloka bija piespraudis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un aicināja to darīt ikvienu barikāžu dalībnieku, jo to laiku nedrīkst aizmirst. Izvērtējot agrākos notikumus, vislabāk varam novērtēt pašreizējos ieguvumus.
Toreiz tagadējais Aizkraukles mērs vēl strādāja novada ģimnāzijā un uz barikādēm devās kopā ar citiem skolotājiem. Latviešu valodas un literatūras skolotājs Jānis Bērziņš piezīmju grāmatiņā rakstījis piezīmes, un no malas šķitis — kam gan tas vajadzīgs? Tomēr tagad viņa atmiņām ir vērtīga nozīme, tās ir publicētas, un novada kultūras nama direktore Anta Teivāne, kura toreiz bija trešā kursa studente, nolasīja to fragmentus, ļaujot iejusties barikāžu gaisotnē.
“Apsargājām Ministru kabinetu. Vienā vietā logi bija aizlikti ar finiera plāksnēm. Rokās turēju metāla cauruli — ja tiktu šturmēts pirmais stāvs, vismaz varētu izrādīt pretestību. Labi, ka tas tomēr nebija jādara,” atcerējās Jānis Krievs. “No ASK stadiona uz mūsu pusi virzījās interfrontiešu kolonna. Domāju — varbūt būs asinsizliešana, bet kas būs, tas būs. Tomēr pirms Ļeņina pieminekļa kolonna nogriezās pa sānielu.”
Jaroslavs Kurganovs toreiz bija Ekonomikas policijas inspektors, viņš atcerējās, kā kopā ar toreizējiem miličiem no Aizkraukles devies uz Rīgu, pie Ministru kabineta viņiem bija jāsargā savs sektors. Nācies apsargāt arī Saeimas ēku. “Mēs visi gaidījām desantnieku uzbrukumu no gaisa. Tajā naktī nebija ne panikas, ne baiļu, mēs bijām gatavi atdot dzīvību par Latviju,” viņš sacīja.
Vēlāk barikāžu dalībnieki pulcējās pie ugunskura. Pasākumā piedalījās arī 509. jaunsargu vienības jaunsargi.
Savukārt Aizkraukles novada ģimnāzijas pagalmā barikāžu atceres pasākumā patriotiskas dziesmas dziedāja kora “De Cantare” dalībnieki diriģenta Eduarda Grāvīša vadībā.
Eduards Grāvītis stāstīja par laiku, kad viņš ikdienā pēc darba pats devās sargāt Augstāko Padomi un kā atbildīgais tur pulcēja kora “Auseklis” dalībniekus. Pēc traģiskajiem Viļņas notikumiem viņš katru vakaru atvadījies no sievas un bērniem, būdams gatavs uz visu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Bijām gatavi atdot dzīvību”

Kategorijas