Komentārs

www.staburags.lv

2016. gada 22. janvāris 00:01

119

Valdība nolēma veikt grozījumus Noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem, ieviešot tajos stingrākas prasības. Turpmāk kontrolēs tādas satiksmes drošībai nozīmīgas lietas kā automobiļu elektroniskās vadības un drošības sistēmu, pārbaudot arī bremžu antibloķēšanas (ABS), elektroniskās stabilitātes kontroles (ESC) un gaisa spilvenu drošības (SRS) sistēmas, kā arī citus rādītājus. Vai tas uzlabos drošību uz ceļiem?

Edgars Eizāns, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Aizkraukles nodaļas vadītājs
— Ikviena pārbaude, veicot automašīnas tehnisko apskati, domāta satiksmes drošībai. Jaunās prasības saistītas arī ar jaunajām Eiropas Savienības direktīvām un pakārtoti tam, lai visās Eiropas valstīs būtu vienādi auto vērtēšanas kritēriji. Apskatē, pieslēdzoties automašīnas diagnostikas (OBD) sistēmai, var pārbaudīt vairākas būtiskas lietas, ko autovadītājs, iespējams, nemaz nenojauš, vai tās vispār darbojas. Pagaidām šie noteikumi skars tikai automašīnas, sākot no 2012. gada izlaiduma. Tas tomēr ir diezgan mazs procents no kopējā skaita, un nedomāju, ka tehniskajā apskatē tas radīs papildu rindas un neērtības.
Satiksmē ir arī daudz automašīnu, kurām nav papildu drošības sistēmu, un katra vecāka izlaiduma automašīna ir nedrošāka, jo tehnoloģijas attīstās. Prasības arī ik pa laikam mainās, un tās kļūst stingrākas. Cilvēki sākumā ne vienmēr to atbalsta, bet tas viss ir pašu drošībai. Šogad, veicot tehnisko pārbaudi, arī pārbauda automašīnu riepas, to vecumu, bet pagaidām to tikai novēro, bet apskatē nevērtē. Tas domāts, lai apzinātu situāciju. Riepu protektora atbilstošajam dziļumam gan jābūt.

Uldis Olingovičs, satiksmes noteikumu pasniedzējs
— Prasības atteiksies uz diezgan jaunām automašīnām, un, visticamāk, tām visas sistēmas darbojas, ja kaut kas būtiski nav atgadījies. Automašīnas, ar kurām ikdienā brauc lielākā daļa, ir krietni vecākas. Jau nopērkot tādu auto, mēs nezinām, kas darbojas. Piemēram, vai gaisa spilveni vispār ir. Ja prasības attiecinātu visam autotransportam, tad lielākā daļa cilvēku nebrauktu vispār, jo neko labāku nevarētu atļauties. Visu sakārtot ir dārgi.
Tas viss ir mūsu pašu drošībai. Arī drošības jostu lietošana. Vieni uzskata, ka to vajag, citi atzīst — labi, ka avārijas brīdī nebija piesprādzējušies. Cilvēki taupa arī uz riepu rēķina, bet tas var radīt bīstamas situācijas uz ceļa. Ja nevar atļauties jaunas, labāk iegādāties lietotas riepas, bet ar atbilstošu protektora dziļumu. Konkrētas prasības mums ir, un tāpēc tās vajadzētu ievērot. Cilvēki gan lielākoties ir tādi, ka biežāk meklē iespējas, kā izvairīties no noteikumu ievērošanas, nevis tos izpilda.

Andris Rimkevičs, SIA “Arinwest” direktors
— Drošības sistēmas, ko ražotājs ieviesis automašīnās, paredzētas, lai pasargātu cilvēkus pie auto stūres un blakussēdētājus. Nav šaubu, ka no drošības viedokļa tas ir nepieciešams. Ja cilvēks nepērk jaunu, bet lietotu automašīnu, viņš ne vienmēr zina, vai tai ir viss paredzētais aprīkojums, piemēram, drošības gaisa spilveni. Vai piespiedu kārtā būtu jāveic šādas pārbaudes, grūti pateikt. Būtiski, lai katras izmaiņas palīdzētu, nevis apgrūtinātu. No otras puses — vai lielākā daļa automašīnu uz mūsu ceļiem ir pietiekami drošas? Tas arī raksturo ekonomisko situāciju valstī, jo Latvijā vērojama krasa noslāņošanās. Ir cilvēku grupa, kura var atļauties iegādāties jaunākas un drošākas automašīnas, bet citi gadiem brauc ar vienu un to pašu sen iegādāto. Tas pats attiecas arī uz ziemas riepām. Vieni prasa vislabākās, otri — vislētākās.
Autoservisiem nav automašīnas jānodrošina atbilstoši visu noteikumu prasībām, jo varam darīt tikai tik daudz, cik klients to prasa. Te atkal svarīga cilvēku maksātspēja. Protams, ir papildu prasības, servisiem ir vairāk darba. Tomēr pamatā noteikumu grozījumi ir atbalstāmi, jo primārais tomēr ir cilvēku drošība.

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas