Vai atsauksim savējos?
Divdesmit pieci gadi ir pagājuši kopš barikāžu laika, tas ir arī kā atskaites punkts, kad var izvērtēt ieguvumus un zaudējumus skaitļu valodā.
Viens no netīkamākajiem skaitļiem — Latviju pēdējos 25 gados ir pametuši vairāk nekā 200 000 cilvēku (šis skaitlis gan citos avotos ir krietni lielāks). Lielākā daļa devusies labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropu.
Latvijas Universitāte (LU) nule veikusi apjomīgu pētījumu, kurā atklāts, pretēji stereotipiem, ka aizbrauc tikai bezdarbnieki un neizglītotie, apmēram puse aizceļotāju ir izglītoti speciālisti, kas ārzemēs sekmīgi konkurē darba tirgū. Liels skaits aizbraukušo ir augsti izglītoti, un gados jauni cilvēki, kuri aizbrauca bez izglītības, šobrīd kopumā ir izglītotāki un labāk nodarbināti par vienaudžiem, kas palika Latvijā. Piemēram, no tautiešiem Lielbritānijā 2011. gadā nepilnai trešdaļai bija tikai pamatskolas izglītība, savukārt augstskolas diploms — gandrīz pusei jeb 47%.
Gribētu gan piebilst, ka aizbrauca arī daudz zelta roku. Tikai nav gan ziņu, cik daudzi no pārpūles kļuvuši invalīdi. “Es viņiem teicu — mazliet papelniet un brauciet mājās!” nesen sūrojās kāda “Staburaga” lasītāja par saviem dēliem. Un ko viņi tagad ieguva — abi dzīvo ārzemēs un ir invalīdi.
Arī ne visi izglītotie valodu zināšanu un konkurences dēļ tiek pie labajiem darbiem. Savulaik, kad biju Norvēģijā, paziņa stāstīja, ka pastā sūtījumus šķiro... profesors no universitātes.
Aizbraukšanas iemesli katram ir citādi. Brauc izglītotie labāk apmaksāta darba meklējumos, brauc mazizglītotie, brauc lustīgi padzīvot, brauc, lai aizbēgtu no atbildības par sastrādāto: cik cilvēku, tik iemeslu! Arī prasības pret dzīvi ir atšķirīgas. Liela daļa strādā “melnos” darbus un ir apmierināti, ja pilns vēders un lustīga dzīvošana, bet izglītotākajai daļai ar to vien nepietiek, taču abām pusēm šī pieredze ir nozīmīga, lai atbilstoši savam līmenim dzīvotu tālāk.
“Jāatceras, ka ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 10% valstspiederīgo un Latvija ir pārāk maza, lai atļautos ignorēt aizbraucējus,” saka viena no projekta pētniecēm Inta Mieriņa.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latviju pērn pameta 19 017 cilvēku, bet ieceļoja tikai 10 365, kas nozīmē, ka no nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju Latvija zaudēja 9000 cilvēku.
Vai nākamajos 25 gados atsauksim savējos mājās?
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra