“Mums tur bija jābūt!”

www.staburags.lv

2016. gada 19. janvāris 00:01

Pirms 25 gadiem Latvijas tauta plecu pie pleca nostājās blakus, lai aizstāvētu savu valsti. Barikāžu laiks ir viena no mūsu valsts vēstures tēmām, ko bērniem māca skolā, taču spilgti to atceras cilvēki, kuri paši tur bija. Patriotisms un drosme toreiz bija augstāk par bailēm. Vai tā ir arī šodien? Vai barikāžu aizstāvji arī tagad kailām rokām būtu gatavi sargāt Latvijas neatkarību?

Trauksmainajās janvāra dienās pirms 25 gadiem pie ugunskuriem, pie betona bloku grēdām un smagās tehnikas izveidotajiem nocietinājumiem, pie stratēģiski nozīmīgo objektu durvīm pulcējās tūkstošiem aizstāvju no visas Latvijas. Cik cilvēku toreiz piedalījās janvāra barikādēs? Precīzu skaitu ne toreiz, ne tagad neviens nenosauks. Kopš pirmās 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes — Latvijas Republikas valsts apbalvojuma, kas izveidots, lai godinātu neatkarības aizstāvjus — pasniegšanas 1996. gada janvārī tās kopumā saņēmis 31 161 Latvijas neatkarības aizstāvis. Taču pēc ļoti aptuvenām aplēsēm barikāžu aizstāvēšanā piedalījās apmēram 45 līdz 50 tūkstoši cilvēku. Viņu vidū bija arī vismaz 20 — 30 katra pagasta vīru un sievu no toreizējā Aizkraukles rajona.

Uzziņa

Barikāžu laiks ir apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa PSRS vadības lēmumu izsludināt ārkārtas situāciju Latvijā un ievest te regulāro karaspēku. Tajās janvāra dienās bojā gāja astoņi Latvijas civiliedzīvotāji.

Staburags.lv ARHĪVS

“Mums tur bija jābūt!”

Kategorijas